Septiņu gadu laikā, kopš kļuva zināms, ka valstij būs jānodrošina jauni sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām, Labklājības ministrija (LM) nav spējusi īstenot visu, lai savlaicīgi un paredzētā apmērā nodrošinātu minētajām grupāmi nepieciešamo palīdzību.
Pērn tika noteikts, ka būtisko pakalpojumu gadā saņems 600 no vardarbības cietušās personas un teju 500 vardarbību veikušas personas, taču Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka šim mērķim pērn izlietoti vien 17% paredzētā finansējuma un palīdzība sniegta vien daļai mērķgrupas, atlikušo summu izlietojot citiem mērķiem.
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam LM no 2015.gada janvāra jānodrošina divi jauni pakalpojumi – sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām.
Finansējums šo pakalpojumu nodrošināšanai tika pieprasīts un piešķirts 2015.gadam un diviem turpmākajiem gadiem, katru gadu paredzot 554 541 eiro. Par šo summu tika paredzēts sniegt pakalpojumus 600 no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un 488 vardarbību veikušām pilngadīgām personām gadā.
Tomēr revīzijā konstatēts, ka 2015.gadā pakalpojumu nodrošināšanai kopā ir izlietoti tikai 92 794 eiro jeb 16,7% no plānotā finansējuma, izvirzītos darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus izpildot tikai 22% apmērā no plānotā. Tikmēr neizmantotie līdzekļi tika novirzīti citu sociālo pakalpojumu – tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma un asistenta pakalpojuma pašvaldībā – nodrošināšanai.
Valsts kontroles ieskatā, pakalpojumu nodrošināšana netika sākta plānotajā termiņā un apjomā vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Ministru kabineta noteikumi par pakalpojumu veidiem, apjomu, piešķiršanas nosacījumiem un administrēšanu tika pieņemti tikai dažas dienas pirms likumā noteiktā pakalpojuma sniegšanas sākšanas datuma, lai gan LM jau kopš 2009.gada maija bija zināms jauno pakalpojumu ieviešanas termiņš.
Otrkārt, sociālo dienestu un sabiedrības informēšanas aktivitātes sāktas novēloti - tikai pēc pakalpojumu ieviešanas un nav pietiekamas arvien. Tāpēc institūcijas, kas ir saistītas ar šo personu grupu, un pati mērķgrupa nebija informētas par šāda valsts finansēta pakalpojuma esamību.
Revīzijā ir konstatētas arī nepilnības pakalpojumu uzraudzības procesā, pieļaujot, ka 2015.gadā vismaz 3911 eiro jeb 4% no pakalpojuma faktiskā finansējuma ir izlietoti nepamatoti. Šāda situācija izveidojusies, jo LM līgumā ar komersantu, vienojoties par pakalpojuma maksu, nav ņēmusi vērā iespējamos pakalpojuma sniedzēju nodokļu maksāšanas nosacījumus.
Tādējādi pakalpojuma nodrošinātājs ir nepamatoti palielinājis savus ieņēmumus, paturot sev ne tikai administrēšanas izdevumus 10% apmērā, bet arī no pakalpojuma sniedzējiem (pašnodarbinātām personām) ieturētās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Revidenti norādījuši LM arī uz nepilnībām pakalpojumu uzskaitē, jo ministrijas rīcībā nav informācijas, lai pārliecinātos, vai pakalpojumi ir piešķirti un sniegti atbilstoši normatīvajiem aktiem un noslēgtajam iepirkuma līgumam.
