Neskatoties uz daļēju valsts finansiālo atbalstu, joprojām nav vienas atbildīgas institūcijas, kas kontrolētu šo jautājumu. Līdz aprīļa beigām ministrijām uzdots apzināt, cik lielā mērā ir nepieciešama atskurbtuvju darbība un vai pašvaldības spētu autonomi pildīt šo funkciju.
Pirms diviem gadiem Rēzeknes Sociālā dienesta naktspatversmei pārceļoties uz jaunajām telpām, tur tika ierīkota atskurbtuve. Līdz šim atskurbināšanas pakalpojumus nepieciešamības gadījumā nodrošināja Rēzeknes slimnīca, un tie tika sniegti vairāk nekā 200 cilvēkiem gadā. Tagad šis skaitlis ir četrkāršojies – vien pērnajā gadā Rēzeknes atskurbtuvē nonāca 834 cilvēki.
Galvenokārt atskurbtuvē tiek nogādātas Rēzeknes pašvaldības teritorijā aizturētas personas, kā arī iedzīvotāji no Viļānu un Rēzeknes novadiem, ar kuru pašvaldībām Sociālajam dienestam ir noslēgts līgums.
“Tas ir ļoti daudz, un tas skaitlis pieaug. Pilsētai tas ir izdevīgi, ka ir vieta, kur var atskurbt un viņš ir drošībā, siltumā un ar viņu nekas ļauns nenotiks. Bet tā situācija tomēr nav laba,” saka Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes “Sociālais dienests” patversmes vadītāja Inga Kukule.
Vienlaikus atskurbtuvē var uzņemt sešus cilvēkus, vissaspringtākais darbs norit mēneša sākumā un pēc plašiem sabiedriskiem pasākumiem. Pašlaik rēķini par pakalpojumu tika izrakstīti nedaudz vairāk pār 53 000 eiro, taču atgūta no tiem ir vien puse.
Tāpat divu gadu laikā saistībā ar klientu nodarītiem zaudējumiem tika rosinātas vairākas administratīvās un krimināllietas. “Daži samaksā uzreiz, daži zvana, interesējas, vai var maksāt pa daļām, un mēs sakām: jā, ka var maksāt pa daļām. Daži cilvēki, tie ir tādi, kas regulāri nonāk pie mums, viņi vispār par to nedomā, un es domāju, nekad arī nenomaksās. Gan bija sasists durvju logs, gan bija norauta izlietne un sabojāta, gan videokamera sabojāta, un par tādiem lielākiem zaudējumiem mēs sniedzam to lietu policijā,” stāsta patversmes vadītāja.
Valstij joprojām nav vienotas pozīcijas atskurbtuvju jautājumā, kā arī noteikumu, kuri reglamentētu, kādai jābūt atskurbtuvju infrastruktūrai. Tā Preiļos atskurbšanas pakalpojumi tiek sniegti Valsts policijas telpās, Krāslavas un Daugavpils novada klienti nonāk Daugavpils reģionālās slimnīcas intoksikācijas palātā.
Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes “Sociālais dienests” vadītājs Gunārs Arbidāns paliecināts, ka atskurbtuvēm nav jābūt pašvaldības kompetencē, bet, ja tomēr ir, valstij būtu jāsedz visas izmaksas par pakalpojumu. “Tieši mūsu atskurbtuve uzturēšana maksā 67 474 eiro. Valsts jeb Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) mums ir atgriezuši 6 730 eiro, tas ir 10% no tās summas, kas ir nepieciešama atskurbtuves uzturēšanai. Es uzskatu, ka, pirmkārt, tas ir Iekšlietu ministrijas jeb policijas pienākums, otrais - arī Veselības ministrijas, jo tā ir slimība,” saka Arbidāns.
Par katru atskurbināto personu valsts izmaksā ne mazāk par 15 eiro, tiek lēsts, ka pērnā gada kompensāciju izmaksām būs nepieciešami teju 297 000 eiro. Pašlaik pašvaldības, kurās ir atskurbtuves, tiek aicinātas izteikt savus redzējumus, cik lielā mērā tam ir nepieciešams valsts atbalsts šī pakalpojuma sniegšanā.
“Ministrijai ir uzdevums sniegt tieši par šiem jautājumiem informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā līdz šā gada 30. aprīlim. Informatīvajā ziņojumā būs šīs problēmas apraksts un piedāvāti risinājumi,” sola VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls.
Latvijā atskurbināšanas pakalpojumi tiek sniegti 37 pašvaldībās, to sniedzēji uzskata – par šo jomu valstī jābūt atbildīgai konkrētai institūcijai. Tāpat nopietni jārisina alkoholisma ārstēšanas jautājums un jācīnās ar problēmas cēloņiem, nevis ar sekām.
