Grāmatiņa uz gadu, un viss ir "čiki piki"
Ir pirmdiena. Pusdienlaiks. Pie Centrālās stacijas pulksteņa Latvijas Radio žurnālists satiekas ar Vitāliju - koptu pusmūža vīrieti sirmiem matiem un iekritušām acīm. Viņš pārdod sanitārās grāmatiņas. Par septiņiem latiem var pagarināt esošo, bet par 10 latiem var nopirkt jaunu.
„Šeit tu līmē fotogrāfiju, šeit vārds, uzvārds un personas kods. To tu pats dari, bet šeit restorāna īpašnieks uzliks zīmogu uz fotogrāfijas un aizpildīs savu daļu,” instruē Vitālijs. „Grāmatiņā ir norādīts, kur tu izgāji pārbaudes - Ūnijas doktorātā, tā viņi noteiks, kurā poliklīnikā izveidota grāmatiņa. Tev jāzina, ka tā ir Dzelzceļa poliklīnika.”
Uz tikšanos Vitālijs ir paņēmis grāmatiņu līdzi. Tā ir plāna papīra klade, mazliet lielāka par skārienjūtīgo tālruni, dzeltenā krāsā, pilna ar tabulām, kurās rakstāmi ārstu atzinumi un veselības pārskati. „Tev tikai jāzina, ka tā ir Dzelzceļa poliklīnika. Lai tu zinātu, pieraksti kaut kur - vai uz grāmatiņas aizmugurējā vāka, atrašanās vieta, Purvciems, 11. trolejbusa galapunkts,” turpina Vitālijs.
Viņš aicina atcerēties šo informāciju, jo dienesta inspektori bieži, tā teikt, „paķer uz muļķi” - pārbauda grāmatas īpašnieka zināšanas par tās saturu. Piemēram, kurā doktorātā veiktas pārbaudes. Vitālijam ir pieredze. „Ak, Dievs, gadus 15, gan Rīgā, gan Jūrmalā,” viņš stāsta, cik gadus jau pārdod sanitārās grāmatiņas. „Viss strādā, visi ārsti ir, tāpēc arī nenoķer, jo viss ir oficiāli. Viss ir vienkārši, tikai mājās ieraksti vārdu uzvārdu, personas kodu un ielīmē fotogrāfiju,” piekodina Vitālijs.
Lai sistēma būtu neuzkrītoša, sanitārās grāmatiņas Vitālijs izgatavo tikai diviem, trim cilvēkiem mēnesī.
„Viss ir vienkārši,” saka Vitālijs.
„Tātad, 10 lati?” pārprasa žurnālists.
„Jā, telefons ir, ja kas, zvani. Pēc pārbaudes piezvani, lai arī pašam būtu sirds mierīga. Sūdzības no klientiem nav. Priekš kam? Savādāk taču atnāks vēl, sados pa galvu un prasīs atpakaļ naudu. Man to nevajag, viss ir oficiāli un godīgi,” sarunu pabeidz Vitālijs, apstiprinot, ka iedotā grāmatiņa ir oficiāla. „Jā, uz gadu, viss ir čipi piki”.
Tajā ir trīs ārstu paraksti un četri zīmogi. Viens no tiem ir poliklīnikas zīmogs. Viņš aicina zvanīt, ja rodas kādas problēmas.
Grāmatiņu "parakstījuši" miruši un neeksistējoši cilvēki
Taču nākamajā dienā piezvana viņš pats. Vitālijs atkal vēlas satikties. Pa telefonu sanitāro grāmatiņu pārdevējs apgalvo, ka šodien uzņēmumā, kurā strādāju, iespējams, būs Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru pārbaude. „Es zinu, ka šodien būs pārbaude,” viņš saka. „Es tev saku, šeit būs pārbaude,” viņš neatlaižas, kad viņam prasa, kā viņš zina, ka uzņēmumā būs pārbaude.
Vitālijs iesaka steidzīgi aizpildīt sanitāro grāmatiņu ar restorāna zīmogu uz fotogrāfijas. Vēl vairāk -, lai inspektori neatnāktu, viņš prasa vēl papildus četrus latus.
Nauda šoreiz netiek samaksāta, žurnālistam sakot, ka grāmatiņa, kurā viss ir oficiāli un legāli, jau ir. Arī no PVD pārbaudes uzņēmumā, kurā strādāju, tajā dienā nebija ne vēsts.
Pēcāk savu sanitāro grāmatiņu žurnālists iedeva PVD inspektoriem.
PVD inspektores - Aija Krūmiņa, Austra Reča un Ingrīda Ansāne - norāda, ka šis cilvēks jau sen ir miris. „Jā viņa ir mirusi. Viņa bija veselības centrā. Aina Dzelme [ārste] vairs nestrādā. Viņa nomira 2011. gadā. Mums ir tādas ziņas. Mums ir vēstulīte. Jo viņa pašos pirmsākumos bija Mednieku ielā, Veselības centrā 11. Noteikti viņš nezina, jo citādi viņš nebūtu šito spiedis, un tad viņš nevar teikt, ka tā ir viņa māsa, jo tā nav viņa māsa. Meloja jums arī klaji par to, ka māsa ir devusi to slēdzienu,” cita caur citu stāsta inspektores.
Viņas atklāja, ka grāmatiņā ir pilns ar drukas kļūdām un parakstu atstājusī rentgena ārste ar uzvārdu Feldšere nemaz neeksistē. Inspektoru slēdziens gala rezultātā ir īss un kodolīgs - grāmatiņa ir viltota.
Ir patiess ārsta zīmogs, taču viltots paraksts
Tomēr Latvijas Radio nolemj pārbaudīt ginekoloģes Tatjanas Parhomčikas eksistenci, kura grāmatiņā parakstījusies par vēdera tīfa, paratīfa, dizentērijas un salmonellas pārbaužu veikšanu. Viņas uzvārdu atrodu internetā, tajā pašā Ūnijas ielas doktorātā.
Poliklīnika atrodas Purvciemā, klusā ielā, jaunuzceltas dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā. Lai tur nokļūtu, jākāpj augšup par trepītēm, līdzīgi kā mikrorajonu frizētavās. Telpa ir neliela, tajā ir trīs kabineti - ģimenes ārsta, procedūru un ginekologa kabinets, kā arī neliela reģistratūra un tualete.
Pulksten 14:00 poliklīnikā jāierodas ginekoloģei Tatjanai. Pusmūža vecuma sieviete, melniem, iesirmojušiem matiem ar 15 minūšu nokavēšanos pieņēma grūtnieci, bet vēl pēc 10 minūtēm, iespēja tiek dota arī LR.
LR ginekoloģei rāda savu sanitāro grāmatiņu, kurā ir viņas paraksts. Lai neradītu aizdomas, ginekoloģei saku, ka esmu nobažījies par PVD pārbaudēm. „Tas ir mans zīmogs, bet ne mans paraksts,” saka Parhomčika.
Ginekoloģe pieceļas un ved mani pie savas kolēģes ģimenes ārstes Svetlanas Koolas. „Šīs grāmatiņas jau sen tiek manītas, grāmatiņas ir viltojumi,” mierina Koola. „Šeit pat jūsu vārda un uzvārda nav. Kādas jums ir pretenzijas?” viņa vaicā žurnālistam.
Ginekoloģes satraukums manāmi pieaug. „Tu neatdod to grāmatiņu. Met ārā!” saka ginekoloģe. „Nē, nu, tā ir mana grāmatiņa, es jums neatdošu to,” uz to atbild žurnālists. "Labdien!!! Tur ir mans vārds, uzvārds, tur it kā nekā nav, tikai mūsu zīmogi. Es zinu ko darīt ar grāmatiņu…” saka ginekoloģe un ātri saplēš grāmatiņu.
Ginekoloģe ātri saplēš grāmatiņu. Pēc tam abas ārstes apspriež, kā zīmogs ir nonācis viltotajā sanitārajā grāmatiņā.
Kad sieviešu emocijas norimušas, ģimenes ārste Svetlana piedāvā izveidot jaunu sanitāro grāmatiņai par trim latiem un 60 santīmiem. Šoreiz gan, izejot pārbaudes.
Visiem bija nopirktas grāmatiņas, neatklāja nevienam
Neesmu vienīgais, kura rokās nonākusi viltota sanitārā grāmatiņa. 19 gadus vecais pavārs Konstantīns, kura vārds ierakstā ir mainīts, savu grāmatiņu, neveicot pārbaudes, ir iegādājies no sava ģimenes ārsta. „Man ir pazīstama ārste, atnāc pie viņas, samaksā naudu un viņa uztaisa tev sanitāro grāmatiņu. Ja viņai samaksā vairāk, grāmatiņa būs gatava dienas vai divu dienu laikā, ja mazāk - nedēļas vai mēneša laikā,” saka Konstantīns.
Jaunietis par grāmatiņu maksājis desmit latus. Par tās pagarināšanu - astoņus latus. Vienā no itāļu restorāniem, kurā Konstantīns strādājis, sanitāro grāmatiņu pirkšana bija ierasta prakse. Iemesls - legālas grāmatiņas izveidošana ir pārāk laikietilpīgs process.
Konstantīns apstiprina, ka pati darba vieta piedāvājusi pirkt nelegālu sanitāro grāmatiņu.
PVD pārbaudes iespējams iziet bez problēmām, atzīst Konstantīns. „Bija gadījums, kad pirms gada, kad strādāju, gandrīz visiem bija nopirktas grāmatiņas, bija PVD pārbaude, un nevienu nepieķēra,” atminas pavārs.
Sanitārās grāmatiņas vīriešiem paraksta ginekologi
PVD ģenerāldirektors Māris Balodis atzīst, ka pusgada laikā ir bijuši ap 4000 dažādu personālhigiēnas pārkāpumu. „Tā laikam ir laba niša, cilvēki laikam negrib piepūlēties aiziet pie ģimenes ārsta, tur noteikti kaut kas ir jāmaksā, tur tiek veiktas dažādas analīzes - fluorogrāfija, bakteriālās pārbaudes. Daudz vieglāk ir samaksāt un dabūt papīrīti,” spriež Balodis.
Viņu papildina PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītāja Ina Šubina, sakot, ka cilvēkiem laikam ir grūtāk dabūt zīmogus no poliklīnikām. „Uztaisīt nav problēma, tagad firmas tikai pasūta. Grūtāk laikam ir dabūt tos zīmogus no poliklīnikām, varbūt pats iet uz kādām apskatēm,” norāda Šubina un turpina: „ Pārtikas produkti ir galvenais faktors, ar kuru palīdzību izplatās dažādās zarnu infekciju slimības: vai tās ir mikrobioloģiskās, bakterioloģiskās, salmonoloze, vēdera tīfs, dizentērija, šrikikolija, dažādas vīrusu zarnu infekcijas, kā, piemēram, rota vīruss, adona vīrusi, un, ja cilvēks strādā pārtikas apritē, neievēro personīgās higiēnas noteikumus, apstrādājot pārtiku, kontaktējoties tieši ar to, viņš var iesaistīt slimības procesā daudzus apkārtējos.”
Kopš 2011. gada ir pieķertas 650 cilvēki, kuri strādājuši ar viltotām sanitārajām grāmatiņām.
Soda apmērs par strādāšanu ar viltotu sanitāro grāmatiņu vai vispār bez tās ir no pieciem līdz 50 latiem. Sodos vien inspektori iekasējuši vairāk nekā 10 000 latus. Lai arī viltoto sanitāro grāmatiņu statistika samazinās, pilnīgu problēmas likvidēšanu Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Maris Balodis pagaidām neprognozē. „To reālāko risinājumu visdrīzāk mēs varētu redzēt kā elektronisku datu bāzi, kurā tad šādi dati nonāk par medicīniskām pārbaudēm, kur ārsti ievada datus, piemēram, PVD inspektori var pārliecināties, ka dati ir korekti,” saka Balodis.
Kamēr šādu elektronisku sistēmu Veselības ministrija vel nav ieviesusi, tikmēr PVD izmanto metodes, par kurām Vitālijs jau brīdināja. „Mēs katru reizi uzņēmumos veicam dažāda veida intervijas ar darbiniekiem, par dažādiem jautājumiem. Piemēram, kā viņš mazgā rokas, kā viņš apstrādā pārtiku. Un pie viena citreiz arī uzprasām, zinot šo problēmu ar grāmatiņām, kurā poliklīnikā viņš ir veicis to veselības pārbaudi. Daži kuriozi gadījumi ir bijuši, kad pārbaudot veselības iestādes zīmogus, pie kādiem ārsti ir bijis, iznāk, ka vīrieši mums ir bijuši nosūtīti pie ginekologa, tie ir maz, bet tādi gadījumi ir,” stāsta Šubina.
Par sanitāro grāmatiņu viltošanu to izplatītājiem draud kriminālatbildība, tādēļ ar iesniegumu par Vitālija darbībām LR vērsās Valsts policijā.
