Reģioni Krustpunktā

Ukrainas skolēnu izglītības process līdz mācību gada beigām skaidrs, par tālāko vēl jādomā

Reģioni Krustpunktā

Skolotāja: Daži bērni klasē, kas vēlas mācīties latgaliešu rakstu valodu, jau ir vērtība

Bezsaimnieku kaķu kolonijas pavasarī draud ar dubultošanos

REPORTĀŽA. Sedā ar klaiņojošo kaķu vairošanos nākas cīnīties brīvprātīgajiem

Ap pussimts nevienam nevajadzīgu kaķu, kam reiz bijušas mājas, – šis ir stāsts tikai par vienu daudzdzīvokļu mājas pagalmu mazā Vidzemes pilsētiņā Sedā, taču līdzīgu gadījumu ir daudz, un ne tikai Sedā. Mājdzīvnieku sterilizācija Latvijā joprojām ir sasāpējis jautājums. Tā vietā, lai sterilizētu savu mājdzīvnieku vienu reizi viņa mūžā, ik gadu tiek pieļauta situācija, ka atkal un atkal dzimst mājdzīvnieki, kuri agrāk vai vēlāk nonāk patversmēs vai cīnās par izdzīvošanu savā vaļā.

ĪSUMĀ:

  • Klaiņojošo kaķu vairošanās mazajā Sedas pilsētiņā – samilzusi.
  • Cīņa gulst uz brīvprātīgo pleciem. Viņi brauc, ķer, ved sterilizēt un tad izlaiž.
  • Jaunizveidotajā Valmieras novadā tagad plāno, kā cīnīties ar klaiņojošo kaķu problēmu.
  • Līdz šim brīvprātīgajai sadarbības mēģinājums ar Valmieru nebija sekmīgs.
  • Tomēr tagad pašvaldībā sola no nevalstiskajām organizācijām pārņemt labo prakšu piemērus.

Mazas ēniņas

"Dienā, kad cilvēki iziet savās gaitās, kaķus kā mazas ēniņas var sastapt pie veikala, pie atkritumu konteineriem – visur, kur ir cerība dabūt kaut kumosu ēdiena," tā situāciju Valmieras novada Sedā apraksta brīvprātīgie no dzīvnieku aizsardzības biedrības "Dzīvnieku SOS".

ReTV kopā ar vienu no brīvprātīgajām – valmierieti Anniju Greidāni apmeklēja Sedu, kuru savulaik uzcēla kūdras fabrikas strādniekiem, bet līdz ar ražotnes sarukšanu pilsēta ir kļuvusi klusāka – te šobrīd dzīvo nedaudz vairāk kā 1000 iedzīvotāji.

Kā daudzkārt savos sociālo tīklu ierakstos norādījuši brīvprātīgo biedrības pārstāvji, tieši šeit problēma ar bezsaimnieka kaķu kolonijām Valmieras novadā pēdējos gados īpaši samilzusi.

"Dzīvnieku SOS" brīvprātīgā Annija Greidāne stāstīja: "Pirmo reizi es atbraucu pagājušā gada vasarā, es izbraucu cauri tiem pagalmiem, vispār nezinādama, kur man ir jābrauc, visas krūmu malas, viss pilns ar kaķiem, lieliem, maziem, kaķēniem."

"Dzīvnieku SOS", kurā darbojas Greidāne, ir bezpeļņas organizācija, tajā nav algotu darbinieku, un visi brīvprātīgie te darbojas savā brīvajā laikā. Pamata mērķis – ielas kaķu sterilizācija. Nauda šim mērķim nāk no ziedojumiem.

Sižeta veidošanas dienā uz Sedu Greidāne atbraukusi kopā ar vēl divām brīvprātīgajam no Valmieras, un uz brīdi pievienojas arī Sandra, brīvprātīgā no Rīgas.

Ķeršanas misijas

Uz tām Greidāne dodas ar savu auto.

Par šo procesu viņa pastāstīja: "Es viņus pievilinu ar konserviem, uzlieku lamatas, un tie, kas ieiet iekšā, tie man brauc līdzi uz māju. Ir daļa, kas ir bailīgi, un ir daļa, kas ir "rocīgi". Rekur, piemēram, tas pelēkais jau ir kastrēts, jo viņiem ir nogriezts kreisās auss galiņš, lai mēs zinām, ka viņš jau ir bijis. Rižiks, rekur, sēž ar abām ausīm, tātad rižiks man vēl ir jāķer. Pirmajā reizē mēs desmit minūtēs 13 kaķus dabūjām, un tikai trīs ar lamatām ķērām. Visus pārējos vienkārši – pieej un iecel. Tad viņi brauc uz klīniku. Katrs savā konteinerā, cik nu tie konteineri vai vietas mašīnā ir."

Viens no šādiem runčiem, kas pats devās rokās, noķerts sēž būrī automašīnā un ik pa brīdim žēli ņaud. Runcis ir pamatīgi cietis, un Greidāne pauda, ka tā ir cilvēku vaina. "Pilnīgi "rocīgs" kaķis, ļoti mīļš runcis, bet tās ir sekas no nekastrēšanas. Tādi viņi paliek – noplēšas visi, nočurājas. Tagad ir vistrakāk  – visas kaķenes, kas ir ķertas, jau ir grūsnas, tādas, ka jau pēdējie metri... runči visi ir saplēsušies. Tagad pavasarī ir vistrakāk, bet problēma ir tajā, ka it kā jau varētu ķert ziemā, kamēr viņas nav paspējušas savairoties, bet kaķus jau nav, kur turēt. Viņi paliek 24 stundas konteinerā un tad brauc atpakaļ, bet ziemas aukstumā nav reāli viņus laist ārā ar plikiem vēderiem [pēc operācijas]."

Greidāne arī pauda, ka pie šiem skatiem jau pieradusi un uztvere notrulinās. Ar šo nodarbojas jau no 2015. gada, kad viņas dzīvē sākusies kaķu glābšana, un klaiņojošo kaķu koloniju sakārtošana šobrīd ir ne vien ikdiena, bet nu jau arī kā darbs.

"Tas man šobrīd ir vienīgais darbs, jo es esmu šobrīd bezdarbniece, to vienkārši nevar apvienot – katru dienu es braukāju pa ķeršanām, pa sterilizācijām, viss ir tādā skrējienā, un to vienkārši nav iespējams apvienot ar normālu darbu. Esmu redzējusi, kas notiek ar tiem kaķiem, ja viņus nekastrē, kas notiek ar tiem kaķēniem, jo es esmu tā, kas vasarās vāc arī tos kaķēnus, un, protams, daļa iet bojā. Es vienkārši to visu esmu redzējusi ar savām acīm, un es saprotu, ka tam tā nebūtu jābūt!"

Kopumā stundas laikā Sedā izdodas noķert gandrīz desmit bezsaimnieka kaķus.

Uz jautājumu, ko par šādām brīvprātīgo aktivitātēm saka vietējie, Greidāne atbildēja: "Pirmajā reizē mums uzbruka. Jā, mums uzbruka – ar kādām tiesībām mēs tos kaķus vispār aiztiekam, lai viņi dzīvo tur, ka mēs te tagad saimnieku kaķus zogot."

Ko par to domā iedzīvotāji

Stiprais vējš, šķiet, vietējos sabiedējis, un ReTV Sedā izdodas sastapt un uzrunāt vien reto. Kādā no daudzdzīvokļu māju pagalmiem Elita un Druvis, kuri gan Sedā esot ienācēji, atzina, ka problēmas ar klaiņojošiem kaķiem ir pamanījuši.

Arī Aleksandra un Ņina norādīja, ka pagalms pilns ar klaiņojošiem kaķiem, taču viņu esot žēl, tāpēc pabaro.

Vēl kundzes atzina, ka lielākā daļa sadzimušo kaķēnu nākamo gadu nemaz nesagaidot.

Pa logu pamanījusi rosīšanos, lejā no sava dzīvokļa noskrien arī Svetlana, paužot vēlmi sadarboties ar dzīvnieku aizsardzības biedrību un sākt šo problēmu risināt.

Svetlana norādīja: "Man jau arī vairs naudas visiem nepietiek. Mums te kādi septiņi pie mājas, es precīzi nezinu. Baroju un baroju. Un pie dārza man ir viena kaķene, kurai drīz būs kaķēni. Un vēl viens kaķis piestaigā, un tie nav mani. Visu ziemu staigāju viņus barot. Mājās man savs kaķis. Un tad te šie kaķi pie mājas. Mums te divas kaķenes, kurām dažas dienas atpakaļ piedzima kaķēni, tagad viņas aiztikt nedrīkst, bet pēc tam mēs te ar vēl vienu sievieti gribam sarunāt un dabūt viņas uz sterilizāciju, jo citādi viņas mums te visu laiku dzemdēs jaunus kaķus."

Kā atpazīt, kurš šādā pagalmā ir saimnieka kaķis un kurš – bezsaimnieka?

Greidāne skaidroja: "Kaķim ir jābūt apzīmētam vai ar kakla siksnu vai ar šo kupēto kreisās auss galu, un viņš nedrīkst būt nekastrēts, viņš nedrīkst nekastrēts iet ārā pēc sešu mēnešu vecuma."

Kā risināt?

Saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības likumu "par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā", taču par to, vai šādi kaķi drīkst uzturēties māju pagalmos, lemj katra pašvaldība.

Viens no veidiem, kā samazināt kaķu nekontrolētu vairošanos, ir programma "Noķer, sterilizē, atlaid", kas periodiski pielietota vairākās pašvaldībās.

Brīvprātīgā Annija Greidāne cenšas panākt, ka tādu īstenotu arī jaunizveidotajā Valmieras novadā. "Vispār tā situācija bija tāda, ka pirms novadu apvienošanas daudzās mazajās pilsētās bija ierīkota šī "Noķer, sterilizē, atlaid" programma. Tāda lieta notiek Rīgā, Limbažos, pirms tam tas notika arī Mūrmuižā, Mazsalacā, kur es šoziem noķēru 36 kaķus, un, protams, arī nekāds atbalsts. Visi tie kaķi bija pilni ar vīrusiem, parazītiem.

Ja nemaldos, kādi 20 kaķi palika pie manis, un es viņiem vienkārši sameklēju mājas, jo tur bija gan lieli, gan mazi, gan puslieli.

Pirms tam šī programma bija, un Mūrmuižā arī kaut ko reāli ķēra un darīja, un tad pagājušajā gadā vasarā, kad es biju tur, viņi pateica, ka vairs neko nedabūs, vairs nekāds finansējums priekš tā nav. Bet tomēr ir jāsaprot, ja Valmiera ir tik domājoša pilsēta, nu, tas nav normāls skats, ko mēs redzam – ka apkārt staigā nekastrēti, slimi kaķi, kuri vairojas.  Tam tā vienkārši nav jāizskatās normālā pilsētā. Šobrīd tas risinājums ir tāds – nekāds."

Brīvprātīgā uzrunājusi arī pašvaldību, norādot, ka bezsaimnieka kaķu kolonijas ir problēma ne tikai ārpus pilsētas, bet arī pašā Valmierā. "Man atbildēja, ka līdz šim tāda problēma Valmierā īsti nav bijusi. Jo, redzi, pirms tās novadu apvienošanas Valmiera bija tikai kā Valmiera un šāda problēma neesot bijusi. Nu nē, viņa bija gan!  Es pati esmu braukusi Valmieras teritorijā un ķērusi bezsaimnieka kaķus ar "Trīnītes" palīdzību [vietējā dzīvnieku aizsardzības biedrība]. Kā brīvprātīgais biju pie viņiem, un es esmu sakārtojusi kolonijas gan Stacijas galā, gan kaut kur Jāņparkā. Bet ir ļoti daudz to koloniju."

Valmieras novada domē ReTV uzzināja – lai arī līdz šim darbs pie bezsaimnieka kaķu koloniju sakārtošanas īsti nav veikts, tomēr līdz ar novada paplašināšanos dienaskārtībā ir arī šis jautājums.

Uz jautājumu, vai šī problēma ir jauna Valmierai, Valmieras novadam, Valmieras novada domes pārstāve Kristīne Melece atbildēja: "Jā, Valmieras novadā, jā. Ar šādu masveidīgu un daudzskaitlīgu kaķu koloniju problēmu vai kaķu sterilizācijas nepieciešamību mēs saskaramies pirmo reizi. Mums ir informācija, ka šādas kaķu kolonijas ir gan dārziņu kooperatīvos pie Valmieras, gan arī Sedas pilsētā un dažās vietās citur Valmieras novadā. Protams, liels paldies NVO, kas šo programmu jau ar saviem spēkiem un atbalstītāju līdzekļiem ir īstenojuši. Bet pati bezsaimnieka kaķu izķeršana, lai veiktu šīs sterilizācijas procedūras, to veiks Valmieras dzīvnieku patversme, kas ir ''Valmieras namsaimnieka'' paspārnē. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kuru teritorijās vai daudzdzīvokļu namu teritorijās atrodas kolonijas, ir jārēķinās, ka šādas darbības notiks."

Kā nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums, saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, likvidēšanu. Līdz šim Valmieras dzīvnieku patversme bijusi kā pagaidu dzīvesvieta bez saimnieka palikušiem mājas mīluļiem. Turklāt tā ir vienīgā visā Valmieras novadā. Taču jaunā kārtībā, pie kuras Valmieras novads vēl strādā, paredz, ka patversme iesaistīsies kaķu koloniju uzraudzībā, īstenojot programmu "Noķer, sterilizē, atlaid".

"Šie pakalpojumi, ko pašvaldība finansēs, ir vairāk domāti tieši darbam ar kaķu kolonijām un kaķu sterilizēšanu ­– bezsaimnieka kaķiem, nevis saimnieku kaķiem. Es domāju, ka tas ir tuvāko nedēļu jautājums, kad tā programma tiks reāli uzsākta, un pirmā vieta būs kaķu kolonija Mūrmuižā. Ja šī problēma nav ilgstoši risināta, nu nevar gaidīt, ka rezultāti būs tūlītēji," teica Melece.

Šobrīd notiek cenu aptauja par veterināro pakalpojumu iepirkšanu. Turklāt tiek veikta arī iedzīvotāju aptauja vienā no vietām, kur izveidojusies bezsaimnieka kaķu kolonija, lai patversmes darbinieki izzinātu, kā šos dzīvniekus noķert.

Pašvaldība sola sadarboties arī ar nevalstiskajām organizācijām, lai pārņemtu labos prakses piemērus.

Lai problēmu ar kaķu kolonijām risinātu, pašvaldība paplašinājusi esošās patversmes darbinieku skaitu. Šai struktūrai no pašvaldības budžeta gadā plāno atvēlēt 96 tūkstošus eiro. Bet pagaidām pašvaldība par bezsaimnieka un klaiņojošiem kaķiem namu pagalmos aicina ziņot Valmieras novada pašvaldības policijai, kas tālāk šo informāciju nodos dzīvnieku patversmei.

Kopš Administratīvi teritoriālās reformas ir pagājis nepilns gads, turklāt problēmu apzināšana un risinājumu izstrāde saistīta ar jaunā novada budžeta apstiprināšanu, kas Valmieras novadā notika šī gada sākumā. Var teikt, ka risinājums tiek meklēts steidzamības kārtā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt