„Ko tu visu laiku ņemies ar sekām, vajag izdomāt ko tādu, kas novērš cēloņus!” – ar šādu pamudinājumu pie priestera Andreja Mediņa savulaik vērsās slavenie brāļi Kokari. Ar sekām viņi domāja priestera ilggadīgo ieguldījumu, strādājot ar atkarīgajiem Bruknas muižā. Mediņam šis teiciens „aizķērās” sirdī. Viņš ik pa laikam par to piedomāja un tagad – aptuveni pēc 10 gadiem – to īsteno praksē.
Darba dienas rītā pie Bārbeles skolas visi rosās kā bišu stropā. Priesteris Andrejs Mediņš enerģiski dala darbus, kādi vīri no busiņa ceļā ārā gleznas un nes uz skolu, citi strādā pie apkārtnes sakopšanas. Apkārt staigā draudzīga labradora suņu meitene:
„Tā ir vienas skolotājas sune Roze. Viņai ir lieli gadiņi, tāda pastīva, bet ļoti laimīga, visus samīļo, visus sagaida un visus pavada, tāda īsta, riktīga skolas saimniece”.
Skolas apkārtnē rušinās vistas un gailis, uz skolas lieveņa dzied kanārijputniņi, tādējādi jaušams, ka dažādu dzīvu radību un dabas klātbūtne skolā ir ļoti svarīga.
Teritorija ap skolu kopumā ir ļoti plaša, un tajā redzamie dažādie lidaparāti savukārt norāda, ka skolas interešu izglītība būs vieglā aviācija.
„Šī ir ļoti sena skola, kas pēc diviem gadiem svinēs 150 gadu pastāvēšanu, otrs – tā pašam man ļoti īpaša, jo pats to beidzu pirms vairāk nekā 30 gadiem. Visdrūmākais periods bija, kad tā bija slēgta; un tā izskatījās nožēlojama, kad to iegādājāmies izsolē īpašumā, lai atjaunotu.
Pateicoties kopienas darbam, labdariem un draugiem, skolai esam iedevuši pilnīgi jaunu seju, jaunu dvēseli un jaunu sirds klātbūtni.
Skola izveidota augstā līmenī ar mājas sajūtu iekšā, lai mācīšanās un pieaugšana nav kaut kas otršķirīgs, jo visa pamatā pieaugšana jau notiek mājās, ko mācāmies mājās no saviem vecākiem, līdz ar to skola tiek veidota kā ļoti jauka, sirsnīga māja, kurā bērni var justies kā mājās,” stāsta Mediņš.
Skolas ēdamzālē ir liels, garš, apaļš saimes galds - domāts visiem skolotājiem, skolotāju ģimenēm, jo skolotāji dzīvo skolā, un puikas dzīvo pie skolotāju ģimenēm, savukārt nākamā ēdamzāles nodaļa domāta tikai skolas puikām.
"Skolā nebūs apkalpojošā personāla, jo puikas mācīsies visu darīt paši, sakopt skolu, pieskatīt, rūpēties par tās apkārtni, saimniecību un tai skaitā arī skolas virtuvi. Mums ir brīnišķīga pavāre, un viņa būs tā, kas kopā ar puikām šeit darbosies, taisīs ēst," stāsta Mediņš.
Skolā liela nozīmē būšot tēviem, jo, pēc Mediņa teiktā, puiku pieaugšanā ļoti svarīga ir tēvu klātbūtne. "Tēvi ar viņiem kopā rūpēsies gan par virtuvi, gan skolas tīrību, mācībām, saimniecību. Citādi parastā skolā zēni jūtas nogrūsti. Šeit ļoti stingri tiks skatīts, lai bērni redzētu vecākus skolā.
Šajā skolā domāts ir tikai par tēviem. Mātēm, kas bāzīs savu degunu – uzreiz pa pirkstiem!
Tātad tēvi līdzdarbojas skolas dzīvē un savu dēlu pieaugšanā. Tēvi vienmēr atradīsies šeit, viņiem būs savs grafiks, kopā ar puikām celsies, darbosies, strādās, mācīsies," klāsta Mediņš.
Skolā svarīga nozīmē esot arī ticībai. "Es pats esmu priesteris, bet skola nav domāta katoļticīgajiem. Tā domāta visiem puišiem, bet jebkurā gadījumā mēs esam kristīga kultūra ar kristīgām vērtībām, un tāpēc arī ēdamzālē centrā stāv pēdējais vakarēdiens - ļoti slavena glezna, ko zīmējis itāļu mākslinieks. Ļoti netipiska uztverei par pēdējo vakariņu sižetu. Kādreiz to nopirku Bosnijā-Hercogovinā un zināju, ka tā atradīs savu vietu, un tagad tā ir savā vietā," stāsta Mediņš.
Tāpat skolu piepildīs arī citas gleznas, lai tajā būtu estētiska un garīga gaisotne.
Skolā strādās un uz vietas dzīvos septiņi pedagogi, pārējie būs piesaistīti no malas. Zēni apgūs pamatizglītības programmu, kuras apguvē liela loma būs Montesori pedagoģiskajām metodēm. Katram bērnam būs individuāla pieeja, klasēs nebūs vairāk par 10 skolēniem.
Interese par mācībām skolā esot tik liela, ka daudziem nākas atteikt. "Interese ir ļoti liela, nākas pievilt daudzus jeb atšūt, jo ir bišķi pārpratuši. Zvana ļoti daudzas ģimenes, kur vecāki vairs nav autoritāte, vairs nespēj tikt galā jeb arī skolas ar tiem puikām netiek galā," stāsta Mediņš. Viņš uzsver, ka Bārbeles Zēnu pamatskola nav ne pāraudzināšanas skola, ne grūti audzināmo skola.
"Mēs darbojamies ar tiem, kur, pirmkārt, vecāki apzinās, ka tā ir liela vērtība viņu puiku pieaugšanai. Un otrs, kur viņi paši ir gatavi mācīties un līdzdarboties sava bērna izveidošanā," saka Mediņš.
Jauno mācību gadu skolā sāks 16 bērni, bet paralēli darbosies arī bērnudārzs.
Skolā ir iekārtoti atsevišķi kabineti datorzinību apguvei, matemātikai, dabas zinībām, latviešu valodai, mūzikai un vizuālajai mākslai. "Negribam spiest, lai bērni mācītos vai zubrītu, bet lai bērni apgūtu lietas caur rotaļu," saka Mediņš. Viņš apliecina, ka skolas sniegtā izglītība iekļaujas kopējā Latvijas izglītības sistēmā, bet ir citas apmācības metodes.
Tā kā skolā interešu izglītība ir vieglā aviācija, tad ierīkots arī speciāls kabinets šim nolūkam. "Simulatoru telpa jeb tautā mēs to saucam par gaisa plānošanas telpu, tad šeit jau jaunieši apgūst arī visas iespējas, kā saprast lidmašīnas pulti, kā mašīnu iedarbināt, kā lidmašīnas pacelt, kā lidmašīnas nolaist," skaidro Mediņš. Simulatoru skolai atdevis kāds uzņēmums, kas diemžēl likvidēts.
Aviāciju bērniem mācīs pasniedzējs Aivars Grahoļskis, kurš pārcelsies uz dzīvi skolā. "Viņam tiks izveidoti četri lieli aviācijas angāri, darbnīca, kur kopā ar puikām veidos lidmašīnas aparātus un mācīsies lidot," stāsta Mediņš. Pie skolas plānots arī skrejceļš, lai lidaparāti varētu pacelties un nolaisties.
Sākumā zēniem svarīgi būšot droni, lidmodeļi, lidmodeļu festivāls, pūķu festivāls - lai viņi saprastu, cik tā ir liela enerģija, kuru iespējams pārvaldīt un lietot savā dzīvē. Pēc Mediņa teiktā, aviācija zēniem mācīs saprast vīrieša lomu, kas Eiropas kultūrā esot "izčakarēta". "Atbildības sajūta, kādas vispār nav šodien pat tēviem. Ko tad vēl prasām no bērniem? Galvenā ir attieksme, cieņa, svētums vienam pret otru. Un tas, ko es daru... ar kādu mīlestību man tas ir jāmācās darīt. Tās ir tās pamatvērtības. Aviācija ir tāda maza rozīnīte, kas katram dota kā liela iespēja."
Bruknas muižā Mediņš strādājis ar atkarīgajiem un sapratis, ka galvenais kopīgais visiem - viņiem nav bijis tēva, līdera, dvēseles skolotāja. Tādēļ arī šie cilvēki ir tādi, kādi viņi ir.
Kādreizējās sporta zāles vietā iekārtotas svētku zāle ar kamīnu centrā. Skolā top arī kapela, kas savdabīga ar to, ka tai nebūs altāra sienas. Tās vietā būs milzīgs logs, pa kuru, kā saka Mediņš, varēs redzēt pašu skaistāko altāri pasaulē.
"Bērnam ir jāiemācās ieraudzīt, atpazīt Dieva klātbūtni, Dieva darbošanos katru dienu, katru mirkli. Tie ir saullēkti, tie ir saulrieti, tā ir migla, tā ir rasa, tas ir sniegs. Un tās visas noskaņas, kas notiek dabā, ko mēs ikdienā diemžēl, aizrāvušies ar dzīvošanu, vairs nepamanām, neieraugām... Tad šajā altārī mēs redzam tikai milzīgi lielu dārzu, ūdeņus, apvārsni - ainavu, kur dārzā atradīsies Jēzus skulptūra (Jēzus lūgšana Ģetzemenes dārzā). Caur šo dārzu, šo visu laiku mainīgo, šo radošo un dzīvinošo, lai viņi iemācās atpazīt Dieva realitāti, šo Dieva klātbūtni šeit, kas ir ik dienas pār mums un pie mums," skaidro priesteris.
Skolai ir plaša apkārtne ar augļu dārzu un ziemas dārzu, kas izveidots no skolas vecajiem logiem un kurā tiek audzēti tomāti, gurķi un dažādi eksotiski augi. Platībā ir putnu kūts, kurā vistas dēj olas. Uzbūvēta arī brīvdabas estrāde un izrakts milzīgs dīķis.
Mediņš saka, ka savus plānus var īstenot, pateicoties ticībai, cerībai, ko viņš nes sevī iekšā, kā arī cilvēkiem, kuri palīdz. Skolas direktore Ilona Blūma skaidro, ka skolas nosaukums "Saknes un spārni" parāda būtību - stipras saknes un spārni, lai lidotu, ko vēlas dot arī bērniem.
