Pilsētiņa ar mazāk kā pusotru tūkstoti iedzīvotāju nes Krišjāņa Valdemāra vārdu, un tās ģerbonī ir burulaiva. Valdemārpilī agrāk liela loma bijusi zivjapstrādei, bet tagad pēc uzņēmumu panīkšanas, darbavietas ir skolā, bērnudārzā, veikalos. Daudzi ik rītu dodas strādāt uz 15 kilometru attālajiem Talsiem, daudzi izvēlējušies braukt tālāk – uz Īriju, Angliju un Dāniju, paņemot līdzi savas ģimenes ar bērniem.
Pirms gada Saeimas vēlēšanās visvairāk Valdemārpilī nobalsoja par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), otrajā vietā atstājot “Vienotību”. LTV skaidroja, kā tagad gadu vēlāk mainījies iedzīvotāju viedoklis.
Valdemārpils vidusskolā mācās 274 skolēni. Skolotāja Aira Saleniece uzsver, ka interesējas par notikumiem valstī, jo citādi nemaz nevarētu mācīt bērnus. “Es sekoju līdzi arī kongresam, tur bija tāds teātris, sadevās rokās, izlikās, ka vienoti, bet pirmdien [premjere Laimdota] Straujuma atkāpās. Es biju satriekta, ka dienā, kad streikojām, ministri sev palielināja algas, man nebija ko teikt. Es gribētu Danu Reiznieci par premjeri, viņa ir jauna, izdarīga. (..) Nu labi, lai ir no ZZS, viņa ir tāda izdarīga,” saka skolotāja.
Pensionārus Dainu Ķimeli un Jāni Ruku LTV satiek pie vietējā veikala. Abi atklāj, ka pirms gada balsojuši par “Vienotību”. “Par “Vienotību” es balsoju, jo cerēju, ka viņi ir perspektīvākā partija, un jābalso par lielāko partiju,'' atklāj Daina. Taujāta, vai, viņasprāt, “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa varētu būt premjere, pensionāre ir šaubīga: “Gan jā, gan nē. Nepatika, kā viņa mūs pensionārus izsvilpa, reizēm liekas tāda augstprātīga.”
Savukārt pensionāram Jānim nav patikusi līdzšinējā valdības vadītāja: “Pareizi ir, ka Straujuma atkāpās. Man nepatika, kā viņa runā. Nekas jau tur nebija labs – “airBaltic”, bankas pārdošana...”
Valdemārpils pēcpusdienā ir kā izmirusi. Biezā migla nosēžas pār pilsētu, un šķiet, ka pēcpusdienā visdzīvīgākā vieta ir frizētava. Taču te par politiku cenšoties nerunāt. “Dzirdējušas esam, ka valdība ir izbeigusies, par politiku te nerunājam, lai neaizvainotu cilvēkus. Man patīk vērot cilvēku vizuālo izskatu,” saka skaistumkopšanas speciāliste Danute. Tomēr ideja par košu dāmu premjeres amatā viņai netīk: “Varbūt tomēr nē. Tam košumam jābūt sirdī.”
Valdemārpilī satiktas arī divas bērnudārza audzinātājas. Viena, gatavojoties Ziemassvētku pasākumiem, devusies pie friziera, otra tieši Saeimas vēlēšanu dienā kļuvusi par māmiņu. Abām kopīgs tas, ka lielas cerības savas dzīves uzlabošanai uz jauno valdību neliek. “Cilvēki, ienākot politikā, varbūt kaut ko arī grib uzlabot, bet tad viņi aiziet līdzi straumei, viņu ieceres izkūp gaisā,” saka Elita. “Te ir tukšs un kluss, un iespējas mazas, es gribētu bērnudārzā lielāku algu,” piebilst Agita.
Valdemārpilnieki saka, ka valdību izveidos arī bez viņu līdzdalības, taču no Rīgas vairāk nekā 100 kilometru attālajā pilsētiņā cilvēki vēlas saņemt kaut nelielu uzmanību no varasvīriem un sajūtu, ka kļuvis labāk.
