Rīta intervija

Sandis Ģirģens ar policijas reformu vēlas pārtraukt stagnāciju nozarē

Rīta intervija

Pavļuts: Atlīdzība ebreju kopienai par īpašumiem ļaus beidzot atrisināt šo jautājumu

Represētais: Pieminot deportācijas, cilvēki arvien vairāk sapratīs brīvības nozīmi

Represētais: Par spīti nesakārtotām lietām Latvijā mēs esam laimīgi

Latvijā ir daudz nesakārtotu lietu, bet mēs esam laimīgi, ka dzīvojam brīvā un demokrātiskā valstī, intervijā Latvijas Radio teica represētais Astrīds Freimanis.

Viņš teica, ka valstī jācīnās ar mantrausību, kā arī to, ka prokuratūra ir "pakurla un mazredzīga". "Ja neizskaudīsim sērgu, tad attīstība turpinās būt lēna," sacīja Freimanis.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka represētie nekad nav lamājuši valdību, jo, viņuprāt, ir jāstrādā un jānovērš problēmas, nevis jāķengājas.

"Mēs esam laimīgi. Mēs mīlam savu zemi," teica represētais. 

Pēc Freimaņa domām, skolēni pašlaik daudz vairāk apzinās savu vēsturi, kā arī zina par represijām nekā neilgi pēc neatkarības atgūšanas. "Viņi saprot, pie kā noved tas, ja valsts zaudē neatkarību un nokļūst svešās rokas," teica Freimanis.

Viņš stāstīja, ka tiek apkopota arvien jauna informācija par deportācijām, kā arī turpinās atmiņu pierakstīšana, lai nākamā paaudze apzinātos, kas notika. "Jo kas nezina savu vēsturi, nevar cerēt uz nākotni. Latviešu tauta nebija sagatavota tādām masveida deportācijām. Nekāda pretošanās notika, kaut arī daudz ko varēja izdarīt citādi," stāstīja Freimanis, uzsverot, ka notika genocīds pret latviešu tautu, kā arī pret citu tautību cilvēkiem, kuri bija Latvijas patrioti.

"Mēs ejam tādā virzienā, ka arvien vairāk sapratīsim, ko nozīmē neatkarība, brīvība, kā viņu nosargāt," sacīja Freimanis. Viņaprāt, patriotiskais noskaņojums valstī pašlaik nav pietiekams, tādēļ jāpateicas armijai, jaunsargiem, kur "rūdās cilvēki un aug patrioti". 

Freimanis uzsvēra, ka izsūtījumā Sibīrijā ļoti liela nozīme bija mātēm, kurām vajadzētu uzcelt pieminekli. Pašlaik tāds esot uzstādīts Likteņdārzā. Tiekot vākti arī materiāli un veidotas publikācijas par sievietēm, kuras izsūtījumā ar savu pašaizliedzību glāba citus.

"Izsūtīto mātes bija varones. Ar savu atjautību un drosmi viņas izglāba tūkstošiem bērniņu,"

uzsvēra Freimanis, daloties arī savā pieredzē, ka 1949. gadā izsūtījumā sievietēm nebija, ko bērniem dot ēst.

Latvijas Radio aptaujātie cilvēki par deportācijāmZane Mače

    KONTEKSTS:

    Piektdien Latvijā piemin 1941. gada 14. jūnija deportāciju 78. gadadienu. Rīgas pilī notiks konference par vēsturisko atmiņu. Savukārt pēc konferences Pils laukumā norisināsies kopīga ziedu nolikšana pie laukumā esošā pieminekļa "Bārenīte". Vakarā Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā notiks bezmaksas piemiņas koncerts "Aizvestajiem".

    Tikmēr konferences viesi varēs redzēt arī videofilmu – runājošo grāmatu "Sibīrijas bērni". Tajā apkopotas 760 cilvēku atmiņas par 14. jūnija notikumiem, kad viņu ģimenes izsūtīja no Latvijas. Konferencē piedalās arī politiski represētie, kas ir izsūtīti 1949. gadā, vai kaut kā citādi represēti.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti