Dienas ziņas

Basketbols aicina mazos jelgavniekus

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Rēzeknē atjaunota Zaļā ebreju sinagoga

Rēzeknē atjaunota ebreju Zaļā sinagoga

Rēzekne jau izsenis bijusi daudznacionāla pilsēta. Piektdien, 22.janvārī, īpaša uzmanība tika veltīta ebrejiem. Divu gadu laikā restaurēta Rēzeknes ebreju Zaļā sinagoga, kas ir vienīgā savu vēsturisko izskatu saglabājusī koka sinagoga Latvijā.

Iepriekšējos 35 gadus tā bija avārijas stāvoklī un apmeklētājiem slēgta. Paveiktais ir viens no vērienīgākajiem sadarbības projektiem ar Norvēģiju.

Ebreju svētku priekšvakarā, kas iezīmē jaunas dzīves sākumu, arī Rēzeknes ebreju Zaļā  sinagoga ieguvusi jaunu elpu - restaurēta gan pati guļbūve, gan iekštelpas, logi un mēbeles, saglabājot ēkas vēsturisko izskatu.

"Šī ēka arī vienīgā koka sinagoga Latvijā, kura ir saglabājusies bez īpašiem pārveidojumiem. Mums tas bija milzīgs liels izaicinājums atjaunot šo ēku. Bet šeit būs ne tikai sinagoga, bet arī centrs, kurš veicinās tūrisma, kultūras un izglītības jomu attīstību, šeit pilsētā un reģionā," norāda Rēzeknes Ārējo sakaru nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova.

Rēzeknes sinagogas atjaunošanas projekts realizēts divu gadu laikā, tā kopējās izmaksas veido aptuveni 711 000 eiro, ko sedz Eiropas zonas finanšu instruments, kā arī valsts un budžeta līdzfinansējums. Sinagogas ēkas atjaunošanā uzmanība pievērsta ne tikai Latvijas, bet arī Norvēģijas restaurācijas tradīcijām.

"Tika iegūts tas restaurācijas efekts, kad sinagogā ieej iekšā un patiešām ēka ir restaurēta un tādā veidā, ka tas vēsturiskais mantojums ir saglabājies. Un, ieejot iekšā, nav tas jūtams, ka ir kaut kas remontēts un darīts," teica SIA "Inteco Wood" īpašnieks Dainis Molodcovs.

Savukārt dažādas vietējo iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti tagad papildina sinagogas telpās izveidoto ekspozīciju. Tā trīs valodās - latviešu, krievu un angļu - vēsta par ebreju nonākšanu Latvijā, Latgalē un Rēzeknē. Tur cieši savijušās mūsdienu tehnoloģijas un ebreju vēsture, kultūra un reliģija.

"Ebreju sinagogās nekad nenokāra sienas kā, pieņemsim, katoļu vai citu konfesiju dievnamos ar svētbildēm. Tas uzreiz bija viens nosacījums, ka mēs domājam par maksimālu šīs vides respektēšanu. Un tad tīri tematiski mērķis ir parādīt, ka ebreji Rēzeknē ir bijuši," stāsta domnīcas "Radošais muzejs" pārstāve Ineta Zelča-Sīmansone.

Rēzeknē ebreju sinagoga būvēta jau pirms 170 gadiem, pēdējos 35 no tiem tā bija slēgta avārijas stāvokļa dēļ. Lielākais prieks par tās atjaunošanu ir Rēzeknes vietējiem iedzīvotājiem. Šobrīd gan ebreju kopienā reģistrējušies vien nedaudz vairāk kā 50 cilvēki.

"Šī sinagoga ir izgājusi visus elles lokus. Ja līdz karam Rēzeknē bija 13 sinagogas, izturēja šī viena. Kā viņu uzbūvēja, tā šajās robežās viņa arī palika. Neviens to nevar izskaidrot, bet pat vācieši viņu nenodedzināja," teica Rēzeknes ebreju kopienas priekšsēdētājs Ļevs Suhabokovs.

Tā kā sinagoga atrodas Rēzeknes pilsētas vēsturiskajā centrā, paredzams, ka tās restaurācija veicinās pilsētā un reģionā arī citu vēsturiski nozīmīgu objektu atjaunošanu un ar tiem saistīto tradīciju saglabāšanu.

Saistītie raksti
1 komentārs
Labi jau izklausītos,
teiksim, musulmaņu sinagoga vai dievturu sinagoga. Tomēr šķiet, Rēzeknē un pat visā Latvijā sinagogas līdz šim ir bijušas tikai ebrejiem.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti