Rēzeknes pilsētas sabiedriskajā transportā kopš pagājušā gada, kad lielai daļai deklarēto iedzīvotāju iespējams braukt bez maksas, pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis uz pusi. Vien aptuveni 25 procenti pilsētas sabiedriskajā transportā par pakalpojumu maksā. Pilsētas budžetā “Rēzeknes satiksmei” šim gadam paredzēta 1,39 miljonus eiro liela dotācija. Aizvadītajā gadā - bez papildus piešķirtajiem 350 tūkstošiem bezmaksas braukšanai no 1.aprīļa - dotācija “Rēzeknes satiksmei” uz gadu bija plānota 790 tūkstoši.
Šobrīd rēzeknieši labprāt izmanto iespēju braukt bez maksas, to apliecina dažas sarunas:
- Vai Jums ir “Rēzeknieša karte? - Jā. - Kādu labumu Jums tā dod? - Dažkārt braucu ar autobusu, citādi nelietoju. - Kā vērtējat to, ka lielai daļai ir iespēja braukt bez maksas? - Nezinu, vai pareizi, bet tas nav sliktisabiedr
- Tas ir baigi labi, samaksā četri eiro [par karti] un brauc bez maksas.
- Es domāju, ka veciem cilvēkiem, maznodrošinātiem un bērniem, kuri uz skolu brauc, tas ir vajadzīgs.
- Es domāju, ka tas ilgi nebūs. - Kāpēc? - Jo pilsētai tas dārgi.
Vēl pirms gada pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs lēmumu par bezmaksas braukšanu skaidroja ne kā sociālu atbalstu iedzīvotājiem, bet gan kā ekonomiski izvērtētu rīcību, kas pilsētas budžetam dos papildu līdzekļus no tiem iedzīvotājiem, kuri piedeklarēsies pilsētā.
“Mēs plānojam ieviest ne tikai bezmaksas braukšanu, tai skaitā pensionāriem, sociālām grupām un citiem iedzīvotājiem, lai dabūtu vairāk naudas pilsētas budžetam. Piesaistot papildus deklarētās personas pilsētai, mēs aprēķinājām, ka tūkstotis papildu iedzīvotāju var ienest papildus budžetā 600 tūkstošus. Tas cipars ir ļoti reāls. Cilvēki aktīvi deklarēsies mūsu pilsētā. Un tas nozīmē, ka mēs dabūsim papildu naudu,” tā Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs apgalvoja pirms gada.
Tomēr tagad, jautājot, kā bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā ietekmējusi deklarēto iedzīvotāju skaitu, jāsecina, ka pirms gada paustās ieceres tik reālas nemaz nav.
“No 2017.gada 1.aprīļa līdz šodienai nav palielinājies deklarēto iedzīvotāju skaits? - Nē, nav palielinājies, ja mēs absolūtos ciparus ņemam, tad viņi ir vieni un tie paši. Bet mēs to rēķinām mazliet citādāk, mēs redzam to dinamiku, kas bija iepriekšējos gados, viņa ir ar mīnusa zīmi. Es uzskatu, ka mēs savu uzdevumu izpildījām,” tā Bartaševičs atbild tagad.
Vēl pagājušajā gadā pilsētas dome lepojās ar to, ka no februāra mēneša, kad jau bija zināms par braukšanas iespējām bez maksas, līdz aprīļa vidum Rēzeknē deklarēto iedzīvotāju skaits palielinājās par 286.
Prognoze, ka arī deklarēto cilvēku skaits turpinās augt, bija pārsteidzīga. Turklāt daļa no deklarētajiem iedzīvotājiem ir, tā teikt, atņemta Rēzeknes novadam.
''Rēzeknes satiksmes'' autobusu maršruti izbrauc arī ārpus pilsētas robežām. Un tie iedzīvotāji, kuri reāli dzīvo novadā, bet viņiem ir iespēja piedeklarēties Rēzeknē, to izmanto, lai pilsētas sabiedriskajā transportā brauktu bez maksas. Ar šādu situāciju saskaras Rēzeknes novada Verēmu pagasts.
“Daudzi pensionāri, kas pie mums dzīvo, viņiem bērni ir pilsētā, un viņi piereģistrējas tur, nopirka pilsētas kartes, un viņi uz pilsētu brauc ar autobusu par brīvu. Līdz ar to no mums izrakstās. Mums pagastā diezgan daudz tādu, un citos piepilsētas pagastos arī,” stāsta Verēmu pagasta pārvaldes vadītājs Vladimirs Bistrovs.
Šobrīd “Rēzeknieša kartes” ir izsniegtas vairāk nekā 17 tūkstošiem iedzīvotāju. Ar karti liela daļa var braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, kartes īpašniekiem ir pieejamas arī atlaides dažādās tirdzniecības vietās un uzņēmumos. Tomēr sākotnējā ekonomiskā iecere, ka Rēzeknē papildus piedeklarēsies 1000 iedzīvotāju, nav īstenojusies, un šis lēmums kļuvis vairāk kā sociāls atbalsts.
