Kā ziņo "Reuters", līdz šim ES ir ieradušies vismaz 300 000 ukraiņu bēgļu, un blokam ir jāgatavojas vēl miljoniem cilvēku, norādīja amatpersonas. Vairākām ES dalībvalstīm – Polijai, Rumānijai, Slovākijai un Ungārijai – ir sauszemes robeža ar Ukrainu.
"Mūsu pienākums ir uzņemt tos, kas bēg no kara," telekanālam "France 2" pirmdien sacīja Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns. Viņš piebilda, ka svētdien uzdevis Eiropas Komisijai sagatavot priekšlikumu projektus, lai nodrošinātu Ukrainas bēgļiem aizsardzību. Ceturtdien ministri tiksies atkārtoti, lai vienotos par detaļām.
ES direktīva par pagaidu aizsardzību pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā izstrādāta pēc 90. gados Balkānos notikušā kara, bet līdz šim nekad nav izmantota. Direktīva paredz vienādu aizsardzības līmeni no viena līdz trim gadiem visās ES valstīs, tostarp uzturēšanās atļauju, darba pieejamību, sociālo labklājību un medicīnas pakalpojumus.
ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone sacīja, ka vairums ministru svētdien pauduši atbalstu šai kustībai, tikai vienam apšaubot, vai tagad ir īstais laiks to darīt vai arī labāk būtu nedaudz pagaidīt. Jūhansone norādīja, ka šis jautājums skar visu ES.
"Mēs jau redzam, ka daudzi ukraiņi atstāj valstis, kurās viņi sākotnēji ieceļoja un dodas uz citām dalībvalstīm, īpaši tām, kurās jau ir liels ukraiņu iedzīvotāju skaits," komisāre norādīja svētdien notikušajā preses konferencē. Šīs valstis, pēc viņas sacītā, ir Polija, kā arī Itālija, Portugāle, Spānija, Vācija un Čehija.
Savukārt Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere teica, ka visas ES dalībvalstis ir gatavas uzņemt bēgļus no Ukrainas: "Šī ir spēcīga Eiropas atbilde uz briesmīgajām ciešanām, ko Putins sagādā ar savu noziedzīgo agresijas karu. Mēs kopā esam solidāri ar Ukrainas tautu".
Citējot ANO aplēses, ES krīžu pārvarēšanas komisārs Janess Lenarčičs sacīja, ka sagaidāms, ka četri miljoni ukraiņu pametīs valsti kā bēgļi.
Tā kā vīrieši, kas ir mobilizācijas vecumā, nevar atstāt Ukrainu, uz robežas Polijas austrumos, Slovākijā un Ungārijā, kā arī Rumānijas ziemeļos un ziemeļaustrumos ierodas galvenokārt sievietes un bērni.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
