Rīgas Centrāltirgū Latvijas Radio pievienojas Valsts augu aizsardzības dienesta darbiniekiem, lai negaidīti dotos pārbaudīt kādu iepriekš sodītu nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu tirgotāju.
“Dosimies uz vienu tirdzniecības vietu, kas pat divas reizes sodīta, un var teikt, ka nav labojusies iepriekš. Es ceru, ka pēdējais sods būs devis rezultātu un šodien mēs neatradīsim nereģistrētos līdzekļus. Populārākais, ar ko saskaramies, ir no Krievijas vai Ukrainas ievesti nereģistrēti augu aizsardzības līdzekļi,” atklāj dienesta inspektors Zigmārs Bulavs.
Augu aizsardzības līdzekļi ir dažādas stiprākas un vājākas ķīmiskas vielas, kuras izmanto cīņai ar nezālēm, sēnēm vai kaitēkļiem. Bulavs reida laikā uzreiz pie tirgotājas nedosies, jo viņu tirgū jau atpazīstot. Taču kontrolpirkumu veiks viņa kolēģe no dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Tatjana Saričeva.
“Tas būs kontrolpirkums – es prasīšu augu aizsardzības līdzekļus, un runāšu es krievu valodā. Man pašai ir rozes un dārzeņi, un es ļoti labi zinu, ko prasīt,” stāsta Saričeva.
Ar otru inspektoru pie cita stenda nogaidām, kad Svetlana veiks pirkumu. Redzot, ka viņa sāk garāku sarunu ar pārdevēju, arī mēs dodamies tuvāk nelielam kioskam, pie kura izkārtas dažādu dārzeņu un ziedu sēklu paciņas.
“Uzrakstīšu pārbaudes aktu, ka jūs vairs netirgojat, un viss ir kārtībā,” pārdevējai saka Tatjana.
“Man ir prieks, ka vairāk netirgojat,” atzīst Bulavs.
“Jā, un netaisos, man vairs nevajag problēmas, jau divas reizes bija pārkāpums,” piekrīt pārdevēja.
“Mums jau negribētos trīs reizes, bet bija bažas,” viņai atbild Bulavs.
“Es jau zināju, ka gan jau nāksiet vēlreiz pārbaudīt,” atzīst tirgotāja.
“Es biju pārsteigts, ka jau pēc pirmās pieķeršanas reizes jūs tomēr vēl turpinājāt tirgot,” neslēpj inspektors.
Visbiežāk pircēji šeit prasot Latvijā nereģistrētos insekticīdus. Pārdevēja, parakstot pārbaužu dokumentus, solīja arī turpmāk vairs netirgot nelegālus kaitēkļu apkarošanas līdzekļus, iepriekš to lūgusi saimniece, bet tagad pati pārdevēja nolēmusi, ka nevēlas nepatikšanas.
“Šeit, kā redzam, persona ir labojusies un to mēs nofiksēsim aktā, bet varbūt jums ir informācija, kur vēl pārdod?” uz atvadām painteresējas inspektors.
Un pārdevēja zina gan: “Jums jāiet tur, kur sēklas tirgo, un viss.”
“Pieprasījums ir. Ir aitas, ir cirpēji,” viņa piebilst.
Turpat blakus arī ir reģistrēta līdzekļu tirdzniecības vieta. Skatlogā redzams arī kaitēkļu apkarošanas līdzeklis “Actara”, kas pērn aizliegts lietošanai uz lauka, un uz iepakojuma šajā stendā arī uzlikta zīme, ka tas iegādājams tikai ar īpašu atļauju.
Augu aizsardzības dienesta darbinieki norāda, ka, pērkot šādus līdzekļus, nav zināma ne tikai to efektivitāte, bet galvenokārt drošības prasības pret vidi un pašu cilvēku, tāpēc tos iegādāties un lietot ir bīstami. Lai šīs nereģistrētās vielas nenonāktu vidē, sabiedrībai tie jāpārtrauc pieprasīt.
“Pirmkārt, lietojot nereģistrētus augu aizsardzības līdzekļus, nav īsti zināms, ko un kā lietot, kas ir ar tām darbīgajām vielām, kādas sekas rada, kāda ietekme uz augiem un cilvēka veselību. Tas viss tad ir tumšais lauciņš, un nekas par to nav zināms. Ja man personīgi prasītu, vai man tomāti vai rozes būtu svarīgāki par manu ģimeni, tad teiktu, ka nē,” stāsta Saričeva.
Reģistrēti līdzekļi pieejami licencētās tirdzniecības vietās, kuru saraksts atrodams augu dienesta mājaslapā.
“Pastāv līdzekļi dažādām slimībām un kaitēkļiem, kurus var iegādāties bez īpašas atļaujas jebkurš mazdārziņa īpašnieks. Protams, izvēle ir ierobežotāka, bet var atrast marķētus un drošus līdzekļus,” saka Bulavs.
Pērn kopumā veiktas 45 pārbaudes par nelegālu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību, un no tām 15 pārbaudēs konstatēti pārkāpumi. Sods par nelegālu augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu vai lietošanu fiziskām personām var būt līdz 350 eiro, bet juridiskām līdz 700 eiro.
