Madonas centrālā iela dalās divās daļās Rīgas un Saules ielā, un viena no otra atšķiras kā diena pret nakti. Rīgas ielu, pa kuru var iebraukt pilsētā no Pļaviņu puses, klāj nesen klāts asfalts. Vietā, kur Rīgas iela pāriet Saules ielā paveras cita aina - ceļš ir bedrains un tādi ir daļa arī no pievedceļiem.
No centrālās ielas arī sāku savu gājienu pa Madonu, lai skaidrotu madoniešu vērtējumu par domes darbu četru gadu laikā.
„It kā normāli. Madonā bardaks ir bijis un būs kamēr sataisīs visu. Ielas kādas atkal ir - jaunais asfalts uzliets bija un kāds tas palicis ir pa ziemu?” norāda Modris.
„Vispār jau man liekas, ka labi strādā. Patīk, ka pilsētu sakopj, būs skaista pilsēta. Problēmas jau ir vienmēr. Daudz ko varbūt mēs gribam, bet viņi arī varbūt daudz ko nevar izdarīt. Tādēļ es saprotu. Bet Madona ir skaista pilsēta,” uzsver Evija.
„It kā kaut ko dara, bet ko dara un vai tas viss visiem palīdz. Laukums pie „Rimi” ir tāpat briesmīgs, varēja daudz labāks būt, salabot. Bet tā jau ielas samērā labi sakārtoja,” atzīst Beate.
„Vispār Madonas novads strādā labi. Patiesībā pilsētā ir ļoti labs saimnieks, mums priecē. Ja ir kāda problēma, mēs viņam pazvanām un viņš atrisina vienmēr. Protams, ir daudz darbiņu, ko vēl var darīt, bet visur ir finanses un tā tālāk. Labās lietas ir tās, ka cenšas sakopt ceļus,” saka Ilona un Raimonds.
„Ziniet, es vērtēju ļoti labi. Vienīgi ar tiem ceļiem ir slikti, bet tā jau domā par tiem cilvēkiem. Izpaužas tā, ka palīdz sociālos pabalstos, sociālā jomā. Īstenībā jau skatās un domā par tiem cilvēkiem. Viņiem jau tā pensija, no viņiem tas nav atkarīgs,” saka Aina.
„Ceļu nav - pa visu Madonu nav normālu ceļu. Tāpat jau drīz bedres būs arī uz Rīgas ielas, jo visur, kur tie jaunie ceļi ir uzlikti, viss tur ir izsists un ir bedres. Nav ceļu, nav kārtībā ceļi - kad būs, kas to lai zina! ” atzīmē Inese.
Sabrukušie vai nekvalitatīvi salabotie ceļi ir biežāk minētā problēma, uz ko norāda liela daļa ielās uzrunāto iedzīvotāju un tā dēļ met akmeni arī novada domes dārziņā. Ilggadējais, no Tautas partijas ievēlētais novada domes vadītājs Andrejs Ceļapīters uzskata, ka pārmetumi par ceļiem ir nevietā: „Es nezinu, tad jātaisa droši vien plašāka aptauja un jājautā vairākiem cilvēkiem, jo, manuprāt, mēs domājam stereotipiski un bieži vien arī atbildam stereotipiski, nepaskatoties, kas ir noticis."
Ceļapīters apgalvo, ka kopumā ceļu sakārtošanā Madonā ieguldīts milzīgs darbs, un līdz šā gada beigām būšot pārbūvēta aptuveni puse asfaltēto galveno ielu. Tostarp, salabos jau pieminēto bedraino Saules ielu.
Naski apgūst Eiropas naudas, bet....
Liels atspaids ielu sakārtošanā Madonas novadā bijis Eiropas fondu naudai - pateicoties tai visā novadā būs sakārtota arī ūdenssaimniecība, daudzas izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes. Pašvaldības ministrijas dati par Eiropas fondu naudas ieguldīšanu reģionālas nozīmes attīstības centros rāda, ka Madonas novads ir pirmajā vietā naudas piesaistē. To Ceļapīters no paveiktā īpaši izceļ - novads piecos gados piesaistījis 30 miljonus latu Eiropas naudas, realizējot 70 projektus. Vēl nepilni 40 projekti ir procesā.
