Konference, kas bija veltīta Latvijas Tautas frontes 25. gadadienai, bija iecerēta ne tikai kā atmiņas par Atmodas laiku, bet arī kā pārdomas un analīze par parlamentārismu un parlamenta darbu mūsu valstī. Tādēļ Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atklāšanas uzrunā lika uzsvaru uz Eiropā plaši pazīstamo saukli, ka spēks ir daudzveidībā:
„Es vēlos uzsvērt, ka viedokļu daudzveidība mūsu sabiedrībā ir, iespējams, vēl līdz galam neapjausta bagātība, ko mums ir jāmācās pareizi izmantot un pielietot. Tā nav jāapkaro, bet gan jāievirza konstruktīvā, rezultātu nesošā gultnē. Un tam ir vajadzīga pieredze, kuras dažkārt mums pietrūkst. Apziņa, ka dažādība ir nevis trūkums, bet gan ieguvums demokrātiskai sabiedrībai, kuras pamatā ir cilvēks, nāk pamazām. Parlamentārisma ceļš nav no vieglajiem, jo nevis viens vadonis pieņem lēmumus, bet lēmumus pieņem tauta un tās ievēlētie priekšstāvji.”
Tomēr reti kurš runātājs izmantoja savu uzstāšanos, lai ne tikai kavētos pagātnes atmiņās, bet arī lai analizētu mūsdienu situāciju. Viens no tiem bija Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis, kurš pieskārās sabiedrības sašķeltībai un joprojām diezgan lielam nepilsoņu skaitam Latvijā.
„Ja mēs kaut brīdi padomāsim tādu uzstādījumu un arī ir partijas, kas mēģina vēl arvien to, varbūt ne pārāk atklāti, bet tomēr kaut kur iekšā sevī turēt, sakot, ka tas tikai stabilizētu mūsu sabiedrību, ja visi saņemtu pilsonību rīt. Un te es jums pateikšu vienu lietu: es domāju, ka liela daļa šo pilsonību neņemtu. Plus tās, ka vesela virkne partiju, kuras šodien cīnās, Ždanokas personā visvairāk, ka visiem vajag šo pilsonību, otrā dienā teiktu, ka mums viņu nevajag, jo tad pazūd viņiem politisks pamats vispār tālākai rīcībai. Tieši šīm partijām ir interese iesaldēt nepilsoņu kopumu,” sašutis ir Godmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka Tautas fronte nekad neesot solījusi pilsonību visiem Latvijas PSR tā brīža iedzīvotājiem.
Savukārt bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš izteica gandarījumu, ka Saeima nesen beidzot ir izdarījusi to, ko viņš ir piedāvājis vēl Augstākās Padomes laikā:
„Kārtības rullī mums bija ļoti daudz aizklātu balsošanu, un es ar apmierinātību varēju konstatēt, ka šī Saeima ir galu galā to tagad realizējusi, ka faktiski viss notiek atklāti. Izņemot ir palicis viens institūts, valsts prezidenta institūts par kuru tiek balsots aizklāti.”
Savukārt pirmais Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns emocionālā uzrunā mēģināja ieskicēt, kādā valstī mēs varētu šodien dzīvot, ja nebūtu bijis Atmodas un Tautas frontes.
„Mēs noteikti dzīvotu valstī, kur apcietinātu „Greenpeace” Arktikas aizstāvjus un mēs aplaudētu, ka tas ir pareizi. Mēs dzīvotu valstī, kur atjaunojas gulaga režīms un politieslodzītajai lej uz galvas putru, lai par viņu ņirgātos. Mēs dzīvotu valstī, kas pāri Sīrijas sieviešu un bērnu līķiem glābtu diktatora režīmu. Mēs lamātu amerikāņu imperiālismu un mūsu valstī vairs nebūtu vajadzīgs referendums par otro valsts valodu, jo būtu skaidrs, kāda valsts valoda te valdītu un par to nebūtu pilnīgi nekādu diskusiju," sacīja Īvāns.
Tautas frontes 25. gadadienai veltītie pasākumi Rīgā turpināsies sestdien.
