Pērkot māju, zināja par applūšanu
Gaujas ciemā Carnikavā joprojām palu laikā applūst pāris mājas netālu no gājēju un dzelzceļa tilta pār upi. Edgars Sliede ar ģimeni kopš 2005. gada dzīvo vienā no palienē celtajām mājām, kuru jaunuzceltais dambis nepasargā, jo iedzīvotāji nevēlējās dambja turpinājumu šajā vietā, lai nezaudētu ainavu.
“Tā tolaik bija ātrā ideja nopirkt šo māju Gaujas ciemā, īpašnieks bija izdomājis pēkšņi, ka to pārdos, un tas darījums notika burtiski vienas dienas laikā pie virtuves galda. Es arī agrāk te laivu laidu un zināju šo vietu, un ļoti labi apzinājos tos riskus, jo biju redzējis, kas šeit notika plūdos 2001. gadā,” pastāstīja Sliede.
Edgars stāsta, ka viņu un ģimeni plūdi pagalmā nebaida. Pavasaru palos gan dzīves ritms mainās – nākas visu iedzīvi pārcelt sausās vietās, pie mājas jāpārvietojas tikai ar gumijas zābakiem un visas dārza dobes pēc intensīvāku plūdu gadiem jāierīko no jauna.
Sarežģītākas ir situācijas, kad ledus sastrēgumu dēļ ūdens līmenis Gaujā kāpj strauji un naktī. Ūdens līmenim tuvējās upes meteostacijās un slūžās Edgars var sekot elektroniski, vien parasti pietrūkst informācijas par situāciju Ādažos.
“Šajos 17 gados, kopš mēs šeit dzīvojam, istabā ūdens man nav bijis ne reizi, protams, pēdējā reizē pietrūka 3 centimetru. Garāžā un šķūnī parasti gan ir ūdens, bet tas atnāk un aiziet. Zaudējumi ir nosacīti, jo, ja mēs iepriekš zinām, ka celsies ūdens līmenis, tad laikus pārnesam apkures granulas uz sausu vietu un ļoti ātri no vācam suni, salasām kaķus pa pagalmu. Truši un vistas ir mājiņās uz kājām, kuras es būvēju jau tad, kad zināju, ka šeit tas ūdens būs. Tāpat man ir vecais “džipiņš”, ar kuru mēs tiešām varam braukt pa ūdeni, lai tiktu uz skolu un darbu. Mums visiem ir garie gumijas zābaki. Ir skaidrs, ka mēs lielāku uzmanību pievēršam laika prognozēm un ilgstoši te neko atstāt pagalmā nevar, bet tas ir ekskluzīvi – dzīvot tik skaistā un ainaviskā vietā,” piebilda mājas saimnieks.
Edgars dzīvo mājā, kuru iepriekšējais īpašnieks cēlis 70. gados. Lai arī ģimenei plūdu laikā nav trūcis izaicinājumu, tomēr māju pārdot nekad nav plānojuši.
Vienlaikus viņš uzskata, ka mūsdienās pašvaldībām ir stingrāk jākontrolē to, kādas teritorijas atvēl apbūvei: “Arī Carnikavā daudzviet ir iezīmētas apbūves vietas applūstošās teritorijās. Nu, labi, ja tas ir noticis vēsturiski, bet, ja tas notiek arī šodien mūsu acu priekšā, visu laiku ir tie mēģinājumi veikt nelikumīgas uzbēršanas, un, ja pašvaldības būvvalde tēlo, ka neko nevar izdarīt, tad tas nav pareizi.”
Applūst notekgrāvji, bet ar to sadzīvo
Ādažu novada Kadagas ciemā vēl kādā Gaujas palienē Latvijas Radio iebrauca Atvaru viensētā. Saimnieks Jānis pastāstīja, ka viņa pagalms reti, bet mēdz applūst. Upe tur ir pat 300 metru attālumā, un, ja tās līkumā izveidojas ledus sastrēgums, tad pārplūst notekgrāvji.
“Ir bijis, ka ūdens līdz pat mājai atnāk, ceļš arī bija applūdis un nevarēja tikt uz māju. Es jau 90. gados, kad paņēmu īpašumu, zināju, ka šī vieta applūst, bet es arī izpētīju, ka tieši vieta, kurā pats cēlu māju, ir augstāk un neapplūst. Savulaik, kad biju zemnieks un stādīju kartupeļus, tad man bija problēmas, ka slīka tehnika pavasaros. Bet tagad nodarbojos tikai ar aitkopību un nav problēmu,” pastāstīja saimnieks.
Jānis rādīja uz Gaujas palienē esošo kaimiņa īpašumu zemākā vietā. Tur iesākta jaunbūve, bet darbi apturēti tieši plūdu dēļ.
“Viņš nezinot pirms kādiem trīs gadiem nopirka to īpašumu, un tad nebija šitādi joki, viņš izvēlējās vietu un sāka celt māju. Bet jau rudenī atnāca ūdens un viss applūda. Tur var redzēt, kā ledus apkārt mājai ir sasalis. Viņiem pieder vēl pļaviņa un mežs, varbūt viņi pārnesīs to mājiņu citur, jo ir zināms, ka šī vieta applūst katru otro gadu,” sacīja Jānis.
Applūšanu saista ar HES
Savukārt Ogres upes krastā viena no regulāri applūstošajām vietām ir Ogres Dārzkopības kooperatīvs. Nedēļas sākumā dienas vidū privātmāju rajons bija tukšs. Upe vēl bija rāma un nebija pietuvojusies pagalmiem. Vienā no tiem Latvijas Radio satika Normundu.
“Es no šīs vietas nešķirtos ne par ko. Es šeit dzīvoju bez stresa, un pat reizēm patīk uz balkona iziet un naktī paskatīties, kā Ogres upē iet ledus. Vienīgais stress ir par to, ja tu laikus nenofiksē, ka kāpj ūdens līmenis, un neatstāj augšā auto, tad var būt tā, ka kādu pusdienu nevar izbraukt, jo applūst ceļš,” pastāstīja Normunds.
Viņa mājas pamati, lai arī vistuvāk upei, gan nekad neapplūstot, bet kaimiņu mājas kādus metrus tālāk bieži ir ūdenī. Iedzīvotājs sacīja, ka nav interesējies par mājas pārdošanu, taču pārliecināts, ka tas noteikti nebūtu vienkārši šādā applūstošā vietā. Tur pēc lielākiem plūdiem pāris īpašumus pašvaldība no iedzīvotājiem iepriekš ir arī pārpirkusi.
Normunds atzina – iedzīvotāji apzinās, ka mājas sabūvējuši dārziņiem paredzētā teritorijā, bet plūdu biežumu viņu ieskatā būtiski ietekmējusi tieši Ogres hidroelektrostacija (HES).
“Šī zeme maniem vecākiem bija jau no 1975. gada, un laika gaitā daudz kas ir mainījies. Nepatikšanas sākās tad, kad Ogres dome atļāva uzbūvēt HES. Pirms tam reizi desmit gados varbūt bija kaut kas mazliet, bet nepatikšanas, manuprāt, sākās pēc HES uzbūvēšanas un pat kādus piecus gadus vēlāk, kad uzauga sēres upē,” sacīja Normunds.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati liecina, ka šajās dienās visos valsts reģionos strauji ceļas ūdens līmenis upēs. Daudzviet jau applūdušas palienes, kā arī gaidāma citu zemāko vietu applūšana un vietām ledus iešana, kā arī var veidoties ledus sastrēgumi un pēkšņi plūdi.
