Reportāža: Neretu vietējie sauc par mirušo pilsētiņu

Nelielajā Neretas novadā četros gados iedzīvotāji īpašas pārmaiņas nav manījuši, tikai teritorija esot krietni sakoptāka. Darbu atrast uz vietas ir neiespējami, skolā brīvpusdienas ir tikai daļai novada bērnu, bet ceļi vietām sliktā stāvoklī. Kopējais iedzīvotāju un arī skolēnu skaits sarucis. Pagastos gan veidota jauna sporta bāze un bibliotēka. Arī zemnieku saimniecību novadā netrūkst, taču uzņēmēji kvalificētu darbaspēku bieži spiesti paši meklēt ārpus novada. Savukārt pašvaldības domē šobrīd ievēlēts raibs deputātu sastāvs, kas kavē novada kopējo attīstību.

Neretā darbu atrast grūti

Iebraucot Neretas novadā no Vecumnieku puses nelielajā Ērberģes ciemā sastopu kādu vīru makšķerējam raudiņas agrā rītā turpat gar šoseju tekošajā upē Dienvidsusējā. Stefans šajā novadā dzimis un audzis, tādēļ jūtas šeit labi, tiesa gan, pēdējos gadus esot pieaudzis īpašuma nodoklis, bet pašvaldība nekādas atlaides nepiemēro.

Tāpat pensionārs stāsta, ka veselības aprūpe novadā esot laba, taču, ja parādās kāda nopietnāka slimība vai jāveic pārbaudes, tad jāmēro tāls ceļš uz Aizkraukli, Rīgu vai Jēkabpili, kas prasa lieku naudu transportam. Mazliet tālāk ceļmalā rosās sētnieki no simtlatnieku programmas. Viņi stāsta, ka novadā atjaunots tilts, veidota jauna bibliotēka un trenažieru zāle, bet darbu šeit dabūt tomēr ir grūti.

Ieejot Neretas nodarbinātības valsts aģentūrā, tur valda klusums un miers. Filiāles aģente Gita Indāne stāsta, ka, līdzīgi kā pērn, šobrīd novadā reģistrēti 260 iedzīvotāji bez darba un puse no tiem ir ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt, lai dotos uz kādiem NVA piedāvātajiem kursiem vai mācībām, rodas pārāk lieli ceļa izdevumi, kas nav motivējoši, secina Indāne.

Autobusa pieturā Rīgas ielā sastaptais pensionārs Neretu sauc par mirušo pilsētiņu.
Tāpat kāda divu bērnu māmiņa stāsta, ka ar vīru brauc strādāt ārpus novada. Vienīgās manāmās izmaiņas esot krietni sakoptā vide pēdējos gados.

Skolēnu skaits vidusskolā strauji rūk

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola ārēji šķiet sakopta, skolas gaiteņi krāsaini, neliela ēdamzāle, blakus skolai ir arī viesnīca bērniem, kas ierodas no citiem pagastiem. Matemātikas skolotāja Gunta Ozoliņa ar darbu skolā ir apmierināta, jo skolotājiem ir labi sadalītas slodzes.

Brīvpusdienas skolēniem pašvaldība nodrošina daļēji. Zupa un maize pienākas visiem bērniem, bet 36 skolēniem piešķirtas brīvpusdienas pilnā apmērā. Kopumā šeit mācās vairāk kā 200 skolēnu. Ilggadējā skolas vadītāja Laima Grebska secina, ka skolēnu skaits strauji sarūk. Direktore aicināta arī kandidēt šajās vēlēšanās.

Atsevišķu bērnu vecāki devušies uz ārzemēm, bet kopumā jaunieši to nevērtē kā masveida problēmu Neretas ģimenēs. Lai arī sporta aktivitātes un kultūras dzīve esot labā līmenī, gaitenī sastaptie skolnieki Oskars un Jānis piebilst, ka arī paši rīkojas, lai radītu kādas jaunas nodarbes novada jauniešiem, piemēram, nesen viņi vākuši parakstus projektam, lai veidotu jaunu skeitparku.

Ejot no skolas, parkā sastapu kādu kundzi ar spieķi pie rokas kopā ar pavadoni. Abas iedzīvotājas pirmkārt norādīja, ka vēlētos labāku attieksmi pret invalīdiem.

Jāievēl par četriem deputātiem mazāk nekā iepriekš

Neretas novadā ir četri pagasti - Mazzalves, Zalves, Neretas un Pilskalnes, kuros kopumā dzīvo ap 4200 iedzīvotāju. Domē šobrīd ir 13 deputātu no pieciem sarakstiem. Nākamajā sasaukumā skaits samazināts līdz deviņiem, bet gaidāmajās vēlēšanās mazajā novadā iesniegti pat seši saraksti. Pašvaldības vadītājs Antons Blūms pārstāv sarakstu ''Vienoti novadam'', bet turpmāk kandidēt negrasās.

Domes priekšsēdētājs stāsta, ka šajā periodā novadā apgūta Eiropas fondu nauda, izbūvēts tenisa laukums un sporta halle Mazzalves pamatskolā. Blūms atzīst, ka ceļi šeit tiek remontēti kūtri niecīgā finansējuma dēļ. Primāri infrastruktūru sakārtojot tuvāk kādiem ekonomiski aktīviem uzņēmējiem novadā.

Kopumā Novadā darbojas vairāk kā 200 uzņēmumu, pārsvarā zemnieku saimniecības, kas dod arī darbavietas. Savukārt oficiālu datu par to, cik daudzi no novada devušies strādāt uz ārzemēm, domei neesot.

Vietējie opozīcijas deputāti ar Radio gan atteicās runāt. Taču šajā sasaukumā deputāta mandātu pirms diviem gadiem nolicis jaunais uzņēmējs, gaļas liellopu audzētājs Kaspars Ādams, un viņš apstiprina, ka sadarboties ar deputātiem bijis grūti.

Darbaspēks ir liela problēma visiem vietējiem uzņēmējiem

Pilskalnes pagastā devos uz kādu vēsturisku objektu - Pilkalnes muižu, kura atjaunota biedrības ''Vēveri'' projektos par fondu līdzekļiem. Īpašums pieder Tomsonu saimei, kas arī ir nevalstiskās organizācijas biedri. Saimnieki Irma un Valdis stāsta, ka šeit ir atrodami vienīgā plauktu graudu kalte visā Latvijā un ēku sakārtot vēlējās jau ļoti sen. Radošā darbnīca un izstāžu zāle iekārtota tikai pēdējos gados.

Atpakaļceļā Rīgas virzienā vēl iebraucu zemnieku saimniecībā ''Čaidāni'', kas nodarbojas ar piensaimniecību. Raimonds Leitis pats arī ir veterinārs un, kad pagalmā sastopamies, viņš mazliet steidzas, jo tūdaļ esot jāpieņem kūtī dzemdības. Kopumā ar dzīvi Neretas novadā saimnieks ir apmierināts, arī par infrastruktūru nevarot sūdzēties, taču darbaspēks ir liela problēma visiem vietējiem uzņēmējiem.

Jāpiebilst, ka no Neretas centra līdz Lietuvas robežai ir vien pieci kilometri, bet aptaujāto iedzīvotāju dzīvi tas neietekmējot, vien retais dodas uz lielveikalu tuvākajā kaimiņu valsts pilsētā vai kādā ekskursijā.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti