Kopā ar SIA „Zaltes" autoveikaliņu, kas pircējus apkalpo attālās lauku viensētās Igaunijas pierobežā, Vidzemes korespondente Gunta Matisone vēroja, kādi ir pircēju ieradumi, vai eiro rada problēmas autoveikalam.
Pensionāre Alīda ir viena no nedaudzajiem Nurmis ciematiņa iedzīvotājiem. Rīts ir lietains un drūms, tāpēc vēl jo vairāk nomācoša ir šeit redzamā ainava, kur gaisma vairs tikai dažos logos liecina, ka te vēl kāds dzīvo. Un arī uz autoveikalu atnākušas tikai trīs sievas. Alīda jau ir paguvusi iepirkties un stāsta, ka maksā vēl latiem. Alīda iepērkoties maina 20 latu banknoti un pretī saņem pamatīgu sauju ar eiro metāla monētām.
Autoveikala vadītājs Māris Dreimanis atzīst, pie viņa iepirkties ar 500 latu banknotēm nenāk, jo to vienkārši nav, bet arī 20 latu mainīšana ir problemātiska. Taču aizkļūt līdz bankai vai tuvākajai pasta nodaļai, te daudziem ir vēl sarežģītāk. Un tad nu maiņas funkcijas arī autoveikaliņa ziņā, bet Nurmja iedzīvotāja Laimdota saka, nav jau arī ko mainīt pat autoveikalā. Vairāk arī pircēju te tobrīd nav, un autoveikala vadītājs saka - nav te, kam pirkt un par ko pirkt.
Tālāk autoveikala ceļš ved uz vairākām viensētām. „Krieviņu" mājās saimniece Maija Ozoliņa pretim autoveikalam nāk, stumjot ķerru, jo dzīvojot viņi trīs pensionāri, un tad nu jāsapērkas nedēļai.
Nākamajā viensētā „Tīrumzemniekos" izrādās, ka autoveikaliņā ir arī karšu lasītājs un saimniece Mārīte Kārkliņa norēķināties nāk ar karti. Tāpēc ir pat pikta par jautājumu, vai eiro samainīti. Autoveikala vadītājs Māris Dreimanis stāsta, ka nu jau arī pensionāri arvien vairāk sākot izmantot norēķinu kartes.
Bet nākamajās viensētās atkal pamatā dzīvo vientuļi pensionāri, kas uz autoveikalu nāk vēl ar latiem, jo pie eiro tiks, kad būs izmaksāta janvāra pensija.
