Kultūras kilometrs sākās simboliski - pie Brīvības pieminekļa, kur maratona dalībniekus sagaidīja „Kultūras goda sardze” - tie bija uz podestiem stāvoši dejotāji tautastērpos, kuri skandināja trejdekšņus un visādi citādi uzmundrināja skrējējus, tāpat arī koristi, kas dziedāja latviešu tautasdziesmas.
Kultūras goda sardzes dalībnieki atzina, ka izjūt lielu prieku un gandarījumu par abpusējo pozitīvo enerģiju:
„Ir ļoti karsti, tāpēc mazliet māc nogurums, bet šis nogurums ir patīkams, jo, kad skrējēji skrien garām, viņi vienmēr pasmaida tikai tāpēc, ka mēs te esam, un par to ir liels gandarījums. Cerēsim, ka viņi to atcerēsies, it sevišķi ārzemnieki, kuri aizbrauks no Latvijas ar vislabākajiem iespaidiem”.
Īpašs notikums pie Brīvības pieminekļa bija Ginesa rekorda uzstādīšana, kad dejotāji izpildīja deju ar visvairāk trejdekšņiem, tai par pamatu bija izvēlēta Raimonda Tigula kompozīcija „Saulītes peldināšana”.
Pie viesnīcas „Latvija” savukārt bija populārās mūzikas skatuve, uz kuras visu laiku iemīļotākās latviešu dziesmas izpildīja populāri dziedātāji un koristi.
Gandarīta par to, ka izdevies radīt ļoti skaistu kopības sajūtu bija arī pie Brīvības pieminekļa sastaptā „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle:
„Man patiesībā ir Dziesmu svētku sajūta, tāpēc ka jaušama īpaša kopība. Kad es redzu šo nebeidzamo straumi ar aktīviem, veselīgiem cilvēkiem un tai pašā laikā tautastērpos tērptos dejotājus, stāvam goda sardzē, man šķiet, ka ar to viss ir pateikts, tur vārdi vairāk nav vajadzīgi!”
Maratonu un kultūras programmu noskatījās arī ļoti dažādu paaudžu skatītāji:
„Mēs nākam skatīties jau ceturto gadu un katru reizi domājam, ka vajadzētu nākamgad skriet, bet vēl neesam saņēmušies. Taču šogad esam stingri apņēmušies, ka nākamgad skriesim. Sāksim ar 5 kilometru distanci”.
Nordea Rīgas maratons šogad notika 24.reizi, šoreiz īpašs ar savu norisi pašā pilsētas centrā un vērienīgu kultūras programmu.
