Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē sestdien brīvu vietu bija maz - uz ikgadējo konferenci bija sanākuši vairāk nekā 300 politiski represēto. Uzrunās un debatēs izskanēja gan valdības darba kritika, gan pārdomas par pašu represēto aktivitāti. Kā uzrunā atzina apvienības ilggadējais priekšsēdētājs Gunārs Resnais, Latvijas vairāk nekā 15 tūkstoši represēto ar nodaļām visos reģionos ir liels spēks, bet pašiem jāprot to izmantot:
„Šodien, manuprāt, vairs nav kad gaidīt. Daudz kas valstī ir jānomaina saimnieciskajā dzīvē, un mums ir jābūt tiem, kas to iniciē. Iniciē kopā ar savām pašvaldībām, tad būs spēks.”
Vairums sanākušo bija vienisprātis - jāatbalsta Valsts prezidenta ierosme mainīt valdības veidošanas procesu un grozīt virkni likumu ar mērķi padarīt valdību stabilāku un efektīvāku. Bez labas pārvaldības nevar būt valsts attīstības,
uzsvēra Politiski represēto apvienības pārstāvis Edvīns Kide:
„Pats galvenais - meklēt ceļus un neteikt, ka mums ir tikai slikti. Mums ir daudz kā laba, daudz ko esam paveikuši, un, meklējot ceļus uz nākotni, noteikti vēl daudz ko sasniegsim.”
Lai prezidenta ekspertu grupas rosinātās izmaiņas valsts pārvaldē nepaliktu bez virzības, represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais sola aktīvu atbalstu:
„Iespēju robežās spiedīsim uz Saeimas partijām - izskatiet viņa [Valsts prezidenta] priekšlikumus! Radiet situāciju, lai Ministru prezidents ir patstāvīgāks, lai viņš nav atkarīgs no tā, ka koalīcija savā starpā salamājas. Lai viņi lamājas un šķeļas, bet viņš paliek, strādā un pārvalda valsts saimniecisko dzīvi!”
Līdzās gandarījumam par pašu paveikto kā, piemēram, šogad atklātais piemineklis represētajiem Kazahstānā vai dalība Likteņdārza tapšanā, konferencē netrūka arī kritisku vārdu. Īpašu represēto sašutumu izpelnījās Drošības policijas darbs. Fragments no apvienības vadītāja vietnieka Ivara Kaļķa nolasītās konferences rezolūcijas:
Politiski represētajiem ir neizprotami un nepieņemami Latvijas Drošības policijas vairāki attaisnojošie lēmumi neierosināt krimināllietas pret represiju noliedzējiem, piemēram, pēdējā laikā pret Latvijas valsts un latviešu nīdēju Alfrēdu Rubiku, kas publiski centies attaisnot represijas. Mēs zinām, ka Eiropas valstīs personas, kas veikušas līdzīgus mēģinājumus attaisnot holokaustu, ir saņēmušas bargus sodus. Tādēļ izsakām neuzticību Drošības policijas vadībai, uzskatām, ka šajos gadījumos tā nestrādā Latvijas valsts interesēs un vēlamies uzzināt tās konkrētās personas, kas pieņēmušas šādus lēmumus.”
Tāpat rezolūcijā prasīts rast risinājumu iestrēgušajai Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveidei pie Okupācijas muzeja un atjaunot gados vecākiem politiski represētajiem iespēju saņemt rehabilitāciju ik pēc diviem gadiem pašreizējo trīs gadu vietā.
