Jau šomēnes Rēzeknē, daudzdzīvokļu namā Maskavas ielā 20, mājvietu sev radīs 38 maznodrošinātās un trūcīgās ģimenes, kā arī pilsētai pieaicinātie speciālisti. Renovācijas projekta laikā kādreizējās 52 kopmītņu tipa istabas un koplietošanas telpas pārveidotas par 14 vienistabas un 24 divistabu dzīvokļiem.
"Šie dzīvokļi ir labiekārtoti. Ir katrā dzīvoklī vanna, tualete. Ir virtuve atsevišķi. Šis ir tāds lielākais veiksmes stāsts. Māja tika renovēta, atjaunota divos posmos. Pirmais posms bija 2013. gadā. Tad tika atjaunota lielākā daļa dzīvojamās mājas, kā arī tika siltināta, nomainīti visā mājā logi," stāstīja Rēzeknes Saimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Ilze Dundure.
Šobrīd Rēzeknes pilsētas dzīvojamo fondu veido 995 pašvaldības dzīvokļi. Lai gan Rēzeknes un citas Latgales reģiona pašvaldības atvēl naudu māju uzturēšanai, ar to nepietiek. Mājas noveco un lielākā daļa no tām būvētas pērnā gadsimta 50.-80. gados.
"Atbilstoši likumdošanai, protams, mēs uztaisām tādu remontu, kurš ļauj cilvēkam normāli justies higēniskajos apstākļos, tas ir, ja ir nepieciešams, nomainām logus vai arī durvis un tā tālāk," klāsta Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.
Pašvaldības uzsver, ka māju uzturēšanā svarīga ir arī pašu iedzīvotāju attieksme. Gadījumi ir dažādi, bet dažkārt cilvēki nenovērtē ne paši savu, ne citiem piederošu dzīvojamo platību.
"Stāvoklis, protams, ir smags. Dzīvokļus, kuri paliek tukši, izdemolē ļoti ātri, kas atkarīgs no tiem pašiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo," norāda Jēkabpils Sociālā dienesta vadītājs Juris Tužikovs.
Jēkabpilī lēmumu par dzīvokļa piešķiršanu šobrīd gaida ap 200 cilvēkiem. Arī Rēzeknē izīrēti pilnīgi visi pašvaldības dzīvokļi, tur rindā ir 365 iedzīvotāji. Rindas mazinātu jaunu māju būvniecība, tomēr investoru un papildus finansējuma trūkuma dēļ pagaidām par to nav domāts.
"Jā, pašvaldība var būvēt pati jaunu māju. Bet ir jāizrēķina, cik tad tas izmaksā, cik līdzekļu nepieciešams. Un tā ir viena no pašvaldības funkcijām. Uz doto brīdi esam atjaunojuši esošo māju, kas ir bijusi diezgan sliktā stāvoklī," norāda Dundure.
Pērn apstiprināts Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveides likumprojekts, Latgales programmai paredzot 52 miljonus eiro. Pašvaldības cer, ka daļu no finansējuma varēs virzīt arī dzīvojamā fonda jautājumu sakārtošanai.
