REPORTĀŽA: Protestē pret medībām ar loku un bultām

Ceturtdien dzīvnieku aizsardzības organizācijas “Dzīvnieku brīvība” un “Dzīvnieku draugs” rīkoja protestu pie Saeimas pret loka medību legalizēšanu, jo  mednieki un zemnieki jau iepriekš norādījuši, ka ieguvumu no likuma grozījumiem neredz. Tā vietā tiek runāts par dažādu interešu aizstāvību. Paredzams, ka arī Saeimas sēdē likums raisīs vēl plašas diskusijas.

Likums, ko ceturtdien skatīs Saeima paredz atļaut ar lokiem medīt tādus dzīvniekus kā zaķus, bebrus, vārnas, klaiņojošus suņus, kaķus, kā arī dzīvniekus briežu dārzos. Kā norāda biedrība “Dzīvnieku brīvība”, pat profesionālākie loku mednieki labvēlīgākajos apstākļos sakropļo vismaz 3–4 reizes vairāk dzīvnieku nekā caurmērā medībās ar šaujamieročiem. Arī nāves iestāšanās laiks un dzīvnieka mocīšanās esot būtiski ilgāka, ko savā starpā mednieki nemaz neslēpj.

Latvijas Radio uzrunātā Solvita Vība norāda, ka medīt briežus briežu dārzos ar loku ir pilnīgi nepieņemami. "Mednieki runā par to, ka loki ir ļoti drošs medību veids pilsētā. Mīļie kungi, pilsētā ir aizliegts vispār. Viņu arguments ir, ka varētu tikt galā ar bebru problēmu. Vai tiešām kādam tas liekas iespējams, ka šie mednieki skries pa purviem un medīs bebrus?" prasīja Vība.

Medību likums, ko šodien skata Saeima jau iepriekš izraisīs plašās diskusijas ar tā iznākumu nav apmierināti zemnieki, kuri esot pat apsmieti Saeimas tautsaimniecības komisijā. Tā piemēram, mežu īpašnieks un Zemnieku saeimas biedrs Artūrs Grudovskis norāda, ka Saeimā līdzšinējās debatēs zemnieku viedoklis netika ņemts vērā. Viņš uzskata, ka Saeimā tiek veikts lobijs, kas nekādi nepalīdzēs zemniekiem.

"Tur ilgāku laiku viņi smīkņāja par vārdu salikumiem. Medniekiem ir iespēja noteikt dzīvnieku skaitu, kāds tajā reģionā ir vai nav, nevis zemniekam. Bet šo te preventīvos pasākumus ir jāveic zemniekam. Ja šo dzīvnieku skaits ir ārkārtīgi liels, un ja šos preventatīvos pasākumus var veikt cik grib, tas nedarbojas." norāda Grudovskis.

Medību likuma grozījumus būtība ir samazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai. Tas īpaši ir attiecināms, piemēram, uz mežacūku vai aļņu postījumiem, kad nereti šie meža dzīvnieki, izrokot kartupeļu laukus vai noēdot graudaugu sējumus, nodara postu zemniekiem. Dienvidlatgales virsmežniecības medību daļas inženieris Viesturs Arbidāns gan ieguvumu no izmaiņām neredz.

"Savukārt mednieki ļoti aktīvi tam pretojas un vēlas labāk atstāt veco kārtību, vai vismaz daļēji, lai mežacūkas un staltbrieži būtu limitēti un lai saglabātu minimālās medību platības. Ja atceļ, tad tos var šaut kaut uz viena hektāra lauka," saka Arbidāns.

Pēc spēkā esošajiem noteikumiem, piemēram, lai saņemtu medību atļauju uz mežacūkām, bija nepieciešams tūkstoš hektāru meža. Jaunie grozījumi, ļautu medības organizēt arī mazākās platībās. No vienas puses tas dotu iespēju zemju saimniekiem, kuriem, piemēram, mežacūkas izposta kartupeļu laukus, izmedīt dzīvniekus, taču problēmu tas tomēr pēc būtības nerisinās, saka mednieks un vides aktīvists, Daugavpils makšķernieku un mednieku biedrības vadītājs Viktors Frīliņš.

Jaunajiem medību noteikumiem būtu jāstājas spēkā ar nākamo gadu, tomēr Saeimā vēl paredzams, ka tas raisīs plašas diskusijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt