Reportāža: Militārās mācības «Baltops 2014» - vienlaikus ar un bez Krievijas

Noslēgumam Baltijas jūrā tuvojas NATO mācības „Baltops 2014”, kuras ilgušas teju mēnesi un kurās piedalās jūras spēki no 14 valstīm, arī Latvijas.  Šogad tajās nav Krievijas. Sākotnēji tā bija aicināta, taču pēc Ukrainas krīzes NATO savu ielūgumu Krievijai atsauca. Paši jūrnieki teic, ka treniņu norisei tas netraucē. Krievija un NATO viena otru vēro, taču cenšas izvairīties no provokācijām.

Mācībās piedalās 14 valstu dalībnieki

Debesis virs Baltijas jūras ir mazliet nomākušās, bet mierīgas. Lielais pelēkzilais ūdens klajums no augšas izskatās pavisam citādāks nekā no krasta. Ar armijas helikopteru neliela grupa starptautisku žurnālistu no Zviedrijas ostas pilsētas Karslkronas krastiem ceļas tālāk, jūras vidienes virzienā, lai nokļūtu uz NATO mācību „Baltops” komandkuģa „Mount Witney”, kas ir amerikāņu kara kuģis, bet uz kura strādā eksperti no citām valstīm un arī trīs Latvijas Jūras spēku karavīri.

Kara kuģis “Mount Witney” ir pietiekami liels, lai uz tā klāja helikopters nosēstos bez lielām grūtībām. Arī tā ir daļa no šīm NATO mācībām Baltijas jūrā. Baltijas jūras operācijas jeb „Baltops” sākās, vēl pirms Latvija un citas PSRS okupētās valstis bija brīvas un pirms vēl spēja sapņot par dalību NATO. Šogad aprit 42. gadskārta, un namamāte ir ASV, kas vada un arī uzrauga to norisi, bet kopumā Baltijas ūdeņos darbojas kuģi un jūras spēki no 14 valstīm, no kurām lielākā daļa ir NATO dalībnieces, to vidū Beļģija, Dānija, Nīderlande, Vācija, visas trīs Baltijas valstis un arī tās zemes, kuras pašas aliansē nav, bet labprāt sadarbojas – Zviedrija, Somija, arī Gruzija.

Baltijas ūdeņos atrodas 30 kuģi, piedalās 52 lidmašīnas un strādā vairāk nekā 2000 jūras spēku karavīru. Darbība notiek starptautiskajos ūdeņos, un tas ir lielākoties Baltijas jūras centrā.

No Latvijas mācībās piedalās arī mīnu meklētājs „Viesturs” ar vairāk nekā 40 jūras spēku karavīriem uz klāja.

Šoreiz bez Krievijas

Mācības Baltijas jūrā ir ļoti plašas un intensīvas, ar mērķi trenēt pēc iespējas daudzveidīgākas prasmes. Tā vēlāk uz amerikāņu komandkuģa stāsta brigādes ģenerālis Ola Truedsons.

„Ir ļoti interesanti vērot, kā „Baltops” mācības gadu no gada attīstās. No sākuma piedalījās tikai dažas valstis un tikai daži kuģi, veicot pamatmanevrus un sarunājoties cits ar citu ar radio sakariem. Un tagad var sacīt, ka jūrā darbojas starptautisks kontingents ar kaujas spējīgiem kuģiem. Šajās mācībās mēs izpildām aptuveni 100 iepriekš plānotus uzdevumus, no kuriem sekmīgi esam pabeiguši jau 90%. To vidū ir pretzemūdeņu operācijas, gaisa spēku treniņi, mīnu iznīcināšana, jūras satiksmes kontrole un tamlīdzīgi,” saka Truedsons.

Šogad „Baltops” mācībās nav kāda iepriekš aicināta dalībnieka – Krievijas. Pēc tam, kad Krievija nolēma anektēt Krimu, ielūgums Krievijai tik atsaukts. Kā apgalvo admirālis Riks Sneiders, šis fakts nav licis NATO mainīt mācību norises gaitu.

„Šo mācību plānošana sākās teju uzreiz, kad iepriekšējas noslēdzās. Un vēl pirms incidentiem Ukrainā bija skaidrs, ka šīs būs apjomīgas mācības ar lielu dalībnieku skaitu, un nebija nekādu lēmumu to izmēra vai dalībnieku palielināšanai vēl vairāk sakarā ar notikumiem Ukrainā,” stāsta Sneiders.

Krievija nekur nav pazudusi

Tas, ka Krievijas kuģi mācībās oficiāli nepiedalās, neattur Krievijas militāros spēkus no centieniem būt tuvumā.

„Krievi ir šeit. Mēs esam redzējuši viņu kuģus un viņu lidmašīnas. Es paziņoju saviem spēkiem, ka mēs profesionālā veidā un bez provokācijām turpinām mācības. Protams, ka ir zināma spriedze, un mēs arī lasām avīzes. Manas pirmās „Baltops” mācības bija 1993. gadā, un arī tad bija interesanti laiki ar Krieviju. Protams, ka tad kuģu skaits bija daudz mazāks. Mana nojauta ir, ka šoreiz Krievijas klātbūtne ir lielāka, taču tas nozīmē, ka mums pašiem ir jābūt mazliet uzmanīgākiem un jārīkojas ļoti profesionāli,” norāda Sneiders.

Mācību laikā arī Latvijas medijus sasniedz ziņas, ka virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas NATO identificējusi Krievijas armijas agrīnās brīdināšanas un vadības sistēmas lidmašīnu „A-50”.

Krievijas izlūklidmašīnu ļoti zemā lidojumā - tā, ka uz korpusa saskatāmas tās sarkanās zvaigznes, - vēlāk ar kolēģiem Latvijas Radio vēroja arī no britu kuģa.

Laikā, kad jūrā norisinās „Baltops”, treniņi norit arī gaisā un uz zemes. Vācijā notiek ASV Eiropas spēku vadītās starptautiskās militārās mācības "Saber Strike 2014", Latvijā "Baltic Host 2014". Taču paralēli NATO mācībām savas - Kaļiņingradā, Baltijas jūras krastā - īsteno arī Krievija. Šajā laikā Krievijas armijas lidmašīnas tuvu Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem manītas bieži.

Kā vēlāk saka Lielbritānijas kuģa kapteinis Džeims Parkins, starptautiskajos ūdeņos šāda Krievijas lidaparātu vai kuģu parādīšanās netiek uztverta kā draudi. „Baltops” notiek starptautiskajos ūdeņos, un te ir gan NATO, gan ES dalībvalstis, arī dažas tādas, kuru nav nevienā no šīm organizācijām. Krievijas vienības šoreiz nav. Taču viņi ir Baltijā, mēs esam Baltijā. Mēs esam viņus redzējuši, viņi mūs ir redzējuši, un tieši tā tas notiek ikvienos ūdeņos," saka Parkins.

Par Ukrainas krīzi runā nelabprāt; Latvijas jūrnieki atzīst mācību lietderību

Līdzīgi saka arī citi Baltijas jūrā sastaptie karavīri. Bet jaušams, ka Ukrainas krīze un attiecības ar Krieviju ir temats, par kuru NATO valstu pārstāvji runā nelabprāt. Arī Latvijas karavīri, kuri strādā uz ASV komandkuģa, turas tālāk no politikas. Te vakarpusē Latvijas Radio satiek kapteiņleitnantu Kristapu Sīpolu, komandleitnantu Ēvaldu Seriju un virsleitnantu Juriju Andrejevu. Visi te ir kopš 6. jūnija, un uz klāja uzkāpuši Zviedrijas ostas pilsētā Karlskronā, un šīs nav viņu pirmās „Baltops” mācības.

"Mēs darbojamies štābā un katrs darbojamies savā nodaļā," saka Serijs. Andrejevs strādā štābā, kas koordinē kuģu - mīnu meklētāju darbību un uzdevumu izpildes kontroli.

Vērtīgi - tā par mācībām saka Latvijas karavīri un teic, ka citādi jau šeit nebūtu, jo  nav nekādi tūristi. Un arī Jūras spēkus nekad ne pret ko citu nemainītu. "Es ieguvu tieši jūras izglītību (..) Es tieši gribēju kļūt par Jūras spēku virsnieku. Es jūtos ļoti labi, man nav nepieciešamības kaut ko mainīt,"saka Andrejevs.

Pati Baltijas jūra šajās dienās mūsu un citzemju jūrniekus gan saudzējusi, gan pārbaudījusi. Serijs atzīst, ka visu laiku apkārt ir kustība, kas rada viļņošanos un mazajiem kuģiem nav viegli.

Kuģiem un kuģotājiem, kas piedalās „Baltops” mācībās, ir dažāda pieredze. Britu jūras kara flotes kuģis „Montrose” tikko atceļojis no Vidusjūras, kur piedalījās operācijā, eskortējot ķīmisko elementu kravas laikā, kad starptautiskā sabiedrība mēģina no kara plosītās Sīrijas izvest ķīmiskos ieročus. Taču Baltijas ūdeņi, lai arī mierīgāki, ļauj attīstīt vēl citas spējas un iemaņas un pie viena Baltijas un Austrumeiropas kaimiņiem parādīt, ka britu flote ir gatava aizstāvēt savus sabiedrotos - tā komandieris Džeims Parkins.

No britu kuģa arī var vērot jūras mīnu iznīcināšanas operāciju - mīnas uzsprāgst zem ūdens, uzšaujot daudzu metru augstu ūdens šalti. Baltijas jūrā ir ļoti daudz veco mīnu, vēl no kara gadiem, taču tās, ko iznīcina šeit, ir mācību mīnas.

Kā trešo Baltijas jūrā atkal helikopteros pēc amerikāņu un britu kuģa apmeklējam Vācijas viļņu šķēlēju, kurš, kā saka pati tā komanda, ir kā milzīgs, peldošs benzīntanks. Šis kuģis apgādā pārējos ar degvielu un ūdeni. Ūdeņos kustība nenorimst līdz pat vēlam vakaram. Pēc degvielas un ūdens atbrauc Polijas „Flamingo” un vēlāk arī igauņu „Admirālis Kovens”.

Igaunijas kuģa komandieris Tanels Letna stāsta, ka papildus finansējums aizsardzības budžetam ļaus modernizēt un palielināt floti. „Tas ir labi, mēs esam maza valsts, mums vajag vairāk naudas aizsardzībai,” norāda Letna.

Viņi fotografē - mēs fotografējam

Runājot par Krievijas aktivitātēm NATO mācību laikā, komandieris Letna teic, ka pie tām jau ir pierasts. „Es esmu dzirdējis no laikrakstiem, ka Krievija pati rīko mācības. Un ikreiz, kad Krievijas pusē ir mācības, arī jūrā ir lielāka satiksme. Taču šoreiz tas nav nekas lielāks, tāda tā ir katru gadu. Viņi fotografē, mēs fotografējam, tā Baltijas jūrā ir ierasta lieta,” uzsver Letna.

Īsi pirms saulrieta ar īpašu ceremoniju, ko pavada zvana skandināšana, Vācijas kuģa apkalpe nolaiž enkuru netālu no Dānijas krastiem.

Arī pašas Baltijas jūras mācības „Baltops 2014” enkuru nolaidīs Vācijā, Ķīlē, jau šo piektdien, 20. jūnijā, kur izvērtēs to norisi un tūlīt sāks gatavoties nākamā gada treniņiem. Vai uz tiem būs ielūgta Krievija, paliek atklāts jautājums. Viss būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies situācija Ukrainā. Bet Latvijas Jūras spēku karavīri pēc teju mēnesi ilga ceļojuma Baltijas jūras ūdeņos varēs atgriezties mājās tieši saulgriežos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt