Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē dažas minūtes pirms divpadsmitiem simtvietīgā auditorija ir pārpildīta. Gaisā jūtams viegls uztraukums - vairums diktātus nav rakstījuši kopš skolas laika.
„Pagājušoreiz diktātu rakstīju Daugavpilī, un bija patīkami redzēt, ka tur nāca arī daudz cilvēku, kuri ģimenē, visticamāk, nerunā latviski,” saka Kaspars.
„Ja godīgi, pirmo reizi par šo iespēju dzirdēju. Tā kā mācos Latvijas Universitātē, mana pasniedzēja Gunta Reķe ieteica atnākt. Mazliet ir uztraukums, jā, visvairāk baidos par neuzmanības kļūdām,” atzīst Madara.
„Diktātu rakstu jau otro gadu. Pirmajā gadā sevi pārbaudīju, un bija dažas kļūdiņas. Biju domājusi, ka būs labāk. Šoreiz īpaši neesmu gatavojusies, tikai pārlasīju ieteikumus no iepriekšējo gadu diktātiem, kam jāpievērš uzmanība, un ceru uz labāku rezultātu,” teic Diāna.
Uz diktātu klātienē Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē sanākuši desmitiem dalībnieku, visdažādāko profesiju pārstāvju. Piemēram, Mudīte ikdienā strādā par elektromontieri.
“Es gribu būt jauna. Man patīk tas process, kad tu raksti un atceries jaunību, un man liekas, ka arī smadzenēm labi,” saka Mudīte.
Katrā Latvijas pilsētā tekstu diktē cits runātājs, bet tiešsaistē diktāta centrālā balss šogad ir Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš. Viņš nostājas pie mikrofona zāles priekšā un klātesošie ķeras pie īpaši izdalītajām pildspalvām un rakstu lapām. Sāk skanēt fragments no rakstnieka Andra Akmentiņa topošā romāna.
Diktātu raksta apmēram pusstundu, aktieris lēni diktē un atkārto teikumus, un atmiņā ataust skolā zīmētās teikumu konstrukcijas, droši zināmais un šaubīgais.
„Jā, nu sapņos rādās tā skolotājas sarkanā pildspalva, ķeksīši un strīpiņas diktāta malās,” aktiera Kaspara Znotiņa paša diktāti skolā visvairāk cietuši neuzmanības kļūdu dēļ.
“Bet, lai sagatavotos šim pasākumam, es diktēju šo tekstu mājās savai meitai vidusskolniecei, un viņa bija priecīga, ka es izmantoju viņu kā treniņu partneri. Viņai veicās diezgan labi - bija tikai četras kļūdas, no kurām divas bija tādas, kas sākumā bija uzrakstītas pareizi, bet septiņās minūtēs, kas pēc diktāta dotas pārlasīšanai, viņa nošaubījās un izlaboja nepareizi,” atklāj Znotiņš.
Latviešu valodas eksperte Sarmīte Ruža, kas strādā diktāta komandā, kā biežākās komatu kļūdas min nepamanītus divdabja teicienus un palīgteikumu beigas, bet ortogrāfijā klibo.
„Mūsu mīļais saiklis „ne tikvien - bet arī”, un arī apstākļa vārdu pareizrakstība, kopā un šķirti rakstāmie vārdi „tikpat”, „jebkurš” „ikkatrs”. Diezgan daudz kļūdu mēdz būt daļēji lokāmajos divdabjos, kas beidzas ar „-dams”. Dažkārt ir kļūdas ar īso vai garo „ā” galotnēs,” uzskaita Ruža. Bet visgrūtāk esot ar tiešo runu.
Diktāta ideja pieder sabiedrisko attiecību speciālistei Olgai Sukonnikovai, kuras dzimtā valoda ir krievu. Savulaik, mainot dzīvesvietu, vecāki pirmklasnieci Olgu palaida latviešu skolā, jo citas tuvumā nebija.
„Tagad mans tēvs ar humoru un ironiju saka, ka tas bijis ļoti tālredzīgs solis. Bet varbūt tā arī bija! Vecāki diemžēl nav piedalījušies diktāta rakstīšanā, jo, tāpat kā 99 procenti cilvēku, kas nepiedalās, saka, ka viņiem ir bail, ka būs daudz kļūdu. Bet es ceru, ka kādu dienu arī viņi rakstīs!” saka Olga Sukonnikova.
Diktāta idejas attīstītāja ir skolotāja Sarmīte Ruža.
“Olgai bija tāda ideja, ka vajadzētu organizēt diktātu.
Es, protams, kā tāds neticīgais Toms spirinājos pretī un teicu, ka tas nav iespējams, un tagad ar prieku konstatēju, ka iespējams ir gan, un jau ceturto gadu notiek šis diktāts,” saka Sarmīte Ruža.
Pēc diktāta uzrunātie pieredzējušie dalībnieki spriež, ka šogad gājis vieglāk, tikai pie datorraksta pieradušās rokas nogurušas no pildspalvas turēšanas.
Pasaules diktātu latviešu valodā šodien rakstīja 1648 cilvēki, no tiem vairāk nekā tūkstotis internetā vairāk nekā 20 pasaules valstīs.
Šogad ir pieteikušies brīvprātīgie labotāji, kas nāks talkā un palīdzēs izlabot šos darbus, lai tik un tā tas ir mēneša laikā, ne ilgāk.
Paralēli sestdien notika arī otrais diktāts latgaliešu rakstu valodā, ko rīkoja Latgales kultūras dzīves portāls "lakuga.lv". Tajā skanēja fragments no Kārļa Skalbes pasakas "Kačeiša patmalis".