Eiropas naudas apguvē pašvaldībai nav gājis tik gludi, kā gribētos. Novada domes deputāts Rihards Saulītis stāsta, ka bijuši vairāki Eiropas fondu projekti, kas uz priekšu virzījušies lēnāk nekā cerēts. Tostarp ir bērnudārza "Saulīte" rekonstrukcijas projekts, kas bija iestrēdzis vairākus gadus. "Tas ir sakarā ar iepirkumiem un būvniekiem vairāk. Bija nekorekti būvnieki. Ne tikai ceļi ir iekavējušies, bet arī ūdenssaimniecības projekti. Tie jautājumi ir tādi... Novada dome tos visu laiku centās atrisināt un pašlaik tie visi ir iekustējušies," stāsta Saulītis.
Tiesa, Madonas novada laurus Eiropas naudas apguvē aizēno Finanšu ministrijas pārmetumi par nekvalitatīvo projektu vadību. Tas sliktākā scenārija gadījumā var rezultēties ar to, ka daļu izdevumu var atzīt par neattaisnotiem un tad tos novadam no savas kabatas nāktos atmaksāt. Ceļapīters nenoliedz problēmas projektu vadībā un attaisno atbildīgos darbiniekus: "Ņemot vērā, ka mēs nevaram atļauties algot daudz cilvēku, viņi ir pārslogoti. Tas tiesa. Tie, kas ievieš projektus, strādā uz pārslodzes robežas un, protams, gadās dažādas ķibeles gan no mūsu puses, gan tāpēc, ka nepārtraukti mainās nosacījumi un uzstādījumi.”
Saglabā skolas, atbalsta interešu izglītību
Madonas Mūzikas skolas pirmās klases audzēkne Jūlija apgūst vijoļspēli, un līdz ar viņu uz nodarbībām skolā darba dienas pēcpusdienā sanākuši daudzi citi dažāda vecuma bērni, lai apgūtu dažādu mūzikas instrumentu spēlēt prasmes. Mazā Jūlija stāsta, ka viņai patīk Mūzikas skola un vijolspēle. Tā gan nav vienīgā viņas brīvā laika pavadīšanas nodarbe - vēl meitene apmeklē keramikas, mīļlietiņu, leļļu teātra un slēpošanas pulciņu.
Madonas Mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs, kurš pirms nepilniem diviem gadiem pārcēlās uz dzīvi Madonā no Rīgas, atzīst, ka novada dome rūpējas par bērnu interešu izglītību. Pateicoties pašvaldības atbalstam, Mūzikas skola spēj noturēties augstā līmenī.
"Madonas novada dome ir viena no domēm, kas šo iztrūkumu, ko valsts ir noņēmusi, sedz. Te ir ļoti svarīgi atzīmēt divas lietas - Latvijā ir pašvaldības, kas noteikti to nevar, jo ne visas pašvaldības ir pietiekoši turīgas. Ir pašvaldības, kam nav pietiekošas gribas, lai to darītu. Madonas pašvaldībai ir šī griba un no šāda viedokļa varu teikt tikai pozitīvas lietas par pašvaldības darbu," atzīmē Bergs.
Mūzikas skolai netālu esošajā Mākslas skolā nodarbību starpbrīdī satiekos ar vidusskolnieci Rasu. Viņa aizrautīgi stāsta - ja jaunietim Madonā ir vēlme pilnveidot sevi brīvajā laikā, tad atliek no plašā klāsta izvēlēties, kas ir tuvāk sirdij. "Man liekas, ka Madonas novadā pilnīgi noteikti ir ko darīt, jo ir gan bērnu Mākslas skola, gan Mūzikas skola, gan divi jauniešu centri, ir dažādas mūzikas nodarbības, ir tautu dejas, ir dramatiskās mākslas pulciņi, ir sports.” Uzrunātie jaunieši atzīst - vienīgais, kas Madonā vēl trūkst, ir peldbaseins un slidotava.
Paši domnieki no četros gados paveiktā izceļ spēju saglabāt visas novadā esošās skolas, par spīti skolēnu pulka sarukumam. No pagājušā gada visu klašu skolēniem nodrošinātas brīvpusdienas, arī kompensēti tēriņi skolēna izvadāšanai uz un no skolas gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu. Šāda pretimnākšana var vilināt bērnus uz pilsētas skolām, apdraudot mazās lauku skolas, piekrīt Ceļapīters.
Zīmīgi, ka šajā Madonas novada domē aptuveni trešdaļa deputātu ir dažādu Madonas pilsētas izglītības iestāžu vadītāji. Uz novada domi jūnijā gaidāmajās vēlēšanās gatavojas kandidēt vairāki sastaptie izglītības iestāžu pārstāvji, tostarp Mūzikas skolas direktors Bergs - viņš saka, ka arī viņa priekšgājējs direktora amatā pārstāvēts domē, jo citādi ir grūti aizstāvēt jomas intereses.
Augsts bezdarbs, bet nevar atrast trauku mazgātāju
Ja apkārtējo vidi novadā pamazām sakopj un iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar kultūras un izklaides iespējām, tad ar darba vietām situācija ir bēdīgāka. Vietējā laikrakstā „Stars” atzīst, ka darba vietu trūkums ir viena no lielākajām novada problēmām, daudzi kravā somas un dodas darba meklējumos ārpus valsts. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, novadā bez darba ir 12,8% darbaspējīgo - tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Vidzemes reģionā.
„Manā vērtējumā tas ir daudz, protams,” atzīst Ceļapīters. Viņš stāsta, ka patlaban novadā redzamākie darba devēji ir kokapstrādes, pārtikas un lauksaimniecības, kā arī dažādās pakalpojumu sfērās strādājoši uzņēmumi, piemēram, lauku tūrismā. Domes vadītājs apgalvo, ka novadā nepārtraukti domājot un strādājot pie jaunu investoru piesaistes un darba vietu radīšanas, piemēram, sakārtojot infrastruktūru: „Ar lielu panākumu kopumu investīciju, īpaši ražošanā, piesaistīšanu mēs nevaram lepoties, bet es domāju, ka visa Latvija nevar lepoties par šādām lietām. Šeit ir jābūt noteiktai valstij realizētai politikai.”
Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka gandrīz 1,5 tūkstotis jeb puse no kopējā reģistrēto Madonā reģistrēto bezdarbnieku skaita bez darba ir ilgāk nekā gadu. Brīvās vakances ir nedaudz vairāk kā 20 - lielākoties meklē vienkāršāka darba darītājus kā palīgstrādniekus, pārdevējus.
Kamēr atbildīgie prāto, kā radīt jaunas darba vietas, Madonas novada Mārcienas muižas saimniece Mairita Solima lauza galvu, kur atrast labas darba rokas: „Ja Mārcienas pagastā ir, ja pareizi atceros, 900 cilvēku, no kuriem nav iespējams atrast kaut vai trauku mazgātāju Mārcienas muižā. Pat tādu lietu kā vasaras strādnieks, kas nāktu pļaut zāli vai ravēt puķu dobes. Tā nav tikai mana problēma vien, bet tā ir visu lauku uzņēmēju problēma - mums trūkst darba rokas, lai gan tās klenderējas visriņķī apkārt un saņem pabalstus.”
Uzņēmēji prasa atbalstu
Solima pauž neapmierinātību arī ar novada pagastu pārvaldnieku darbu - viņi varētu vairāk nākt pretim iedzīvotājiem. Savukārt pašā novada domē, pēc uzņēmējas domām, nepietiekami pārstāvētas apkārtējo pagastu un arī uzņēmēju intereses. Pagājušajā gadā pēc visai vētrainām diskusijām novada uzņēmēju sapulcēs, kur domei prasīta lielāka sadarbība un atbalsts, izveidota Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļa. Pateicoties tai, attīstīts zīmols „Ražots Madonas novadā”, „Rīgas centrāltirgū” izveidots Madonas preču stends.
Citi uzrunātie uzņēmēji domes darbus biznesa atbalstā vērtē piesardzīgi. Sauleskalna kokapstrādes uzņēmuma „RDN” un koģenerācijas stacijas līdzīpašnieks Andris Dombrovskis, kuru uzskata par vienu no ietekmīgākajiem uzņēmējiem novadā, saka - uzņēmējdarbības atbalsta nodaļa strādā, bet to varēs vērtēt, kad būs taustāmāki rezultāti.
„Ir tā, ka mēs redzam, ka darbība kaut kāda notiek - tiek sauktas tikšanās, tiek kaut kādas sapulcītes, aicināti uzņēmēji savu domu izteikšanai,” skaidro uzņēmējs. Viņš kopumā domes darbu vērtē pozitīvi - esot izdarīts daudz, cik tas krīzes gados bija iespējams. Uzņēmējs atturas kritizēt domi tas nebūtu ētiski, jo pats kandidēšot
Daudz skarbāka ir sastaptā mājražotāja Irēna, kura vienā no saviem veikaliņiem tirgo mājražojumus. Viņa ar asarām acīs stāsta, ka darbaspējīgie cilvēki aizrauc no Madonas labākas dzīves meklējumos, maksātspējīgo pircēju skaits sarūk un viņas veikalu bizness ir tuvu bankrota slieksnim.
„Mums iet slikti, mums iet slikti. Man ir ļoti daudz pazīstami uzņēmēji - augšā ir četri konkurenti - uzņēmēji un mums visiem iet līdzīgi,” stāsta mājražotāja.
Irēna atzīst, ka nav tā, ka novada dome ignorē mazos uzņēmumus - atbildīgie nesen piedāvājuši savu produkciju pārdot zem vienotā novada zīmola. Irēna atteikusies, jo neredz tam perspektīvu. Viņasprāt, dome varētu citādāk nākt talkā mazajiem uzņēmumiem: „Mēs sen gaidām no domes tirgu, kur varbūt būt vietējiem uzņēmumiem mazākas vietas naudiņas. Gribētos kaut kādu pretimnākšanu, gribētos, lai kāds palīdz ar projektiem, jo pašiem vienkārši nav laika tam pievērsties.”
Kā cimds ar roku
Ja vērtē Madona novada domes pēdējo vairāku sēžu lēmumus, tie visi ir pieņemti vienbalsīgi, lai arī deputāti pārstāv dažādus politiskos spēkus: „Vienotību”, Saskaņas centru, Latvijas Zemnieku savienību un citus. Domnieki atzīst - opozīcija un politiska sāncensība novada domē bija manāma aptuveni gadu pēc 2009.gada vēlēšanām, taču pamazām tā noplaka. Deputāti atskārta, ka par politiskiem jautājumiem labāk nestrīdēties, domstarpības mēdz būt vien saimnieciskos jautājumos.
Aizvadītajās vēlēšanās uz 17 deputātu krēsliem pretendēja kandidāti no septiņiem sarakstiem. Tikpat daudz saraksti Madonas novadā gaidāmi arī 1.jūnijā paredzētajās vēlēšanās. Tiesa, viens otrs no pašreizējiem domniekiem ir mainījis politisko piederību un kandidēs no cita saraksta. Viņu vidū ir arī Ceļapīters, kurš līdz ar citiem likvidētās Tautas partijas biedriem pievienojies agrākajiem sāncenšiem „Vienotībai”.
Vai Madonas novada iedzīvotāji ir izšķīrušies par ko balsos? - uz šo jautājumu vairums galvenajā ielā sastapto Madonas iedzīvotāju atbildēt nevarēja, jo vēl nebija iepazinušies ar sarakstiem un tajos piedāvātajiem domnieku kandidātiem. Tikai retais no uzrunātajiem cilvēkiem sacīja, ka pašvaldību vēlēšanās nepiedalīsies un minētie iemesli bija dažādi.
