Reportāža: Mazturīgie no palīdzības paku izsniegšanas vietām aiziet tukšām rokām

Pēc Eiropas Savienības bezmaksas pārtikas pakām to izsniegšanas vietās šodien veidojās garas rindas, tostarp daudziem palīdzību nācās atteikt. Šogad pārtikas pakas drīkst saņemt vien trūcīgās personas, ne maznodrošinātie iedzīvotāji, kā tas bijis agrāk. Valsts mērķis ir ne tikai nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, bet arī atgriezt darba tirgū. Tiesa, lielākā daļa palīdzības saņēmēju ir jau pensijas vecumā vai darbu nemaz nemeklē.

Rīgā, Gaiziņa ielā aiz Centrāltirgus, kur darbojas Sarkanais Krusts, otrdien cilvēku rinda nemazinājās visas dienas garumā. Jau pirmajās divās stundās apmēram 150 trūcīgās personas saņēma ar Eiropas atbalstu izveidotās pārtikas pakas. Daudzi cilvēki nemaz rindu nepagūst izstāvēt, kad nākas doties prom, jo šogad pirmo reizi pārtikas pakas drīkst saņemt vien trūcīgās personas, nevis maznodrošinātie iedzīvotāji.

Liela daļa cilvēku to nav zinājuši, tostarp pensionārs Anatolijs: „Trūcīgajiem, kam nav vairāk par 120 eiro, tiem tikai dod, kam pensija nav lielāka par 120 eiro. Mums ir nedaudz vairāk, skaitāmies maznodrošinātie, bet mums nedod. Agrāk gan deva, tagad laikam pārdomājuši, saka, ka mēs jau tā daudz saņemam. Man pensija ir 260 eiro, un tas jau ir daudz, tā teica.”

Arī citi tur sastaptie pensionāri stāstīja, ka viņiem pensija ir vēl mazāka nekā Anatolijam, un pēc rēķinu nomaksas pārtikai nekas daudz nepaliek. To, ka arī maznodrošināto rindās bijis daudz, apstiprina Sarkanā Krusta pārstāve Ilona Luste: „Cilvēki nāca, cilvēku bija daudz. Cilvēki nebija informēti par to, ka pakas tiek izsniegtas tikai trūcīgām personām. Tad mēs cilvēkus jau rindā informējām, ka šogad ir izmaiņas un ka maznodrošinātie pakas nesaņem, līdz ar to tad tā rinda samazinājās. Cilvēki ir neapmierināti, viņi stāsta katrs savu bēdu stāstu. Ir veci cilvēki gados, kas ir ieradušies pēc pārtikas pakām, ir invalīdi.”

Pārējie iedzīvotāji, kas atbalsta saiņus saņēmuši, stāsta, ka viņu ikdienā šiem produktiem ir liela nozīme, jo atvēlēto naudiņu pārtikai nu var iztērēt citiem mērķiem. „Daudz nozīmē - par to naudiņu, kas paliek, var nopirkt bērniem vitamīnus vai zāles, vai tagad vasaras drēbītes, vai vēl kaut ko. Nu ar šīm trijām pakām mēnesim pietiks. Kaut kas būs jāpiepērk klāt, bet pārsvarā jau visvairāk ēdas tur tās putriņas, griķi, rīsi, makaroni. It kā pietiek mēnesim,” stāsta Larisa.

Papildus šoreiz iedzīvotāji var aprunāties arī ar paku izsniedzējiem par to, kā ēdienu pagatavot, kā plānot savu budžetu un iesaistīties darba tirgū – tā plānots mazināt trūcīgo iedzīvotāju īpatsvaru.

Tiesa, Latvijas Radio novēroja, ka pēc pakām bija sanākuši vien pensionāri, kas darba tirgū atgriezties negrasās, tāpat jaunās māmiņas un invalīdi.

Vairākas uzrunātās sievietes atklāj, ka par darba meklējumiem nedomā:
„Nē, tas nē. Es tagad, kā lai pasaka, kārtoju papīrus par invaliditāti, tā kā darbu tagad nemeklēju. Man ir problēmas ar muguru, meklēju kaut ko tieši mugurai.”
„Nav jau budžeta ko plānot, vajag ārstēties, esam slimas, nestrādājam. Sāp mugura un kājas, darbu atrast ir grūti.”

Mazākajos pagastos daži cilvēki arī izmantojuši iespēju konsultēties par iespējām atrast darbu, tomēr Talsu novada Ģibuļu pagastā garas rindas neesot veidojušās. „Ir tā, ka visbēdīgāk ir maznodrošinātajiem, kuri viņas nesaņem. Un tad šodien mums maz īstenībā, nav tā, ka gāž riņķī. Man ir īstenībā bijuši četri cilvēki pakaļ, nu viena ģimene, tur ir vairāk aizgājušas tās pakas – sešas, jo viņi ir seši cilvēki ģimenē. Katrs jau nāk ar savu vajadzību. Cits nāk pēc konsultācijas, cits – pēc pakas, tas ir ļoti individuāli,” stāsta sociālā darbiniece Zane Prātiņa.

Ar šādiem uz brīvprātības principu esošiem informatīviem padomiem un pabalstiem iedzīvotājus atgriezt darba tirgū nebūs viegli, uzskata socioloģe Līga Rasnača: „Kam tiešām noder šīs pārtikas pakas - bieži vien tās noder laukos dzīvojošām, trūcīgām daudzbērnu ģimenēm, kas viņas nepārdod, bet kas viņas tiešām izmanto, jo tie cilvēki jau ir ļoti dažādi, kas ir trūcīgā situācijā. Tas nav aktīvās nodarbinātības pasākums un tas principā nevar būt aktīvās nodarbinātības pasākums. Tāpēc domāt, ka ar pārtikas pakām mēs atgriezīsim darba tirgū - nu tas ir drusku naivi.”

Pakas no otrdienas izsniedz 480 vietās visā Latvijā, tostarp sociālajos dienestos. No nākamā mēneša plānots sākt dalīt arī bezmaksas saimniecisko preču pakas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti