Daļa no starptautiskajām militārajām mācībām
Pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību pieprasījuma pirmdien Liepājā un Rīgā notika ASV Speciālo operāciju spēku Eiropā kravas lidmašīnu nolaišanās vingrinājumi, demonstrējot ātru augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas jeb "HIMARS" atgādāšanu un sagatavošanu darbībai.
Militāro mācību cikla "Namejs 2022" rudens posma laikā NBS Mehanizētā kājnieku brigāde ir identificējusi divus mācību mērķus, kurus nav iespējams droši iznīcināt ar pašlaik Latvijas armijas rīcībā esošiem ieročiem. Tāpēc saskaņā ar mācību scenāriju, NBS veica "HIMARS" sistēmu piegādes un pielietošanas pieprasījumu.
Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris, pulkvežleitnants Viktors Kareckis pastāstīja par "HIMARS" sistēmas uzdevumu mācībās: "Liepājā mehanizētā brigāde dos uzdevumu sistēmai iznīcināt mērķi jūrā, kur tiks šauts ar mācību lādiņu. Savukārt Rīgā izspēlēs imitētu mērķu iznīcināšanu bez kaujas šaušanas."
Rīgā pirmdien militārais lidaparāts, kas nolaidās Spilves lidlaukā, pirms dažām stundām bija izlidojis no ASV Gaisa spēku bāzes Vācijā un tam kravas nodalījumā bija starptautiskajām militārajām mācībām nepieciešamā raķešu sistēma.
"HIMARS" mācībās Latvijā piedalījās jau otro reizi. Tās šim nolūkam tika izvēlētas, jo mobilitātes ziņā savā klasē ir pārākas par citiem NATO valstu bruņoto spēku rīcībā esošajiem analogiem.
Liepājā mācību šāviens tomēr nenotiek
Šķēdes poligonā netālu no Liepājas pirmdien bija paredzēts "HIMARS" sistēmas mācību šāviens. Bija paredzēts šaut pa kādu mērķi Baltijas jūrā aptuveni 7 kilometru attālumā no krasta. Tomēr dienas laikā radušās vairākas ķibeles.
Sākotnēji tika plānots veikt šāvienu ap pulksten 13.00. Tomēr sistēma aizkavējās un ieradās šeit tikai pulksten 14.20. Kamēr tā pozicionējās un notēmēja pret savu mērķi, tika nokavēts laika loks, kurā tā drīkst veikt savu šāvienu. Gaisa telpa vairs nebija brīva.
Pēc vairāku stundu gaidīšanas pie ieslēgtām kamerām pat televīzijas operatori atslāba un devās iedzert siltu tēju. Tāpat arī ASV un Latvijas bruņoto spēku karavīri sāka iekārtoties zālītē, jo nebija zināms, vai šāviens vispār pirmdien notiks.
Rezultātā bruņotajiem spēkiem neizdevās atkārtoti saskaņot gaisa telpu atkārtotai izmantošanai, pašlaik tā ir pārāk pieprasīta. Līdz ar to mācību šāviens nenotika.
Precīzas no liela attāluma un mobilas
Raķešu sistēma, kas ieradusies Latvijā, ir tās pašas "HIMARS" sistēmas, kas tieši šobrīd palīdz Ukrainas bruņotajiem spēkiem, iznīcinot pretinieka armijas munīcijas noliktavas, kā arī citus stratēģiskus objektus no liela attāluma.
"HIMARS" ir saīsinājums vārdu savienojumam, kas tulkojumā nozīmē augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmu. "HIMARS" sistēmu darbības rādiuss ir no 70 līdz 300 kilometriem.
NBS pulkvežleitnants Juris Buks skaidroja: "Perspektīvā šīs raķetes tiks palielinātas līdz pat 500 kilometru attālumam viena mērķa sasniegšanai. Precizitātei, ja viss izdarīts pareizi, ir noteiktas precīzas koordinātas, tad līdz piecu metru attālumam raķete konkrēti trāpa. Šī sistēma nav domāta šaut pa jūras mērķiem. Vairāk domāta iznīcināt stacionārus mērķus – vai nu kādas ēkas, kurās atrodas kaut kādas funkcijas iekšā. Tātad mērķi, kas ilgu laiku stāv uz vietas."
Pulkvežleitnants Viktors Kareckis stāstīja: ""HIMARS" priekšrocības ir ļoti augsta mobilitāte – tās spēj pašas, bez palīdzības no malas pārvietoties, turklāt arī bezceļu apstākļos, pašas iebraukt lidmašīnās un izbraukt no tam. Arī to sagatavošana kaujas šaušanai ir dažu minūšu jautājums."
Tā kā Latvija visai drīz plāno šādas sistēmas iegādāties, viens no šo mācību mērķiem ir labāk apgūt to pielietošanas iespējas. Tajā skaitā visu, kas saistīts ar plānošanu, sistēmu uzturēšanu un personāla apmācībām.
Raķešu sistēma, ko nogādaja Rīgā, pirmdien devās uz poligonu Ādažos, kur tā paliks aptuveni nedēļu.
Kārtējais apliecinājums sabiedroto spējai garantēt Baltijas drošību
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norādīja: "Mums tas nozīmē vairot pārliecību, ka mūsu sabiedrotie ierodas ātri, un tā ir atbilde skeptiķiem, kas saka, cik ātrā laikā varam redzēt šeit mūsu sabiedrotos. Tās ir dažas stundas."
Savukārt ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails atzīmēja: "Šodien ir vēl viens piemērs ASV nelokāmajām saistībām pret Baltijas drošību, Latvijas drošību. Tā ir vēl viena iespēja pateikt, cik svēts un svarīgs ir NATO 5. pants."
Abu iesaistīto pušu virsnieki uzsvēra, ka vingrinājuma mērķis ir demonstrēt NBS un ASV bruņoto spēku sadarbības spējas, Latvijas armijai veicot mērķu atklāšanu, identificēšanu un izvērtēšanu, savukārt ASV pusei izpildot uguns atbalsta pieprasījumu.
