Katru dienu Latvijas kapsētās tiek apbedīti vidēji 78 mirušie. Visas 1742 kapsētas apsaimnieko pašvaldības vai baznīcu draudzes. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas Latvija līdz šim izlikusies, ka kapsētu saimniecība uz to neattiecas, tādēļ šai nozarei nav vienota regulējuma, savukārt kapsētu izveide un uzturēšana uzdota pašvaldībām.
Lai izpētītu, cik likumīgi un lietderīgi vietvaras saimnieko kapsētās, Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās – Jūrmalā un Liepājā, kā arī Aglonas, Engures, Kārsavas, Ogres, Pļaviņu, Priekules, Rojas, Rūjienas un Viesītes novadā.
Galvenais secinājums – dzīves grūtākajā brīdī iedzīvotājiem nav pieejama informācija.
Nepilnīga tā ir pašvaldību interneta lapās, ziņas par maksājumiem nereti nav atrodamas, tāpat nav informācijas par brīvajām kapavietām.
Kā stāsta Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins, Latvijā ir daudz kapsētu, par kurām nav skaidrs, kas un kad tur ir apbedīts.
Šī paaudze vēl to varot atcerēties, bet grūti vai neiespējami atrast tuviniekus būs nākamajām paaudzēm vai, piemēram, ārvalstīs dzīvojošajiem. Daudzās pašvaldībās apbedījumus uzskaita tikai vēsturiskās kapu grāmatās, kas mēdzot sadegt vai citādi tikt iznīcinātas, zaudējot datus. Kāda pašvaldība, vedot tādu grāmatu atrādīt Valsts kontrolei, kapu dokumentus pat esot pazaudējusi pa ceļam līdz Rīgai.
“Visas šīs informācijas trūkums liedz pašvaldībām plānot kapsētu attīstību ilgtermiņā. Piemērs tam ir Jūrmala, kur jau revīzijas laikā redzējām – ir pienācis brīdis, kad apbedījuma vietu pietiek tikai vienam mēnesim,” saka Korčagins.
Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite, atsaucoties uz kapu pārvaldnieka uzņēmuma pausto, gan apgalvo, ka ziņas par kapavietu trūkumu kūrortpilsētā vairs neatbilst pašreizējai situācijai. Tagad jūrmalnieku glabāšanai vietas pietikšot līdz 2019. gadam.
Jūrmala ir arī viena no pašvaldībām, kas par piešķirtajām kapavietām iekasē ikgadēju nomas maksu. Augstākā tiesa jau netieši atzinusi, ka tas nav likumīgi. Savukārt tiesībsargs šo Jūrmalas praksi plānojis apstrīdēt Satversmes tiesā. Kamēr tā nav teikusi savu galavārdu, Valsts kontrole atturas arī no sava vērtējuma par kapu maksas prasīšanas likumību.
“Mēs tik tiešām redzējām, ka šī situācija ir milzīgi atšķirīga – maksas ir visdažādākās, tās ir arī ļoti saskaldītas,”
uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Par jaunas kapavietas iegūšanu domes prasa no trim līdz pat vairāk nekā 500 eiro, savukārt nomas maksa noteikta no nepilna pusotra līdz vairāk nekā četriem eiro par kapavietu gadā. Dažkārt par kapa ieguvi ir jāmaksā vairāk nekā par visu apbedīšanas procesu.
Taču ar naudas uzskaiti pašvaldībām veicas ne visai labi. Kritiskākā situācija šajā ziņā ir Aglonas, Kārsavas un Ogres novados. Ogrē pat uzieti finanšu pārkāpumi, saka Valsts kontroles padomes loceklis Korčagins: “Revīzijas laikā kapitālsabiedrības budžetā tika iemaksāta nauda par ļoti sen veiktiem [iedzīvotāju] maksājumiem, bet darbinieki no uzņēmuma bija aizņēmušies naudu. Tas viss vedināja pie secinājuma, ka šī saimniecība nav sakārtota.” Tā secinājusi arī pati Ogres dome, kas Valsts kontroles revīzijas laikā izlēmusi kapitālsabiedrību likvidēt, kapsētu saimniecības jomu pilnībā reorganizējot.
Visas izrevidētās pašvaldības apņēmušās savās kapu saimniecībās ieviest kārtību, lai iedzīvotājiem ar apbedīšanu saistītie jautājumi būtu skaidri saprotami. Valsts kontrole pēc šīs revīzijas izstrādājusi jaunu pašnovērtējuma rīku pašvaldībām, lai ar anketas palīdzību arī citas domes varētu atklāt problēmas savās kapu saimniecībās. Tāpat Valsts kontrole vērš arī likumdevēja uzmanību, lai beidzot nozarē tiktu ieviests kaut minimāls regulējums par pašvaldību un draudžu pienākumiem.
