Dzīves galvenā mēraukla - darbs
Ludza ir viens no tiem novadiem, kur savus spēkus šajās pašvaldību vēlēšanās izmēģinās arī nacionālboļševiku līdera Vladimira Lindermana partija „Par dzimto valodu”. Partija vēlas panākt Valsts valodas inspekcijas darbības izbeigšanu un kategoriski iebilst pret bērnu piespiedu pārlatviskošanu bērnudārzos.
Ludzā nav Rīgas ielas, taču galveno ielu sauc par Latgales ielu. Tā izmainījusies līdz nepazīšanai.
Privātmāju pirmajos stāvos izvietojušās mazas privātbodītes ar krāsainām izkārtnēm. Redzams, ka šur tur sākti jauni ielu remonti. Cilvēku pašā dienas vidū nav daudz. Lielākai daļai nav ne jausmas, kāda partija valdījusi viņu dzimtajā novadā pēdējos četrus gadus, kur nu zināt to, kā sauc domes vadītāju.
Iedzīvotāji pamanījuši pozitīvās pārmaiņas pilsētā. Ielas kļuvušas gludākas un mājas skaistākas, taču viņu galvenā mēraukla ir darbs. Bet tā vairāk nav kļuvis.
"Cerība ir pazudusi, redzu pilsēta ceļas, ielas arī atjauno, bet galvenais taču ir darbs. Ja ir darbs, tad esi uz kājām, ja nav - tad pazudis cilvēks. Kas gan tad par dzīvi? Kamēr ir darbs - ir viss kārtībā. Žēl protams, ka ir tik liels bezdarbs." saka kāds vietējais iedzīvotājs.
Darba valoda domē: neoficiāli krievu, oficiāli - latviešu
Ludzas novada domi pēdējos trīs gadus vada no LPP/LC saraksta ievēlētā Alīna Gendele. Gadu pēc iepriekšējām vēlēšanām viņas sarakstam kopā ar ZZS un Tautas partiju izdevās no šī amata gāzt Saskaņas centra līderi Jevgeniju Kušču. Par šo politisko rokādi saskaņieši, izskatās, ka nav apvainojušies.
Ceturtdien pirms domes sēdes visi deputāti sarunājas krievu valodā, galvenais jautājums - cik ilgi sēde būs? Tai sākoties, visas amatpersonas uzstājas latviešu valodā. Nekādi plašie paskaidrojumi gan nav jāsniedz, jo iebildumu nav. Aptuveni 30 jautājumi tiek izskatīti zibensātrumā, un pēc aptuveni desmit minūtēm sēde beidzas.
Saskaņas centra deputāti skaidro, ka mans vērojums par opozīcijas trūkumu tomēr ir maldīgs. Komitejās deputāti mēdzot arī strīdēties. Turklāt pašvaldība jau nav lielā politika, te galvenie ir saimnieciskie jautājumi, skaidro no Saskaņas centra ievēlētais Igors Lapšs.
Ludzas novada domes vadītāja Alīna Gendele lepojas, ka šī sasaukuma laikā nav būtiski palielinājušās komunālo pakalpojumu cenas, kā citos novados. Izdevies veiksmīgi uzsākt pilsētā ielu remontus un māju sitināšanu projektus. Viņasprāt, uzlabojies arī dialogs ar iedzīvotājiem.
Naudu uzņēmējdarbības atbalstam ziedojot arī bijušais ludzēnietis, SIA "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis. Jaunie uzņēmēji no pašvaldības varot saņemt ap 500 latu. Tā, piemēram, kāds ludzēnietis sācis ražot krītu skolai. Pagaidām gan nelielā daudzumā. Nākamajā gadā novadā plānots īstenot ap 20 projektu no Eiropas Savienības fondiem. Galvenā prioritāte būšot - autoceļi un ielas… Arī Parka iela. Šīs ielas rekonstrukcija izraisījusi vislielākās diskusijas, jo uz tās dzīvo trīs novada domes deputāti, arī domes priekšsēdētāja.
Domes priekšsēdētāja Alīna Gendele skaidro, ka lēmumu par Parka ielas rekonstrukciju pieņēmuši visi deputāti. Lēmums esot pareizs. Uz ielas ir sakārtotas visas komunikācijas un tur ir liela kustība. Viņai piebalso arī no nu jau likvidētās Tautas partijas ievēlētais deputāts Aivars Meikšāns, kas ir atbildīgs par autoceļiem.
Sāpju bērns - modernā, taču neizmantotā slimnīca
Īstenoto lielo projektu dēļ Ludzas novada dome ir nedaudz atlikusi maksājumu par slimnīcas kredītu Valsts kasei. Treknajos gados uzbūvētā Ludzas slimnīca ir viens no lielākajiem sāpju bērniem ne tikai pašvaldībai, bet arī valstij. Lielajos un plašajos gaiteņos, kur durvis pašas automātiski atveras, sēž tikai daži cilvēki.
Slimnīcas vadītājs, no ZZS novada domē ievēlētais Juris Atstupens skaidro, ka vienas no modernākajām operāciju telpām stāv tukšas un jaunākā aparatūra pārklājas putekļiem, jo valsts nemaksā par pakalpojumiem.
Nauda, kuru patlaban Ludzas slimnīca saņem par medicīnas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem nesedz kredīta maksājumus. Nākamgad par miljoniem vērto projektu Ludzas novada domei kredītmaksājumos jāatdod aptuveni 140 tūkstoši latu, un tā līdz pat 2037.gadam. Ludzas novada domes galvenā finansiste Līga Mežule ir pārliecināta, ka slimnīcas lielie kredīti būs arī nākamā sasaukuma vissmagākie jautājumi.
Pozitīvi, ka vismaz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi pēdējos gados palielinās. Nav skaidrs, vai cilvēki sākuši labāk pelnīt, vai arī mazāk maksā algas aploksnēs. Bezdarba līmenis novadā joprojām ir ļoti augsts. Gandrīz piektā daļa - tas ir 19% Ludzas novada darbaspējīgo iedzīvotāju ir bez darba.
Valsts nodarbinātības dienesta Ludzas filiāles vadītājs Edgars Tereško skaidro, ka daļēji slēgtās vakances ir tās, par kurām ir informēts tikai dienesta darbinieki, kas piedāvā vakances konkrētiem bezdarbniekiem. Pēc tam darba devējs atbrauc un pats no izvēlas darbiniekus. Tā kā konkurss uz brīvajām darba vietām ir ievērojams, šādi nav liekas ažiotāžas un garas rindas pie uzņēmumu durvīm. Dienests piedāvā arī ārstniecības pakalpojumus tiem, kas vēlas tikt galā no atkarībām un sākt jaunu dzīvi.
"Simtlatnieki" un Latgales autonomijas ideja
Viens no lielākajiem darba devējiem novadā ir valsts. Tā dēvētā simtlatnieku programma.
Kopā ar domes pārstāvi braucam uz Ludzas vakara vidusskolu, kur tā dēvētie simtlatnieki veic dažādus remontdarbus. Kādā telpā līmē tapetes, vēl kādā sievietes tīra galdus un sienas.
"Protams, ka es meklēju darbu, man ir daudz dažādas profesijas. Visu mūžu esmu tirdzniecībā nostrādājusi, bet tagad vairs negribu, meklēju darbu pelmeņu cehā. Pagaidām nekā nav. Patlaban darbu grūti atrast," stāsta kāda sieviete.
Gados vēl jaunā sieviete Kristīne ar lupatu rokās stāsta, ka prot trīs valodas, labi apguvusi arī datorprasmes, bijusi dažādos kursos, bet darba nav. Oficiāla darba nav. "Esmu dažādos kursos gājusi, bet tagad gribu pamēģināt simtlatniekos. Te nav grūti. Vai Ludzā ar 100 latiem var iztikt? Man arī mamma šeit, tad mēs pa abām kaut kā. Labāk tā, nekā nekā!"
Latvijas Radio centās noskaidrot, kā ir ar darbu Ludzā. Vietējā avīzē atradās divi sludinājumi. Vienā gadījumā bija nepieciešama bārmene pierobežā, bet otrā - pavārs. Par pavāru varēju sākt strādāt kaut tūlīt.
Strādāt uz Kārsavu par pavāru tomēr nebraucam, kopā ar šoferi braucam pretējā virzienā - dziļāk Ludzas novadā uz Ņukšu ciemu.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Ņukšos dzīvesvietu deklarējuši aptuveni 500 cilvēki. Privātmājās dzīvo galvenokārt pensionāri, bet dzīvesvietu deklarējušie bērni jau sen kā citur.
Ņukšu mazākie bērni ar pagasta autobusu tagad brauc mācīties uz Pildu. Darbs atradies arī visām Ņukšu skolotājām. Pašvaldība to sauc par izglītības iestāžu reorganizāciju, lai arī pēc būtības skola tika likvidēta. Pie daudzdzīvokļu mājām Ņukšu centrā izveidots jauns bērnu rotaļlaukums. Kādai vietējai iedzīvotājai jautāju, vai bērni tajā spēlējas. Viņa atbild, ka pārsvarā mazbērni, kas atbrauc pie vecvecākiem.
Beidzot izdodas arī satikt arī cilvēkus uz ielas. Vairākas pensionāres uzcirtušās, lai dotos uz koncertu. Par autobusu nebūs jāmaksā, par to samaksājusi pašvaldība.
No līdzšinējās Ludzas novada domes vairāki deputāti kandidē atkārtoti. Arī Alīna Gendele, bet nu jau no Latgales partijas saraksta, līdzīgi kā viņas kolēģi no likvidētās Tautas partijas. Spēcīgs kandidātu saraksts būs arī Saskaņas centram un Zaļo un Zemnieku savienībai. Sarakstu iesniegusi arī Reformu partija un Lindermna partija „Par dzimto valodu”. Lindermana partijas saraksta pirmais numurs ir vietējais pensionārs Vladimirs Pedāns - aktīvs Latgales autonomijas aizstāvis. Partijas "Par dzimto valodu" programmā ir panākt, lai pašvaldībā uz vienlīdzības pamatiem funkcionē latviešu, latgaliešu un krievu valoda.
"Par dzimto valodu" cer uz bijušajiem PCTVL vēlētājiem, bet vietējie žurnālisti tomēr Lindermana partijai lielas izredzes nesola pārvarēt 5% barjeru. Galvenā cīņa sola izvērsties starp Saskaņas centru, Latgales partiju un ZZS.
