REPORTĀŽA. «Samaksā rēķinus, pašam nepaliek». Zupas virtuves rindā stāv gan seniori, gan darbspējīgie

"Grūti laiki, taču ēst gribas," tā Latvijas Radio atzina uzrunātie cilvēki, gaidot rindā pēc silta ēdiena vienā no zupas virtuvēm Rīgā. Sanākušo netrūka un pat bija vairāk nekā citas reizes. Daudzi stāsta, ka pandēmija un cenu kāpums licis iet no vienas bezmaksas ēdināšanas vietas uz nākamo.

Reportāža no zupas virtuves rindas: «Grūti laiki, taču ēst vajag»
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pie Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas šodien dod skābu kāpostu zupu, var tikt pie maizes un kādas bulciņas līdzņemšanai. Reizi nedēļā ceturtdienu pusdienlaikā šeit pulcējas daudz cilvēku.

Cilvēki Latvijas Radio pastāstīja:

Kāds kungs: "Es šeit nāku, jo strādāju par sētnieku. Tā aldziņa ir drusku pāri minimumam. Kad man visi rēķini pienāk… tāpēc es uz šejieni nāku. Samaksā visus rēķinus, un pašam nekā nepaliek."

Vēl kāds atzina: "Dzīvot grūti (..) Kāpj cenas, arī pārtikas cenas."

Latvijas Radio: Kā izdzīvojat?

Vispār samērā grūti. Pandēmijas dēļ nav darba. Darba nav.

Latvijas Radio: Cik ilgi jau nav darba?

Divus gadus.

Latvijas Radio: Ar ko jūs nodarbojāties?

Celtniecību.

Latvijas Radio: Vai tā ir jūsu dzīvesbiedrene?

Jā.

Latvijas Radio: Jums arī nav darba?

Nav.

Latvijas Radio: Un cik sen?

Tikpat ilgi.

Latvijas Radio: Ar ko jūs nodarbojāties?

Viesnīcā strādāju.

Latvijas Radio: Un tagad darbu viesnīcā nevar atrast?

Nevar.

Rindā var manīt darbspējīga vecuma cilvēkus, kā arī diezgan daudz pensionāru, kuri stāstīja, ka rēķinu izmaksu pieauguma un pārtikas cenu kāpuma dēļ meklē iespējas izdzīvot.

"Pensija par mazu, dzīvoklis par dārgu," sacīja kāda rindā stāvoša seniore, norādot, ka tā jau ir kādus četrus gadus.

"Es kādreiz paēdu par 30 eiro mēnesī, bet tagad 50 eiro vajag," atzina kāds kungs.

Latvijas Radio: Vai pietiek ar 50 eiro?

Seniors: "Man pietiek. Nekad nepateiksi, ka es esmu nabags."

Par visiem sastaptajiem nevar teikt, ka viņu nabadzība saistīta ar kaitīgiem ieradumiem. Kāds īsina gaidīšanas laiku, lasot grāmatu. Un visi, saņemot ēdienu, prot par to pateikties. Tomēr  manāmi bija arī ļoti savārguši cilvēki. Katrs taupa, kā nu prot.

Kāds vīrietis: "Es jau četrus mēnešus alkoholu nelietoju. Un arī nauda ietaupās."

Latvijas Radio: Kā jūs mēģināt taupīt?

Mazāk ēdu.

Latvijas Radio: Vai tā var izdzīvot?

Var, var. Krītos svarā, bet nekas – paiet var.

Grūti jau ir sataupīt. Mūsdienās vajadzību jau ir daudz. Taupīšana ir liela māksla.

Draudzes pārstāvji sāk satraukties, ka visiem zupas var nepietikt, jo šoreiz ir daudz vairāk cilvēku nekā citas reizes.

Kāpēc trūkst maltīšu?

 

Vai zupas virtuvēm var nākties taupīt?
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Arī Sabiedrības integrācijas fonds Latvijas Radio norādīja, ka pērn nepieciešamība pēc pārtikas pakām bijusi nedaudz lielāka nekā citus gadus. Vai zupas virtuvēs tagad ir mazākas porcijas? Un kā ēdinātāji mēģina ietaupīt?

Latvijas Radio: Vai porcijas šeit palikušas mazākas?

Nē. Porcijas šeit ir tāpat kā bija.

Drusciņ varbūt dod vairāk. Šad tad maizi iedod vairāk.

Labi baro. Pat papildus dod. Agrāk nedeva, bet tagad dod.

Latvijas Radio: Vai jūs manāt, ka šeit nāk vairāk cilvēku?

Noteikti nāk vairāk, arī jaunieši. Tagad jau grūti laiki ir.

Porciju palielinājumu novērojuši maznodrošinātie, kas regulāri apmeklē zupas virtuves. Viņi arī ievērojuši, ka ēdāju kļuvis vairāk.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas draudzes pārstāve Inga Rence pastāstīja, ka lielāko daļu finansējuma nepieciešamajiem produktiem saņem no Sabiedrības integrācijas fonda, kas norādījis, ka porcijas ir jāpalielina.

"Mums vienkārši pateica, ka tās porcijas ir jāpalielina, jo cilvēkiem ir trūcīgāk ar iztiku, līdz ar to viņiem nedaudz vairāk vajag iedot. Vienreiz mēnesī mēs saņemam šīs pakas, tad mēs mēģinām dažādi variēt ēdienkarti," norādīja Rence.

Neskatoties uz to, ka elektrības cenas ir palielinājušās, draudze ēdiena pagatavošanas veidu nemaina.

Rence sacīja: "Ja makaroni, rīsi vai griķi ir jāvāra, tad tie ir jāvāra. Nāk no 250 līdz 300 cilvēkiem. Un mēs jau viņiem nepateiksim, ka mums tagad elektrība ir jātaupa, tāpēc vārīsim tikai divus katlus. Tā gan nebūs."

Arī zupas virtuvē Liepājā neplāno mazināt izsniegto maltīšu apjomu. Virtuves pārstāve Vineta Vanaga atklāja, ka tad, ja vajadzēs vairāk produktu, integrācijas fondam varēs palūgt vēl. Tāpēc satraukuma nav.

"Pašlaik mēs iekļaujamies. Es pameklēju kādus produktus, kas ir uz akciju vai lētāki. Nākamajā mēnesī varbūt jau būs jāparēķina tāpēc, ka šodien atnāca vairāk cilvēku, nekā bija līdz šim. No novembra jau pakāpeniski vairāk nāk cilvēku. Un tagad janvārī mēs redzam, ka ļoti daudz cilvēku sāk nākt," norādīja Vanaga.

"Kristīgajā žēlsirdības centrā" Valmierā Gaida Pevko pastāstīja, ka ēdienu gatavo no tā, ko cilvēki saziedo.

"Cilvēki ziedo ievārījumu, sulas kompotus, konservus, to visu izmantojot, cenu kāpumu nejūtam, lai arī krējums ir dārgs," viņa atzina.

Sabiedrības integrācijas fonds zupas virtuvēm pagājušajā ceturksnī piegādāja vairāk pārtikas maltītēm nekā gada sākumā, pastāstīja fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

"Pieaudzis ir par aptuveni 4095 personām. Vienlaikus gribu arī minēt, ka rudens/ziemas periodā vienmēr pieprasījums pēc siltās maltītes ir nedaudz lielāks, nekā tas ir siltajos gada mēnešos," norādīja Pūce.

Projekts tiek realizēts jau kopš 2015. gada, pieprasījums pēc pārtikas ik gadu pieaugot. Pūce skaidroja, ka pieaugums ir lēzens un nav būtiska satraukuma par to, ka trūcīgums valstī palielinās.

Taču Covid-19 sekas ir pasliktinājušas situāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt