Arī vecāko klašu skolēni atzīst, ka 1.septembri gaida, taču vēl pirms mācību gada sākuma dalās ar pārdomām, ko izglītībā vēlas citādāk: “Vajadzētu vairāk ar praktisku pielietojumu. Pamēģināt savu [izvēlēto] profesiju, lai saproti, ko gribi nākotnē darīt. Varbūt nevajag sociālās [zinības], mums skolā tās neko nedod, jo mēs to visu zinām. Ar mājasdarbiem ir tā, ka vakarā paspēj izpildīt tikai matemātikas uzdevumus vai arī pārējos mājasdarbus. Visam laika nepietiek. Ir arī daudz papildu lietu, piemēram, instruments, par kuru nākamajā dienā ir ieskaite.”
Savukārt skolotājs Viesturs Galenieks par skolēnu pieminēto slodzi papildina, ka tā ir vajadzīgajā līmenī, jo rada jauniešiem izpratni par darba kultūru un dod produktivitātes iemaņas, kas būs vajadzīgas strādājot.
Tāpat skolotājs atzina, ka ir atvērts nākotnē sadarboties ar citiem skolotājiem, īstenojot prasmēs balstītu mācību saturu: “Ar dažādiem skolotājiem varam pārrunāt dažādas lietas, kas ar fiziku saistītas. Teiksim, instrumenta spēle - kā tā saistīta ar fiziku.”
Rīgas 6. vidusskolas direktors, diriģents Haralds Bārzdiņš ar sadāvinātajām gladiolām rokās stāsta, ka cer paturēt Zinību dienas sajūtu visa gada garumā: “Saskatīt katrā darba dienā jēgu. Strādāt uz rezultātu, nevis uz darba laiku. Arī no valsts puses domāt, kā noņemt visu lieko un iet dziļāk saturā. Pats būtiskākais – iemācīt bērnam mācīties, nevis iekalt faktus. To jau pati dzīve diktē, lai būtu konkurētspējīgs.”
Uz nākamo gadu direktors raugās pozitīvi un par galveno izaicinājumu – jauna mācību satura ieviešanai skolās – viņš nosauc skolotāju sadarbību, kā arī izceļ vecāku lomu izglītībā. “Rezultāts būs, kad būs šis trīsstūris: skolēns, skolotājs un vecāks. Ja šīs trīspusējās sadarbības nebūs, tad vienalga, kādus mērķus mēs sastādām,” saka Bārzdiņš.
Jāpiebilst, ka līdz ar mācību gada sākumu Rīgā pie visām izglītības iestādēm atjaunots ātruma ierobežojums 30 kilometri stundā.
