Savulaik tieši Rēzeknē bija viena no pirmajām Bērziņa vizītēm, sākot darbu kā Valsts prezidentam.
„Normāls vadītājs,” saka Vilhelmīna un vaicāta, vai Bērziņam bija jāpaliek uz otru termiņu, atbild vienā vārdā - „protams”.
Jau kritiskāka ir Janīna. „Es domāju, ka gudrāku vajag. (..) [Bijusī prezidente Vaira Vīķe - ] Freiberga, tā bija gudra sieviete… Bērziņš… labāku vajadzētu. Vajag tādu gudru, kas prot runāt, prot daudzas valodas,” saka Janīna.
Pilnīgi vienaldzīga attiecībā pret nākamo prezidentu ir Inga. „Man tas neko nenozīmē – ir viņš vai nav,” saka Inga. Toties Iveta Bērziņu slavē. „Es domāju, ka viņš kā prezidents nebija slikts. Man patika tas, ka viņš atteicās no inaugurācijas balles, un cilvēki atbalstīja to. Bet, ja viņš tā izlēma, tad tas ir viņa lēmums,” norāda Iveta.
Jau kritiskāks ir Voldemārs, kā arī mazākā mērā Genoveva. „Vismaz pēdējais laiks parādīja, ka viņš tāds diezgan nevarīgs,” saka Voldemārs, atzīstot, ka vajagot stiprāku. „Viens par otru ir labāki, bet es teiktu, ka līdz šim laikam uzskatu viņu par labāko. Nu, protams, ar runāšanu viņam neveicās, bet man personīgi pretenziju pret viņu nav. (..) Es domāju, ka viņš jūt, ka uz viņu skatās šķībi (..),” saka Genoveva.
Jau ziņots, ka Andris Bērziņš piektdien pavēstīja, ka nekandidēs uz sava amata otro termiņu. Tādējādi Saeimai maijā būs jāievēl cits prezidents. Līdz šim ir minēts Vairas Vīķes–Freibergas, Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes, Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa un jurista Egīla Levita, kā arī Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara vārds.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums.
Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.
