Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sportistu komentāri pēc sacensībām - gan iemācīta leksika, gan patiesas emocijas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Martins Šulcs - Merkeles izaicinātājs no mazpilsētas pierobežā

Reportāža: Ieslodzītie Brasas cietumā par darbu vidēji saņem 70-90 eiro mēnesī

REPORTĀŽA no Brasas cietuma: Nodarbinātie ieslodzītie vidēji saņem 70-90 eiro mēnesī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas cietumos patlaban ir nodarbināta ceturtdaļa ieslodzīto. Sarūkot cietumnieku skaitam pēdējos septiņus gadus, nodarbinātības līmenis būtiski nav mainījies. Ieslodzītie vēl aizvien izvēlas strādāt par šuvējiem, veikalniekiem, galdniekiem, kā arī apgūst vairākas citas profesijas. Lai ieslodzītie pēc atgriešanās sabiedrībā, spētu integrēties darba tirgū, viņu profesionālai apmācībai un konsultēšanai par karjeras iespējām ir piesaistīti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

Nopelnīto naudu var aizsūtīt arī uz mājām

Sniegbaltā un aukstā janvāra pēcpusdienā Latvijas Radio devās uz Laktas ielu Rīgā. Tieši šeit atrodas Brasas cietums. Nedaudz biedējoša sajūta rodas pietuvojoties gaiši dzeltenam cietuma žogam, kas, gluži kā milzis no augšas ar aizdomām noskatās uz katru garāmgājēju. Blakus lieliem ieejas vārtiem, ir mazākas durtiņas apmeklētajiem un cietuma personālam. Saņemot atpakaļ dokumentus pēc pārbaudes, ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvju un cietuma apsarga pavadībā Latvijas Radio nonāk nelielā vestibilā. Šeit jānodod mobilais tālrunis un jāsaņem caurlaide. Pēc brīža  var doties tālāk uz korpusu, kur atrodas šūšanas darbnīca.

Pagalmā daži ieslodzītos tīra sniegu. Par šādu nodarbi viņiem nemaksā.

Kā paredz Latvijas Sodu izpildes kodekss, ar brīvības atņemšanu notiesātos bez maksas var nodarbināt  cietumu  un  to  apkārtējās teritorijas uzturēšanā, uzkopšanā un labiekārtošanā.

Tāpat bez maksas ieslodzītie veic dažādus darbus kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanai.

Ejot pa šauru cietuma gaiteni ar vāju apgaismojumu, pašās beigās cietuma priekšnieks sarunājas ar trīs vīriešiem ikdienas apģērbā. Tie ir cietuma iemītnieki, kas piekrita intervijai. Saruna notiek istabā, kas vairāk līdzinās nopratināšanas telpai. Sākumā sarunbiedri skatās ar nelielām aizdomām un pat izbrīnu, taču jau pēc dažām minūtēm Latvijas Radio izdodas kliedēt viņu satraukumu.

Sergejam ieslodzījumā jāpavada vēl vismaz pieci gadi. Izrādās, ka vīrietim Latvijas Radio apmeklējumā dienā ir dzimšanas diena. Patlaban viņš strādā divos darbos: Sergejs ir gan frizieris, gan arī cietuma veikalnieks. Sergejs taujāts, kāpēc strādā, stāsta, ka ir labi, ka visu laiku ir ar kaut ko nodarbināts.

„Arī finansiālā ziņā tas ir labs atbalsts. Man nav jāprasa palīdzība no mājām.

Tieši otrādi – es varu palīdzēt saviem radiniekiem un tuviniekiem. Un laiks ļoti labi iet. Dažkārt pat nejūtu, ka es atrodos ieslodzījumā”.

Līdzīgas domas pauž Leonīds. Turklāt viņš saka, ka nopelnīto naudu var izmantot, lai izmaksātu par nozieguma izdarīšanu noteiktās kompensācijas. Leonīds arī strādā Brasas cietuma saimnieciskajā apkalpē. Viņš mazgā un komplektē veļu.

„Sanāk, ka mēs savācam veļu, mazgājam to, pēc tam saliekam un nesam atpakaļ uz kamerām. Mēnesī nopelnu pusi no minimālās algas. Darba laiks man ir līdz plkst. 16, un par to es saņemu gandrīz simts eiro. Nopelnīto naudu cilvēki tērē dažādām lietām. Es, piemēram, izmaksāju civilprasībā piespriesto kompensāciju. Tāpēc arī iekārtojos darbā”.

Formas tērpus eksportē uz ārzemēm

Taču veļas mazgāšana, friziera un veikalnieka pakalpojumi nebūt nav vienīgā nodarbe Brasas cietumā. Brienot pa labirintu no vienveidīgiem cietuma gaiteņiem, personāla pavadībā Latvijas Radio nonāk šūšanas darbnīcā. Telpai nav logu, to izgaismo tikai dienas gaismas lampas, kas spiež acīs.  

Vairākās rindās ir uzstādītas šujmašīnas, pie kurām čakli strādā ieslodzītie. Tepat blakus ir veseli plaukti ar saražoto: acīs uzreiz iekrīt kaudzes ar oranžām atstarojošām vestēm.

Šeit savu ražotni ir izvietojis uzņēmums „SRC Brasa”. Jau vairāk nekā 10 gadus šī kompānija sadarbojas ar ieslodzījuma vietu pārvaldi, un tai ir ražotnes gan Brasas, gan Iļģuciema sieviešu cietumā. Uzņēmums ražo darba apģērbu un militāros formas tērpus. Viens no uzņēmuma klientiem ir Latvijas Bruņotie spēki. Apmēram pusi no saražotā eksportē. Piemēram, uz Lietuvu, Igauniju, Norvēģiju un pat tādām eksotiskām valstīm, kā Meksika un Apvienotie Arābu Emirāti. Tāpat uzņēmums piedāvā arī dažādus militārā ekipējuma elementus, - norāda „SRC Brasa” vadītājs Kristians Brēdermanis.

„Pārsvarā mums produkti ir saistīti ar militārām lietām. Tie ir ne tikai formas tērpi. Tas ir ekipējums, uzkabes, ekipējuma elementi. Ir arī ļoti sarežģīti [produkti], teiksim, darba apģērbi vai, piemēram, kostīmi glābējiem. Mēs esam izstrādājuši tādu apģērbu, ko izmanto norvēģu glābšanas dienesti. Nevis tajā brīdī, kad viņi dzēš ugunsgrēku, bet tajā brīdī, kad viņi strādā uz ielas un griež mašīnu, lai izglābtu cilvēkus. Arī tādus eksportējam,” skaidroja Brēdermanis,

Kopumā Brasas un Iļģuciema cietumā uzņēmums ir devis darba vietas apmēram diviem simtiem ieslodzīto.

Pretendentus uz vakantām vietām šūšanas cehā vispirms rūpīgi pārbauda cietuma administrācija. Ieslodzījuma vietas saimniekiem jābūt pārliecinātiem, ka konkrētais cilvēks neapdraud savu potenciālo kolēģu drošību, - atzīmēja Brēdermanis.

Viens no tiem, kas šeit strādā, ir vīrietis vārdā Ludvigs. Šogad viņam aprit 60 gadi. Paralēli darbam viņš mācās Rīgas 8. Vakara maiņu vidusskolā. Atceroties savu iepriekšējo ieslodzījuma termiņu 80.gados, Ludvigs ar īstu kaisli acīs un aizrautību balsī stāsta par kādreizējo pasūtījumu veikšanu Ogres trikotāžas kombinātam.

„Tad mums bija Ogres filiāle... Mēs šuvām sporta bikses. Ko es jums varu pateikt? Kad pie mums nāca meitenes no tās Ogres filiāles, viņas skatījās un brīnijās: mums pat adatas zilganas palika no tāda (šūšanas) ātruma. Goda vārds!” stāstīja Ludvigs.

Atrodoties šūšanas darbnīcā tieši darba dienas vidū, Latvijas Radio pamana aizdomu pilnus darbinieku skatienus. Žurnālisti šeit neviesojas bieži. Un, ja atnāk, tad nebūt ne katrs ieslodzītais vēlas runāt. Katram šie iemesli ir dažādi.

Kā skaidroja ieslodzījumu vietu pārvalde, ir tādi cilvēki, kas nemaz nevēlas, lai, piemēram, viņu radinieki uzzinātu, ka viņi izcieš sodu.

Cietumā sastaptais Guntars stāstīja, ka strādā, jo nepieciešams nopelnīt iztikai.

„Man ir ģimene brīvībā. Un tāpat arī pašam ir jāiztiek šeit. Tāpēc arī aizgāju strādāt. Savā ziņā iztikai var pilnīgi pietiekami nopelnīt. Vidēji no 50 līdz 100 eiro var mēnesī nopelnīt. Viss ir atkarīgs no produkcijas pārsvarā,” skaidroja Guntars.

Arī Sergejs par darbu nesūdzas: „Mani viss ir normāli. Šobrīd strādāju par šuvēju. Agrāk biju kontrolieris. Proti, pārbaudīju (produkcijas) kvalitāti.”

Bijušo ieslodzīto iesaistīšana darba tirgū

Kā izriet no Brasas cietuma iemītnieku teiktā, algas ir salīdzinoši nelielas. To apliecina arī ieslodzījumu vietu pārvaldes ikgadējie publiskie pārskati. Piemēram, 2015.gadā pie komersantiem strādājošo ieslodzīto vidējā mēnešalga bija ap 90 eiro „uz rokas”. Savukārt tiem, kas strādāja cietuma saimnieciskajā apkalpē, vidējā mēneša darba samaksa bija vien 70 eiro.

Izņemot kompensāciju izmaksu civilprasību ietvaros vai palīdzību radiniekiem, nopelnīto naudu cietumnieki nereti izmanto arī uzkrājumu veidošanai brīdim, kad viņi nonāks brīvībā.

Ieslodzīto minimālā mēnešalga atšķiras no minimālās algas brīvībā. Darba samaksa ir atkarīga no cietuma režīma.

Piemēram, slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā minimālā alga ir puse no minimālās algas, ko saņem brīvībā.

Savukārt ieslodzītie, kas atrodas atklāta tipa cietumā, saņem tikpat lielu minimālo darba samaksu, cik brīvībā.   

Viens no iemesliem, ar ko var skaidrot algu atšķirību, ir tas, ka cietums nodrošina katra iemītnieka pamatvajadzības. Te ir runa par mitekli, ēdināšanu, higiēnu utt. Uz to norāda arī Tiesībsarga Jura Jansona vietniece Ineta Piļāne.

„Pilnīgi saprotams, ka atlīdzība noteikti var atšķirties un viņa arī atšķiras. Bet te ir jautājums arī: vai atšķirībai, kas šobrīd ir noteikta, vai tā ir pietiekami izvērtēta?” uzsvēra Piļāne.

Ieslodzījumu vietu pārvalde skaidro: cietumnieku darba galvenais mērķis ir nevis ienākumu gūšana, bet gan resocializācija.

Tas ir process, kura uzdevums ir iemācīt dzīvot pēc likumiem un iekļauties sabiedrībā.

Lai veicinātu šo procesu, līdz 2022.gadam īstenos divus lielus projektus: „Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana” un „bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū”. Abiem ir atvēlēts dāsns Eiropas fondu finansējums. 

Galvenais projektu mērķis ir panākt, lai pēc atbrīvošanas notiesātie cilvēki varētu integrēties sabiedrībā.

„Mēs mēģinām pielāgoties darba tirgum tādā ziņā, lai mūsu klients, apgūstot konkrētu specialitāti ieslodzījuma laikā, varētu jau pēc specialitātes iegūšanas strādāt gan cietumā, gan arī pēc atbrīvošanas. Pieņemsim, šeit, Brasas cietumā, mums ir drēbnieki, viņi sākumā ir iesaistīti profesionālās izglītības programmā, pēc tam prakses nodarbības viņiem notiek te, un tālāk komersants var viņus nodarbināt pie sevis,” skaidroja Ieslodzījumu vietu pārvaldes resocializācijas daļas priekšniece Svetlana Trubačova.

Lai gan drēbnieks ir populārākā specialitāte Brasas cietumā, izņemot to, šobrīd cietumā iespējams apgūt arī apstrādes darbinieka profesiju.

Savukārt no šā gada septembra, kā tiek plānots, „Brasā” varēs izmācīties arī par „Elektromontieri”.

Par nepieciešamām zināšanām un prasmēm gādās Jelgavas Tehnikuma mācībspēki.

Tāpat par bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū un sabiedrībā rūpēsies Nodarbinātības valsts aģentūra. Plānots piesaistīt karjeras konsultantus, kas  palīdzēs cietumniekiem izvēlēties viņiem piemērotāko arodu.

„Mēs sniegsim karjeras konsultācijas divos virzienos. Tās ir individuālās un grupas konsultācijas pirms bezdarbnieku iesaistīšanās profesionālajā izglītībā, kā arī individuālās un grupu konsultācijas pirms atbrīvošanās. Šajā laikā mēs protams akcentēsim individuālo darbu ar ieslodzītajiem, lai konstatētu profesionālo piemērotību. [Ņemsim vērā] ieslodzītā intereses, ieslodzītā dotības, arī viņa iepriekšējo izglītību. Ja ir, tad arī darba pieredzi, [lai saprastu], cik tas ir piemērots konkrētai profesijai,” skaidroja Nodarbinātības valsts aģentūras darba meklēšanas atbalsta nodaļas eksperte Jeļena Šeitere.

Viena no plānotajām aktivitātēm projektā par resocializācijas sistēmas uzlabošanu ir stereotipu mainīšana par bijušiem ieslodzītiem.

Svarīga kvalitāte, nevis, kas apģērbu ražojis

Lai noskaidrotu, ko sabiedrība domā par ieslodzīto nodarbinātību cietumos, Latvijas Radio devās Rīgas ielās un cilvēkiem uzdeva divus jautājumus: Vai viņiem ir nozīme, kas šuva viņu apģērbu? Vai ir nozīme, ja preces ražošanā piedalījās ieslodzītājs?

„Ja cilvēks ir ieslodzījuma vietā un viņš strādā, tātad, iespējams, ka viņš, atgriežoties sabiedrībā, būs normāls pilsonis. Man tas netraucētu," atzina uz aptaujātais.

"Ja prece ir kvalitatīva, tad es domāju, ka pilnīgi vienalga, kas viņu ražo. Ja mani apmierina produkts, tad es esmu priecīgs. Tas, kas saņem aldziņu par to, noteikti ir priecīgs," sacījis vēl kāds aptaujātais.

Lai gan tie strādājošie cietumnieki, ar kuriem runāja Latvijas Radio, ir apmierināti ar darbu, ir jāsaprot, ka tā ir tikai viena medaļas puse. Otrajā atrodas pārējie, apmēram, 75 % ieslodzīto, kas to, vai citu iemeslu dēļ nestrādā.

Vēl aizvien daudzi ieslodzītie nestrādā principa pēc, kas gadiem ilgi kultivēts nerakstītajā cietumnieku likumā.

Vēl viena lieta ir darba vietu skaits, jo ne vienmēr visus, kas to vēlas, iespējams nodarbināt. Bet, pat, ja ir iespēja strādāt, nonākot brīvībā, nereti bijušais cietumnieks atkal ir liktenīgās izvēles priekšā: turpināt darbu apgūtajā profesijā un dzīvot saskaņā ar likumu vai arī izvēlēties citu, sev labi zināmo ceļu?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti