Revidenti profesionālās izglītības iestādēs uziet fiktīvus studentus un stipendijas pat nesekmīgajiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Izglītības nozarē nav vienotas pieejas, kā profesionālās izglītības iestādes visiem izglītojamajiem nosaka stipendiju. Turklāt stipendijas tiek piešķirtas, nenosakot pat minimālās prasības saistībā ar sekmēm un mācību apmeklējumu. Faktiski pie ikmēneša stipendijas var tikt ikviens, kurš iestājies profesionālajā mācību iestādē, kaut arī to neapmeklē vai ir nesekmīgs. Šādi secinājumi izriet no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma. Turklāt vienā izglītības iestādē revīzijā atklāti, iespējams, fiktīvi audzēkņi.

Revidenti profesionālās izglītības iestādēs uziet fiktīvus studentus un stipendijas pat nesekmīgajiem
00:00 / 03:51
Lejuplādēt

 

 

 

ĪSUMĀ:

  • Valsts kontrole revidējusi profesionālās izglītības iestādēs.
  • Iestādes katra pēc savas izpratnes nosaka stipendiju piešķiršanas kārtību un apmēra.
  • “Pamatstipendijas” apmērs var atšķirties līdz pat sešām reizēm.
  • Par vairākām izglītības iestādēm nav pieejama informācija par patieso situāciju mācību kavējumos.
  • Revīzijā atklāti, iespējams, fiktīvi audzēkņi.
  • VK mudina IZM sakārtot ar stipendiju piešķiršanu saistītos normatīvos aktus.
  • IZM daļēji piekrīt pārmetumiem un sola labot virkni normatīvo aktu.
  • IZM neatbalsta centralizētu stipendiju piešķiršanu.

Problēmas stipendiju sistēma

Valsts kontrole norāda, ka stipendijas kalpo kā instruments, lai palielinātu izglītojamo skaitu profesionālās izglītības iestādēs. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka virkne neskaidrību un trūkumu normatīvajā regulējumā rada apstākļus, kuros izglītības iestādes katra pēc savas izpratnes nosaka stipendiju piešķiršanas un apmēra noteikšanas kārtību, tādējādi radot atšķirības dažādu izglītības iestāžu stipendiju apmēros. Līdz ar to nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret izglītojamajiem, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Politikas plānošanā līdz 2017. gadam noteikts, ka vienam izglītojamajam mēnesī jāplāno ne mazāk kā 50 eiro, bet nekur nav rodams skaidrojums, kādēļ šī summa ir tieši šāda un vai tā tiešām veicina profesionālās izglītības pievilcību un pieejamību. Līdz ar to, pieaugot izglītojamo skaitam profesionālajā izglītībā, pie nemainīga kopējā finansējuma apmēra stipendijas apmērs vidēji uz vienu izglītojamo mēnesī samazināsies.

Valsts kontrole norāda, ka realitātē pastāv atšķirības starp politikas plānošanas dokumentiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, jo Izglītības likums un Ministru kabineta noteikumi nenosaka stipendiju piešķiršanas mērķi, bet paredz plānot katram izglītojamajai vidēji ne mazāk kā 14,23 eiro mēnesī. Turklāt

profesionālās izglītības iestādes atšķirīgi nosaka “pamatstipendijas” apmēru, kas var atšķirties līdz pat sešām reizēm.

Līdz ar to arī paaugstinātās stipendijas apmērs ir atšķirīgs. Tāpat arī stipendijas apmērs par vasaras brīvlaika mēnešiem un bāreņa statusā esošajiem starp dažādām skolām var atšķirties līdz pat piecpadsmit reizēm.

“Bieži vien praksē mums nācies secināt, ka pietiek ar to vien, ka tu esi iestājies izglītības iestādē. Un no izglītojamā nemaz netiek prasīts ne labs mācību sniegums, ne mācību apmeklējums. Tam netiek sekots, tas netiek kontrolēts,” norāda Valsts kontroles departamenta direktore Inese Kalvāne.

Nedaudz vairāk par 40% no izlasē iekļauto skolu skolēniem saņem minimālo 10 eiro stipendiju mēnesī. Ja plānošanas dokumentos izvirzīts mērķis profesionālo izglītību padarīt pievilcīgāku, tad Valsts kontroles ieskata ar šādu metodi tas nav izdarāms. Stipendijai jāseko mācību vai sabiedriskās dzīves sasniegumiem, spriež revidenti.

“Šo kontroles trūkumu dēļ mēs esam konstatējuši iespējamu krāpšanas risku, kad izglītības iestādē ir ieskaitīti izglītojamiem, bet, faktiski, iespējams, šajā mācību procesā pat aktīvi nepiedalās. Bet visu šo laiku ir saņēmuši stipendijas,” saka Kalvāne.

Aizdomas par fiktīviem audzēkņiem

Vienā no revidējamajām skolām radušās aizdomas par fiktīviem skolēniem.

“Diemžēl Rīgas Valsts tehnikuma filiāles darbā mēs konstatējām neatbilstības gan izglītojamo lietu organizēšanā, tās neatbilda lietu nomenklatūras prasībām. Gan arī citos datos, kas liecina par normālu izglītojamo dalību izglītības procesā, tur mēs konstatējām trūkumus, kas mums liek domāt par fiktīvu izglītības procesu, kam līdzi ir gājusi stipendija, reāla stipendiju izmaksas," atklāj Valsts kontroles pārstāve.

Runa ir par tehnikuma Krāslavas filiāli. Ieraksta tapšanas laikā ar tās vadību sazināties neizdevās. Savukārt skolas vadība Rīgā saka, ka neesot bijis pamata apšaubīt krāslaviešu sniegtās ziņas.

“Tas ir noticis Krāslavā. Man jāsaka, ka Rīgā mums nebija pamata neticēt tam, ko Krāslava mums atsūta. Ka jaunieši ir sekmīgi un mācās,” saka direktores vietniece mācību darba organizācijā Dace Rozenblate.

Skolai pieejamie dokumenti, pēc Rozenblates domām, par krāpšanos neliecina. Tagad šo situāciju pēta Valsts policija, kura sākusi kriminālprocesu.

Nepilnīga kavējumu uzskaite 

Neviena no revīzijā iekļautajām izglītības iestādēm – Rīgas Valsts tehnikums, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola līdz 2017.gadam, Rīgas 3. arodskola un Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskola – nepildīja pienākumu ievadīt datus Valsts izglītības informācijas sistēmā par neattaisnotiem mācību stundu kavējumiem, kas pārsniedz vairāk nekā 20 stundas semestrī, teikts revīzijā. Līdz ar to faktiski nekur nav pieejama informācija par patieso situāciju mācību kavējumos un arī dati par faktisko izglītojamo skaitu profesionālajās mācību iestādēs neatbilst patiesībai. Taču Izglītības un zinātnes ministrija šajā sistēmā ievadīto informāciju izmanto plānošanas darbā.

Lai gan Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2014. – 2020. gadam kā vienu no mērķiem nosaka konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas izveidošanu, sasniedzot rezultatīvos rādītājus 55/45 (vispārējā/profesionālā izglītība) 2017. gadā, bet 2020. gadā proporciju izlīdzinot uz 50/50, plānotie rādītāji 2017. gadā nav sasniegti un ir mainījušies tikai par 0,02 procentpunktiem par labu profesionālās izglītības iestādēm, salīdzinot ar šo pašu proporciju 2012. gadā.

Valsts kontrole pēc revīzijas pauž viedokli, ka Izglītības un zinātnes ministrijai jāsakārto normatīvais regulējums, lai skaidri definētu stipendiju piešķiršanas mērķi un valsts budžets kalpotu profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanai. Tajā pašā laikā jārūpējas arī par to, lai informācija par profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem būtu pilnīga un jādomā par kritērijiem, pēc kādiem aprēķina un piešķir stipendiju.

IZM daļēji piekrīt pārmetumiem

Komentējot Valsts kontroles secināto, IZM norāda – līdz 2018.gadam stipendijas pildīja arī sociālā atbalsta mehānisma funkcijas (to audzēkņu, kas saņēma stipendiju, ģimenes nesaņēma ģimenes valsts pabalstu).

IZM skaidro, ka stipendiju minimālo apmēru un kārtību, kādā stipendijas saņem, nosaka Ministru kabineta noteikumi, savukārt katrā profesionālās izglītības iestādē ir izstrādāts stipendiju piešķiršanas nolikums un apstiprināta stipendiju piešķiršanas komisija. Savukārt stipendiju apmēra atšķirības ministrija skaidro ar noteikumiem, kas paredz, ka paaugstinātu stipendiju audzēkņiem piešķir, ņemot vērā mācību sasniegumus un aktivitāti izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē.

Ministrija piekrīt Valsts kontroles secinājumam, ka ārējos normatīvajos aktos nav skaidri noteikts stipendijas piešķiršanas mērķis. Ministrija apņemas veikt atbilstošus precizējumus.

Vienlaikus IZM norāda – normatīvajā regulējumā nevar paredzēt visas salīdzināmās situācijas, piemēram, vienam audzēknim “6” var būt ļoti liels sasniegums, bet citam tas var būt būtisks sekmju kritums. Tāpēc situāciju novērtēt vislabāk varot tikai pati izglītības iestāde. Ministrija nepiekrīt par stipendiju piešķiršanu atbildīgie var brīvi rīkoties, nosakot stipendiju apmēru – katrā izglītības iestādē noteikti stipendiju piešķiršanas principi.

IZM ieskatā centralizēta stipendiju piešķiršana ne tikai ierobežotu izglītības iestāžu autonomiju, bet negatīvi ietekmētu profesionālās izglītības programmu īstenošanu un nesekmētu sociālo iekļaušanu.

Attiecībā uz datiem Valsts izglītības informācijas sistēmā IZM piekrīt, ka nepietiekami nodrošināta iekšējā kontrole tajā skaitā par neattaisnotajiem mācību stundu kavējumiem. Lai to novērstu, IZM precizēs normatīvā akta prasību par datu ievades regularitāti un nodrošinās informatīvus seminārus un pārraudzības vizītes skolās.

Tāpat IZM pilnveidos normatīvos aktus, nosakot stipendijas piešķiršanas mērķi un precizējot stipendiju piešķiršanas kritērijus. Tāpat ministrija izstrādās regulējumu par kārtību, kādā profesionālās izglītības iestāde veic audzēkņu atskaitīšanu. Savukārt Profesionālās izglītības likumā tiks precizēti nosacījumi attiecībā uz atkārtotu  vidējā līmeņa izglītības ieguvi, prioritāri nodrošinot iespējas profesionālās izglītības programmu vai to moduļu apguvei.

Stipendiju izmaksai ik gadu tiek atvēlēti nepilni 12 miljoni eiro, kas tiek sadalīti 27 profesionālās izglītības iestādēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti