Rēzeknes privātmāju mikrorajonos un apkārtnes ciemos reti kurā pagalmā neatrast pa malkas kaudzei. Par to, ka vismaz daļu samaksātās summas valsts gatava kompensēt, dzirdējis gan retais.
Daudzi atgaiņājas – viņi taču nav trūcīgie un pabalsts kurināmā izmaksu segšanai viņiem nepienākas. Turklāt arī čeks nav saglabāts, dažkārt tirgotājs to nemaz nav iedevis.
"Ja pienāktos, labi būtu. No sākuma [cena] bija 200 [eiro], tad katru nedēļu aizvien augstāk, pēc tam jau 300 [eiro]. Vispār šausmas, bija 180 [eiro] citus gadus, [cena pieaugusi] uz pusi gandrīz,"par kurināmā sadārdzināšanos sūrojās rēzeknietis Vladislavs.
"Nē, nav čeka. Mēs jau nedomājām, ka būs kaut kāda palīdzība. Četras kravas pa 320 eiro, izrēķiniet paši! Kā divi pensionāri kopā mēs tiekam galā, bet, kā tālāk būs... Lūk, kaimiņiene, dzīvo viena pati, viņai iet ļoti grūti," atzina rēzekniete Iraīda.
Rēzeknes novada iedzīvotājs Valērijs sacīja: "Dzirdēju, bet neviens man nemaksā. Visu mūžu, 38 gadu laikā neticu nevienam. Strādāju pats sev, vedu pats no sava meža."
"Ekonomēsim, mazāk kurināsim. Ģērbsimies siltāk. Gan jau nesalsim, apģērbs ir, ģērbsimies siltāk, zeķes kājās. Ko citu darīt? Viss kļuvis dārgāks, drausmīgi.." vērtēja Rēzeknes novada iedzīvotāja Tatjana.
Lai gan naudu gādā valsts, līdz iedzīvotājiem tai jānonāk caur pašvaldībām. Rēzeknē, taču it īpaši apkārtējos lauku pagastos, potenciālo šo kompensāciju saņēmēju ir daudz. Tā vērtēja gan pilsētas, gan novada pašvaldībā, taču atšķiras redzējums, kam un kā uzticēt kompensāciju piešķiršanas darbu.
"Tas būs pārlieku liels slogs esošajiem sociālajiem darbiniekiem.
Mēs esam domājuši, ka būs jāpieņem vai nu darbā papildu darbinieks uz laiku vai daļai darbinieku tiks uzlikti papildu pienākumi," sprieda Rēzeknes novada domes izpilddirektors Jānis Trokša.
"Mēs kā sociālais dienests esam pieraduši, ka ienākumus, izdevumus, piešķirot pabalstus, tomēr vērtējam, tas arī no mūsu skata būtu pareizāk. Lai pēc kādiem dokumentiem, protams, arī rēķiniem, kvītīm. Plus būtu faktiski arī jāapseko," lēsa Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns.
Vienlaikus garas rindas pēc šīs kompensācijas neprognozē, tāpēc, ka informācijas par to vismaz pagaidām bijis maz.
KONTEKSTS:
Valdība otrdien nolēma mājsaimniecībām daļēji segt energoresursu cenu pieaugumu. Paredzēts, ka atbalsts būs par centrālo apkuri, apkurē izmantotu elektrību, gāzi, granulām, malku un koksnes briketēm. To paredz atbalstītais likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā". Lai atbalsta mehānisms stātos spēkā, grozījumi vēl jāatbalsta Saeimai, kur to plānots skatīt sēdē ceturtdien, 11. augustā.
Vienlaikus ar otrdien atbalstītajiem grozījumiem valdība arī nolēma paredzēt valsts pabalstu pensiju saņēmējiem, senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām septiņu mēnešu garumā, kā arī paredzēts uzlabot mājokļa pabalsta pieejamību, nosakot, ka atbalstu varētu saņemt arī personas ar lielākiem ienākumiem.
