Jūras spēku flagmanis “Virsaitis” pietuvojies Kolkas ragam, lai uzņemtu LTV filmēšanas grupu. Pretī atsūtīta ātrlaiva, kas viesus nogādā uz kuģa. “Virsaitis” dodas dziļāk jūrā, uz Irbes jūras šaurumu.
Šovasar tika uzšķirta jauna lappuse Jūras spēku vēsturē. Un pirmo reizi arī valsts vēsturē, Latvija ir uzņēmusies NATO jūras pretmīnu grupas vadību. Tā ir gatava darboties jebkurā pasaules jūrā, kur vien tas būtu nepieciešams. Taču šobrīd galvenā atbildības teritorija ir Ziemeļjūra un Baltijas jūra.
Grupas komandieris, komandleitnants Gvido Ļaudups saka, ka jaunie pienākumi uzliek lielu atbildību. Viņa pakļautībā šobrīd jūrā izgājuši Latvijas, Igaunijas, Norvēģijas, Beļģijas, Vācijas mīnu meklēšanas kuģi.
“Pirmkārt, tā ir NATO karoga demonstrēšana Austrumeiropas pusē un Baltijas jūrā.
Pastāvīgā ģeopolitiskā situācija ir tāda, kāda tā ir. Un ir nozīmīgi parādīt savu klātbūtni, īpaši Baltijas jūras reģionā. Mēs veicam mācības, arī sadarbojoties ar dažādām valstīm,” norāda Ļaudups.
Lai uzturētu kaujas operacionālas spējas, NATO jūras pretmīnu grupas uzdevums ir neitralizēt nesprāgušo munīciju Irbes jūras šaurumā. Tas ir viens no savulaik mīnētākajiem punktiem Baltijas jūrā. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā tur izvietoja vairāk nekā 50 tūkstošus mīnu.
“Varbūt mīnas nav fiziski aktīvas, bet tās joprojām saglabā sprādzienbīstamu lādiņu iekšā. Līdz ar to mēs tās meklējam ar speciāli aprīkotiem kuģiem – mīnu meklētājiem, izmantojot mīnu meklēšanas sistēmas. Šīs mīnas atrod un pēc tam ar ūdenslīdēju vai ar speciālu sistēmu palīdzību šis mīnas tiek neitralizētas, uzspridzinātas,” skaidro pretmīnu grupas komandieris.
“Virsaitis” šobrīd ir NATO grupas štāba kuģis – peldošs komandcentrs. No turienes citu valstu kuģi – mīnu meklētāji – saņem koordinātes, kur un ko meklēt.
“Mēs kā kuģis nodrošinām štābam to darbību, lai viņi var veikt. Ja nepieciešams pārējiem kuģiem, viņi var paņemt no mums degvielas krājumus, rezerves daļas uzglabājas, lai viņiem katru reizi nebūtu jāiet ostā. Ūdeni varam piegādāt,” stāsta Latvijas Jūras spēku flagmaņa “Virsaitis” komandieris Krists Kristlībs.
Ierodoties Nacionālo bruņoto spēku gaisa spēku helikopteram, kuģa apkalpe vingrinās uzņemt un evakuēt cilvēkus.
Bet, kad “Virsaitis” sasniedzis rajonu, kur darbojas igauņu kuģis - mīnu meklētājs, tiek nolaista laiva un pēc neilga brauciena LTV komanda jau ir uz “Sakala” klāja.
“Tas ir torpēdas dzinējs, ko mēs atradām jau operācijas “Open spirit” sākumā. Šis ir dzinējs no torpēdas “TR 45”, kas ražota Horvātijā Rijekas rūpnīcā. Šis atradums ir unikāls, jo tā ražota pirms Pirmā pasaules kara. Mūsu nirēji to gribēja saglabāt kā suvenīru,” stāsta Igaunijas mīnu meklētāja “Sakala” komandieris Anness Babenko.
Komandieris skaidro, ka mīnu meklēšanu parasti ietekmē divi faktori: laika apstākļi un redzamība zem ūdens. “Mēs gatavojamies likvidēt krievu jūras mīnu. Lielākais izaicinājums šobrīd ir redzamība zem ūdens. Tā ir ļoti slikta. Šobrīd redzamība zem ūdens ir mazāka par pusmetru. Ir ļoti grūti identificēt objektu,” stāsta komandieris.
Atrastā mīna guļ 30 metru dziļumā, tajā esot 100 kilogramu sprāgstvielas, un mīna varētu kuģiem nodarīt lielus bojājumus.
Pirmā un Otrā pasaules kara spridzekļi rada risku ne tikai zvejniekiem, bet arī tā sauktā zemūdens tūrisma piekritējiem. Niršanas klubi piedāvā nirt un apskatīt nogrimušos objektus dažādās jūrās, arī vietās, kur dzelmē slēpjas bīstami lādiņi.
