Pulksten 5.10 no rīta ar kūpošas kafijas krūzi sākas radio raidījuma „Labrīt!" programmas vadītāja Jāņa Ramāna darba cēliens. Jānis ir no Līgatnes, tāpēc pirms ētera nakšņo uz dīvāna turpat, Ziņu dienesta virtuvē, kur viņam ir gadījies arī aizgulēties.
Gluži kā izrādes un koncerti, arī LR rīta programmas dzirdamā daļa ir „Labrīt!" komandas iepriekšējo dienu darbs. Reizumis tas ievelkas arī naktī un turpinās vēl pirms sešiem no rīta. Gadās modināt arī skaņu operatoru.
Radio ziņas top komandā, un jau agrā rītā ap tiešraižu studiju valda liela rosība. Te sadzīvo programmas vadītājs, producents, skaņu režisors, avīžu apskatnieks, ziņu un sporta jaunumu lasītāji, intervējamie. Raiti skanošā programma aizkadrā patiesībā ir pastāvīga minūšu un sekunžu kalkulēšana studijā un pie skaņu pults.
Tikmēr divus stāvus augstāk ar reportieru resursu apzināšanu darba rīts sākas dienas producentei Vijai Bremzei, kuras pārziņā šonedēļ ir ziņu raidījumi pusdienlaikā un sešos vakarā.
Reportieri dodas ikdienas darbos, bet ik stundu ar ziņām ēterā dodas Ziņu dienesta pazīstamākās balsis - īso ziņu redaktori. „Uz ziņu studiju es eju piecas minūtes pirms, jo var vēl apskatīties, pārdomāt, pārskatīt tekstus, sarežģītākos vārdus sadalīt pa zilbēm, vēlreiz paskatīties, vai ir grupas, uzskaitījumi. Tā lai klausītājs var saprast," stāsta Sandra Glāzupa.
Sandra Glāzupa Latvijas Radio strādā jau vairāk nekā 30 gadu un Ziņu dienesta komandai pievienojās pirms 10 gadiem. Līdzīgi kā citi, viņa atzīst - šis darbs pievelk ar adrenalīnu un dinamiku: „Pirms tam es biju radio diktore, kas tikai lasīja ziņas. Pirms desmit gadiem, atnākot uz ziņu dienestu, ziņas bija jāsāk gatavot man pašai. Un tas ir daudz sarežģītāk un atbildīgāk."
Ziņu dienesta darba temps pārsteidza arī pieredzējušo radio balsi Ģirtu Auzānu, kurš Latvijas Radio ziņās sāka strādāt pirms pusgada. „Tas temps diezgan liels ir. No rītiem, ja ir kāda zvanīšanās... piemēram, kad bija vētra, bija sazvanīšanās ik pēc pusstundas. Tad ir tāds tempiņš, spriedzīte ir," atzīst Auzāns.
Pusstunda pirms pusdienlaika un pusseši vakarā ir laiks, kad Ziņu dienestā strauji pieaug spriedze. Pie ierakstu studijas veidojas reportieru rinda, lai ierakstītu sagatavotos sižetus.
Lai arī klausītāji to nemana, gadās reizes, kad notikumi attīstās strauji un sižeti top vien minūti pirms ziņu izlaiduma vai pat tā laikā. Spēt saglabāt mierīgu balsi tiešajā ēterā, nezinot, vai nākamais sižets ir gatavs, jau ir programmu vadītāju māksla. „Piemēram, ziņu programma „Pusdiena", kas skan plkst.12, ir ļoti daudzas svarīgas lietas, tā dienas aktualitātes izkristalizējas tieši kaut kur pusdivpadsmitos vai divpadsmitos. Tad jāspēj ātri to noformulēt. Vai arī atskrien cilvēks no Saeimas, un konkrēti viņam jājautā, lai viņš neizplūst," stāsta Agnese Vasermane.
Vienpadsmit gadus strādājot ziņās, tiešā ētera uztraukumu nomainījis patīkams adrenalīns, saka Agnese. Ziņu pusstunda nozīmē nemitīgu kalkulēšanu, kā iekļauties precīzi 30 minūtēs.
„Vienā dienā pāriet no drukātās preses uz skaņu pasauli nav pārāk vienkārši," stāsta pieredzējusī žurnāliste Laura Dzērve, kura Latvijas Radio ziņām pievienojās vien pirms diviem mēnešiem. Laura Dzērve trāpīgi raksturo sabiedriskā radio Ziņu dienesta darba atslēgu: „Pēc ilgiem gadiem avīzē un arī ziņu aģentūrā, tas, kas mani pārsteidza, cik ļoti elektroniskajā medijā darbs ir atkarīgs no katra zobratiņa, kas šeit atrodas. Šeit darbs ir kā mehānismā, kur visi zobratiņi ir līdzvērtīgi. Tas viss saiet kopā burtiski minūtēs, sekundēs, pēdējā stundā un arī vēl raidījuma laikā. Viss notiek dinamiski, un cik ārkārtīgi lielas izmaiņas, ja kāds no šiem posmiņiem kaut ko izdara sekundi vēlāk. Un kā visiem pārējiem posmiņiem līdz pat tai balsij, kas izskan ēterā, ir jāpiemērojas."
Radio ziņas patiešām ir komandas darbs - no producenta līdz korespondentam, no operatora līdz ziņu moderatoram, piebilst pašreizējā Ziņu dienesta vadītāja Mirdza Vizule: „Tas foršākais ir tas, ka ziņās nekad nav garlaicīgi. Visos šajos pietiekami daudzajos gados vienmēr ir bijis interesanti. Vienmēr bijušas krīzes, gan asara nolieta."
