Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vērtē sakoptākos mežus Latvijā

Turpinās Ramatas purva ugunsgrēka dzēšanas darbi

REPORTĀŽA no Ramatas purva ugunsgrēka dzēšanas: Liela platība, maz ūdens un švaki sakari

Ramatas pagasta Kultūras centrs kopš trešdien, 1.augustā, kļuvis par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Valsts meža dienesta stratēģisko štābu. Tur glābēji plāno un koordinē Saklaura purva ugunsgrēka dzēšanas darbus.

220 hektāru ugunsnelaimes 

Ziņas par dūmiem virs purva Mazsalacas novada Ramatas pagastā parādījās jau 31.jūlija vakarā, bet glābšanas darbi sākās tikai 1.augustā. “Uznāca nakts, tumsa un nevarēja atrast, no kurienes tie dūmi nāk. Mežziņi staigāja pa purvu un neatrada. Protams, tumsā pavisam, jo atklātu liesmu neredzēja nekur. Vakar no rīta agri sāka meklēt,” skaidro Valsts meža dienesta virsmežzine Astra Boķe.

Diena bija karsta un vējaina, un ugunsgrēks strauji izplatījās. Naktī vējš rimās un mitrais gaiss dzēšanas darbus atviegloja, tomēr droši apgalvot, ka uguns izplatība ierobežota, glābēji vēl neņemas. “Pagaidām mēs esam noķēruši ugunsgrēku, bet negribas pateikt “hop”, kamēr neesam pārlēkuši.

Šis ugunsgrēks ir ļoti atšķirīgs no citiem, pavisam cita meža struktūra, cits purvs.

Varēja redzēt, ka uz ūdens deg kaut kādi degošie priekšmeti, mazas saliņas, kaut kāda sausa zāle. Mūžam neiedomātos, ka ūdens vidū var kaut kas neliels degt,” stāsta VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

Dzēšanas darbos iesaistīti 80 ugunsdzēsēji, 25 meža dienesta pārstāvji, Nacionālo bruņoto spēku helikopters un palīdz arī vietēji mednieki, kuri pārzina purva takas.

Divu dienu laikā Saklaura purvs izdedzis jau vairāk nekā 220 hektāru platībā.

Grūti dzēšams

Notikuma vietai ir grūti piekļūt, jo dzēšanas darbus apgrūtina akači, un vistuvākais ceļš, no kura glābēji var piekļūt ugunsgrēkam, ir aptuveni divu kilometru attālumā.

Ugunsgrēka vietai pietuvoties var pa Ķerzas stigu, ko gan šobrīd norobežojuši zemessargi. Operatīvajiem dienestiem pēc pāris kilometriem jāstājas malā un tālāk jāiet kājām. “Nav ceļi piebraucami, mums ir līnijas novilktas ar šļūtenēm pat trīs kilometri,” stāsta Boķe.

Virsmežzine arī norāda uz citām grūtībām cīņā ar ugunsnelaimi:  “Nav ceļu, nav ūdens resursi pieejami pietiekami, (..) visi sakari ir ļoti švaki, zem katras kritikas. Tas šausmīgi apgrūtina darbus. Lielezers, protams, ir, bet tas ir 7 kilometru [attālumā] gandrīz. Salacas upe – viss ir ļoti tālu. Vietējie akacīši, dzelmes, jau ir gandrīz izsmelti tādam vairumam ūdens, kāds šeit būtu nepieciešams.”

Palīdzība no kaimiņiem

Tāpēc VUGD trešdien pieprasīja starptautisko palīdzību no Igaunijas glābšanas dienesta. Jau naktī ar trim kvadricikliem un vienu visurgājēju glābēji no kaimiņvalsts ieradās palīgā.

“Uz doto brīdi arī uz šo ugunsgrēku ir ceļā lietuviešu helikopters. No rīta strādāja Valsts robežsardzes helikopters, kurš šoreiz ne tikai veica izlūkošanas darbus, bet arī reāli varbūt drusku ar mazāku piekaramo maisu, bet tomēr veica arī dzēšanas darbus,” stāsta VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Intars Zitāns.

Lai saņemtu informāciju par degšanas platību un situāciju notikuma vietā, iedarbināts arī Eiropas Savienības satelītu sistēmas "Copernicus" Ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums. Sistēma atspoguļo, ka meža ugunsgrēki šobrīd plosās daudzviet Eiropā, tāpēc aizvien ir grūti piesaistīt palīdzību no ārvalstīm.

“Mirklī, kad mēs paprasījām palīdzību no Talsu novada Valdgales, tad Zviedrijas kartē augšpus ziemeļpola bija vairāk nekā 20-30 meža ugunsgrēku, kas tika reģistrēti, lielāki par 30 hektāriem. Mums bija praktiski viens. Tad tos resursus, ko zviedri pieprasīja, lielu daļu aizgrūda uz Zviedriju un dienvidu valstīm,” atklāj VUGD Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas priekšnieks Ivars Nakurts.

Ugunslīnija tuvējos iedzīvotājus pagaidām neapdraud

Mazsalacas novada pašvaldībā pieļauj –

ugunsgrēks, visticamāk, izcēlies cilvēku neuzmanīgas rīcības dēļ, jo purva apkārtnē nav ne industriālas teritorijas, ne apdzīvotas ēkas.

Vietējiem iedzīvotājiem vējš pagaidām bijis labvēlīgs. Apziņoti ugunslīnijai tuvējās viensētās dzīvojošie aptuveni 30 cilvēki. Dūmus un deguma smaku Ramatas pagastā nejūt.

“Pašvaldība jau šorīt agri no rīta ir vērsusies Valsts vides dienestā ar lūgumu veikt vides monitoringu, lai sekotu līdzi piedūmojumam un dūmu intensitātei. Un attiecīgi nepieciešamības gadījumā esam gatavi vērsties pie cilvēkiem un evakuēt viņus,” saka Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

To apliecina arī Ramatas pagasta pārvaldes vadītāja Inguna Liepiņa: “Esam apzinājuši tuvākos iedzīvotājus ugunsgrēka vietai un informējuši par to, ka iespējams piedūmojums un, ja būs nepieciešams, tad būs jāevakuējas. (..) Pašlaik nav neviens sūdzējies, ka kādam traucētu, bet nu visādi var gadīties, labāk būt gataviem.”

Ņemot vērā, ka ugunsgrēks jau ir izplatījies tik lielā platībā, Mazsalacas novada pašvaldībā neizprot, kāpēc ugunsdzēsēji tika piesaistīti vien nākamās dienas pusdienas laikā, lai gan degšana konstatēta jau iepriekšējās dienas vēlā pievakarē.

KONTEKSTS:

Purva ugunsgrēks Mazsalacas novada Ramatas pagastā izcēlās otrdien, 31.jūlijā. Sākotnēji ugunsgrēkā 30 hektāru platībā dega purvs, taču 2.augustā ugunsgrēka platība sasniedza 220 hektārus.

Ugunsgrēks notiek ''NATURA 2000'' teritorijā, kur atrodas ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi. 

Tā dzēšanā un lokalizēšanā palīdzību sniedz kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt