Panorāma

Eksperti: Šogad piemineklis bija daudz mazāk apmeklēts

Panorāma

Panorāma

Pie pieminekļa neslēpj atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā

REPORTĀŽA: Pie pieminekļa Uzvaras parkā sanākušie atkārtoja Kremļa propagandu

Kaut arī cilvēkus Latvijā aicināja nelikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā 9. maijā, tomēr daļa iedzīvotāju to darīja. 10. maija rītā cilvēku noliktie ziedi tika aizvākti, kā to paredzēja iepriekš noteiktais plāns. Ziedu nolicēji tādēļ 10. maijā devās nolikt ziedus vēlreiz. 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju, tādēļ tikusi slēgta pieeja piemineklim. Latvijas Televīzija Pārdaugavā novēroja, ka vairāki sanākušie bija agresīvi un neslēpa atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Cilvēku plūsma pie pieminekļa palielinājās otrdienas vakara pusē, kad beidzās darba diena un daudzi uzzināja par novāktajiem ziediem. Ceļš līdz piemineklim bija brīvs, un ziedus varēja likt arī pieminekļa pakājē.

Cilvēki, noliekot ziedus, nedevās prom, bet palika pie pieminekļa un dziedāja dziesmas. Latvijas Televīzija novēroja, ka policijas darbinieks mēģina iebilst, taču cilvēki viņā neklausījās un turpināja dziedāt. Ziedus un sveces bija atnākuši nolikt arī partijas "Saskaņa" Rīgas domes deputāti un Saeimas deputāte Regīna Ločmele. Policija procesus galvenokārt novēroja no malas. Latvijas Televīzija fiksēja brīdi, kad tika aizturēta kāda sieviete, kurai matos bija iepīta aizliegtā Georga lentīte.

Sociālajos tīklos redzams aculiecinieku video, kā kāds vīrietis protestējot izspārda noliktos ziedus. Arī viņu policija aizturēja, bet vēlāk atbrīvoja.

Satumstot cilvēki neizklīda, bet turpināja pulcēties. Starp sanākušajiem varēja atpazīt daudzus, kas iepriekš nonākuši policijas redzeslokā. Ap pulksten desmitiem vakarā pie pieminekļa ieradās jauni vīrieši ar Latvijas un Ukrainas karogiem.

Daudzi neslēpa atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā. Intervijās Latvijas Televīzijai, atbildot uz jautājumu, ko viņi domā par karu Ukrainā, daudzi atkārtoja Kremļa izplatīto propagandu.

Var safabricēt visu, ko vien vēlies. Samontēt jebkuru video. Un pasniegt, ka to pastrādājusi it kā Krievija. Krievija to nedara. Krievija visus glābj. Tā ir taisnīga valsts. Visiem palīdz. Arī Afganistānai, Irākai, Irānai. Visiem tā palīdz. Un jums palīdz. Krievi visi jums palīdz. Visu Latviju uzcēla! Mūsu karavīri būvēja Latviju. Bet jūs to neatceraties.

Krievijas propaganda un meli bija visbiežākā atbilde, kas no daudziem izskanēja ļoti pārliecinoši.    

Amerika – tā ir fašistiska valsts. Viņi izraisīja visus karus uz planētas. Vjetnamā viņi izraisīja karu. Korejā izraisīja karu. Sīrijā. Dienvidslāvijā. Irākā. Irānu nobloķēja. Kas tas ir? Vai tie nav fašisti, jūsuprāt?! Un te jums arī ir fašisms. Un mēs to apturēsim! Mēs to apturēsim!
Kas?
Mēs, antifašisti. Mēs, krievi. Mēs ne no viena un nekad nebaidāmies. Saprati?
Ko jūs darīsiet?
Jūs redzēsiet! Redzēsiet pati savām acīm.

Arī citi runāja līdzīgi:

Es neticu, ka viņi bombardē. Jo mums noslēdza otru informācijas kanālu, atstāja tikai vienu. Kā lai es zinu?! Varbūt tas vispār ir izdomāts. Kino.

Bučā nogalināja paši ukraiņi. Ukraiņi nogalināja. Šī izstāde ir par Ukrainas slepkavībām.

Pēc desmitiem vakarā tika aizturēta arī kāda vecāka sieviete. Aizturēšanas laikā viņa neslēpa savu sašutumu un agresīvi vērsās pret policijas darbiniekiem.

Kāpēc jūs aiztur?
Tāpēc, ka viņi ir kropļi. Tāpēc, ka viņi ir riebekļi. Tāpēc, ka viņi ir fašisti. Tāpēc, ka es viņus neieredzu. Es nevaru dzīvot šajā valstī, jo viņi ir fašisti. Riebekļi. Nesaprot, kur patiesība un kur meli.

Daži bija noskaņoti agresīvi arī pret Latvijas Televīziju un vairākkārt mēģināja atņemt mobilo tālruni.

Ko es domāju? Par vēlu sāka. Vajadzēja daudz agrāk sākt.
Ko vajadzēja darīt?
Kārtību ieviest. Un ar nacistiem tikt galā.
Nogalināt?
Nacistus? Neapšaubāmi.
Kāpēc ukraiņi ir nacisti?
Kur jūs redzat tur ukraiņus? Tur nacisti karo.

Ko domājat par karu?
Domāju, ka tur ir naciķi, kuru ir daudz. Tas izlemts jau sen. Tādi jautājumi nemaz nav jāuzdod. Tie ir vājprātīgi naciķi.

Pirms vienpadsmitiem vakarā puišiem ar Latvijas un Ukrainas karogu pievienojās vēl viens vīrietis ar Ukrainas karogu.

Pēc desmitiem cilvēku kļuva mazāk, policijas darbinieki sāka veidot ķēdi, lai atvirzītu cilvēkus tālāk no pieminekļa. Tas viņiem arī izdevās. Tika slēgta arī iela, lai no Māras dīķa puses nevarētu piebraukt ar automašīnu pie pieminekļa.

10. maijā līdz plkst.18 Valsts policija bija sākusi 15 administratīvā pārkāpuma procesus un kriminālprocesus, bet, iespējams, ka to skaits būs vēl lielāks, jo vairākas resoriskās pārbaudes vēl turpinās. Pēc policijas aplēsēm, kulminācijas brīdī pie pieminekļa Uzvaras parkā vakar bija sapulcējušies aptuveni 300 cilvēki. Tādēļ tikusi slēgta pieeja piemineklim.    

Pret Krievijas noziegumu slavinātājiem jāvēršas stingri

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts LTV raidījumā "Panorāma" par 10. maija notikumiem sacīja:

"Tas ir bīstami, ka daļa – nedomāju, ka liela, – Latvijas sabiedrības pilnībā seko Vladimira Putina kara propagandai un ir gatavi saskaņā ar to rīkoties."

Sārts atzina, ka problēmas, kas notikumus izraisīja, nav jaunas. Pēc viņa teiktā, pret cilvēkiem, kuri slavina Krievijas režīmu un tā noziegumus, jāvēršas stingri. 

Sārts arī norādīja, ka sabiedrības dinamikas ziņā vairs neesam miera laikā. Tam esot jāpielāgojas, citādi būs "kļūda pēc kļūdas, kas vedīs dziļāk purvā".

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks LTV raidījumā "Šodienas Jautājums" atzina, ka 10. maijā pie pieminekļa "bija problēmas ar zemākā ranga amatpersonu lēmumu pieņemšanu – bija pārlieku mīksta pieeja".

Policija esot mācījusies no situācijas, un tagad tikšot piekopta nulles tolerance.  "Ja persona pēc pirmā teikuma atsakās sadarboties, tad nevar būt nekādas tolerances. Persona ir jāaiztur," sacīja Ruks.

Viņš arī norādīja, ka problēma, kas izgaismojās 10. maijā, Latvijā pastāvējusi jau ilgi. Ruks sacīja: "Mēs – visa sabiedrība – esam pieļāvusi šādu situāciju, un pašlaik mums ir jābūt nepiekāpīgiem gan savā patriotismā, gan cieņā pret ukraiņu tautu."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt