Valsts kontrole pēc satiksmes drošības jomas revīzijas secināja:
- Latvijā aizvien ir liels avārijās cietušo un bojāgājušo skaits
- Lai uzlabotu satiksmes drošību, jāizprot avāriju cēloņi
- Līdz šim Ceļu policijas apkopotā informācija ir nepilnīga
- Kritērijs ceļu remontiem bijusi satiksmes intensitāte, nevis draudu novēršana
- SM un IeM jāsadarbojas, lai iegūtu pilnu informāciju par negadījumiem
- Jāveido kontroles sistēma melno punktu likvidēšanai
Institūcijām jāapkopo precīza informācija par negadījumiem, tās analīzē jābalsta ceļu satiksmes drošības attīstība, jāsakārto melno punktu likvidēšana, jānodrošina pietiekama satiksmes dalībnieku kontrole un jāvērtē informatīvo kampaņu ietekme uz sabiedrības paradumu maiņu.
“Tikai zinot, kur, kad un kāpēc notiek ceļu satiksmes negadījumi, ir iespējams uzlabot ceļu satiksmes drošību,” revīzijas mērķi skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Lai gan Latvija visdinamiskāk samazina bojāgājušo skaitu, tomēr tas aizvien ir liels.
“Eiropas valstu vidū joprojām esam ļoti bēdīgā situācijā: mums ir trešais lielākais negadījumos mirušo cilvēku skaits uz miljonu iedzīvotāju, savukārt smagi cietušo skaits pat pieaug. Piemēram, 2016. gadā 525 cilvēki tika smagi ievainoti, bet 158 dzīvības izdzisa. Katrs šāds gadījums ir gan cilvēciska traģēdija, gan zaudējums valsts tautsaimniecībai. Tādēļ sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Iekšlietu ministriju revīzijas laikā raudzījāmies, kā risināt nepilnības ceļu satiksmes drošības jomā, lai turpmāk sasniegtu labāko iespējamo rezultātu un lai cilvēki uz ceļiem neietu bojā un neciestu satiksmes negadījumos,” skaidroja Krūmiņa.
Revīzija satiksmes drošības jomā
Lietderības revīzija “Vai atbildīgo iestāžu darbības ceļu satiksmes drošības jomā ir pietiekamas un efektīvas?” veikta par laika posmu no 01.01.2010. līdz 31.12.2016. Satiksmes ministrijā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, kā arī Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā.
Revīzijas ziņojums Satiksmes ministrijai
Revīzijas ziņojums Iekšlietu ministrijai
Pēc Valsts kontroles revidentu domām nepilnību novēršana datu uzkrāšanā un analīzē palīdzēs izvēlēties labākos veidus, kā samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
Tāpēc Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai jāsadarbojas, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju, kur, kad un kāpēc notikuši negadījumi.
Valsts Kontrole norādīja, ka valsts rīcībā esošos datus, pareizi izmantojot, var daudz ko uzzināt un plānot mērķtiecīgus pasākumus.
Galvenais kritērijs ceļu atjaunošanas un rekonstrukcijas plānošanā ir bijusi satiksmes intensitāte, nevis bīstamības novēršana.
Tāpēc joprojām smagi ceļu satiksmes negadījumi nereti notiek vienās un tajās pašās vietās – īpaši bīstamos ceļu posmos jeb melnajos punktos.
Plānošanas darbs ceļu satiksmes drošības uzlabošanai notiek, taču ne vienmēr pietiekami kontrolē mērķu sasniegšanu.
Vēl viens Valsts Kontroles secinājums: ilgstošā laikā bīstamo ceļa posmu jeb melno punktu skaits uz Latvijas ceļiem nemazinās.
Gada laikā “Latvijas Valsts ceļiem" ir jāizveido kontroles sistēma, kā notiek melno punktu likvidēšana. Iespējams, jāpārskata arī ceļa zīmju izvietojums, lai satiksmes dalībniekus efektīvi brīdinātu.
Satiksmes dalībnieki ir atbildīgi par savu drošību, bet svarīgi ir gan izglītot sabiedrību, gan kontrolēt noteikumu ievērošanu. Ceļu satiksmes drošības direkcijai jāvērtē, kā kampaņas ietekmējušas ceļu satiksmes dalībnieku paradumu maiņu.
Savukārt Valsts policijas darba organizācijas dēļ kontrole uz ceļiem tiek organizēta pēc “pārpalikuma principa” un rezultātu izvērtēšanas sistēma atšķiras, norāda Valsts kontrole.
Lai varētu novērtēt, vai reidi organizēti visbūtiskākajās jomās un policijas klātbūtne ir pietiekama, Valsts policijai jāuzlabo reģionālo struktūrvienību darba organizācija un atskaitīšanās sistēma.
Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai, lai straujāk samazinātu negadījumos bojāgājušo un smagi cietušo cilvēku skaitu.
Satiksmes ministrija: 2017.gadā - mazākais uz ceļiem bojāgājušo skaits
Tikmer Satiksmes ministrija informēja, ka 2017.gadā bijis līdz šim mazākais avārijās bojāgājušo skaits – 134 cilvēki, kas ir par 15% mazāk nekā 2016.gadā. Tāpat pērn bija rekordzems bojāgājušo gājēju skaits – 50, un to skaits samazinājies par 9% salīdzinājumā ar 2016.gadu.
Latvija pēdējos gados ir viena no ES līderēm ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanā. 158 bojāgājušo 2016.gadā bija zemākais rādītājs valsts vēsturē un bojāgājušo skaita samazinājums par 16% salīdzinājumā ar 2015. gadu bija ceturtais straujākais bojāgājušo skaita kritums ES, norādīja SM.
Ministrija norāda, ka 20 gados ir daudz darīts, lai samazinātu negadījumos bojāgājušo skaitu - pilnveidoti likumi, darbojas stacionārie un pārvietojamie fotoradari, uzlabota infrastruktūra un rīkotas izglītojošās drošības kampaņas.
Kopš 2000. gada ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem samazinājies četras reizes - no 635 bojāgājušajiem 2000. gadā līdz 134 bojāgājušajiem pērn. Savukārt ceļu satiksmes negadījumos ievainoto skaits šajā laika periodā ir samazinājies par 9% (5402 ievainotie 2000. gadā un 4942 ievainotie 2017.gadā).
Drošības jostu lietotāju skaits automobiļa priekšējā sēdeklī ir sasniedzis 81%. Savukārt alkohola reibumā izraisītajās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2017.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu samazinājies septiņkārtīgi.
Par politikas plānošanu satiksmes jomā atbildīgās Satiksmes ministrijas pārstāvis Tālivaldis Vectirāns norādīja, ka Valsts Kontroles ieteikumus ņems vērā un ieviesīs. Tāpat viņš arī pauda, ka galvenais rādītājs efektīvai politikai ir bojāgājušo uz ceļiem skaita samazināšana, un iepriekš nosprausto mērķi pildot salīdzinoši labi.
SM atzīst, ka ceļu satiksmes drošības uzraudzības un kontroles jomā joprojām ir jāplāno intensīvs darbs, un plānoti vairāki darbi:
- Zinošs autovadītājs – plāno uzlabot topošo autovadītāju eksāmenus
- Drošs transportlīdzeklis – jaunās tehnoloģijas tehniskajā apskatē; tehniskā kontrole uz ceļa ikdienā
- Infrastruktūras uzlabojumi – pieejamā finansējuma robežās iegulda ceļu uzlabošanā un drošībā
- Kontrole uz ceļa – šogad uz ceļiem darbosies jau 100 stacionārie fotoradari; darbojas policijas netrafaretie auto
