“Šeit ir ārzemju literatūra, žurnāli un latviešu autoru jaunākās grāmatas,” rāda bibliotekāre Jana Buliņa Sēļu pagasta bibliotēkā, kur jau kastēs un maisiņos saliktas grāmatas, žurnāli, to izvēle gan pašas bibliotekāres ziņā, gan arī cilvēki jau ir iepriekš pasūtījuši. “Pagasts mums iznāk tāds garš – Sēļi, Pantene un Idus, un tiem cilvēkiem ir grūtāk tikt pēc grāmatām. Viņi ir arī gados, un tad viņi ir priecīgi, ka pie viņiem aizbrauc ar grāmatām, žurnāliem. Tā cilvēkiem ērtāk ir tomēr, jo man ir svarīgs tas cilvēks, tas lasītājs.”
Un pēc brīža jau kopā ar novada pašvaldības šoferi Zinti var doties ceļā. Pirmā pieturvieta „Dzērvītēs”, mājās, kuras celtas vēl muižas laikā.
“Labrīt! Nāc, nāc Ausmiņ, piesēdīsim ārpusē, samainīsim atkal grāmatiņas!” Uzrunātā „Dzērvīšu” saimniece Ausma Krastiņa te dzīvo viena, viņa atzīst, ka ikmēneša grāmatu apmaiņas diena ir pat ļoti gaidīta:
“Jā, jā, ir jau viss kas jauns tur, daudz ko dabūn zināt, jālasa tās grāmatas ir, jādzīvo laikam līdzi, citādi jau nevar.”
Nākamā pietura pie „Krodziņu” mājām, arī šajās mājās saimniece mīt viena, un galvenā saikne ar ārpasauli viņai ir autoveikals, pastniece un arī bibliotekāres apciemojums:
“Tuvinieki, bērni visi prom pa pasauli, un es tikai aiz spītības tikai te dzīvojos un turos, jo negribas no saviem pakšiem iet projām.”
Tālāk ceļš ved uz Idu, kur piestājam pie „Ausmu” mājām. Saimniece Smaida Ivanova, kā stāsta bibliotekāre, ir viena no visaktīvākajām lasītājām, un arī šoreiz viņai tiek sakrauta pamatīga grāmatu un žurnālu kaudze, ko lasīt līdz nākamajai reizei.
“Nu šodien ir svētku diena, šodien dzīvojam metru virs zemes! Nevar nopirkt, nevar,un arī pilsētas bibliotēku izbraukāt ir sarežģīti, jādomā, kā to var izdarīt. Es personīgi reizi mēnesī braucu uz pilsētu, un tad ir jāsapērk viss nepieciešamais. Ja vēl bibliotēka, tad to pat dienā nevar iekļaut visu, tāpēc, ja mums pieved mājās…un tāpēc ir bailes, ja reģionālās pārmaiņas nāks un ja mums atņem bibliotēku, tad es būtu ļoti nelaimīga,” savas pārdomas pauž Smaida Ivanova.
Grāmatu ceļš noslēdzas „Jaunozoliņu” mājās, kur tāpat kā iepriekš bibliotekāres apciemojums ir pat savā ziņā notikums.
“Tā meitene, ziniet, ir zelta vērta, ja viņas nebūtu, tad nebūtu, ko darīt mums, tik tālu aiziet mēs nevaram,” bibliotekāri slavē saimniece Nora Vidēja un aicina arī uz kafijas tasi, jo nav jau tik bieži tā iespēja, ka ir kāds, ar ko parunāties. Pie kafijas tases tad arī raisās sarunas par to, ka šie bibliotēkas apciemojumi nebūt nav tikai grāmatu apmaiņa.
“Teiksim, sabojājies bija televizors, šoferīti Zinti pieliekam pie darba, tā arī atrisinām šādas lietas. Vai tur kundzītēm kādreiz ir programmas podziņas saspiedušās nepareizi, mēs arī tādas sadzīviskas lietas atrisinām.”
Todien kopā ar bibliotekāri Janu un šoferi Zinti Latvijas Radio pabija piecās viensētās, kādreiz gan šis brauciens ir bijis daudz garāks.
“Paliek mazāk, jā. - Nu to jūt pēc kilometriem, kādreiz mēs 50 kilometrus nobraukājām, tas taču ļoti daudz priekš tāda maza ciematiņa, kamēr izbrauc pa tām visām mājām, tagad arvien mazāk, mazāk.- Bet jāciena ir tie paši, kas vēl ir.”
Lai gan Sēļu pagastā ir sarucis iedzīvotāju skaits, pagasta mazā bibliotēka ir nesen arī izremontēta - ar domu, ka tiem, kas nav pametuši šo pusi, šis pakalpojums jānodrošina.
