Topošās māmiņas Latvijas un Igaunijas robežpilsētā Valkā un tās apkārtnē saskaras ar dilemmu, vai laist pasaulē bērniņu slimnīcā kilometra attālumā, bet citā valstī, vai mērot 50 reižu garāku ceļu līdz tuvākajai slimnīcai pašu mājās. Un lielākajai daļai izvēle par labu līdzās esošajai Valgas slimnīcai ir pašsaprotama. Turklāt komforta un attieksmes dēļ uz Valgu izvēlas braukt arī grūtnieces no Valmieras, Smiltenes un pat no Rīgas.
Daktere Kūliki Sīlaka izrāda Valgas slimnīcas dzemdību nodaļu - gaišās zāles, vannu ūdensdzemdībām, dzemdību komplektus, kas sievietēm pienākas bez maksas. Valgas slimnīcā šonedēļ piedzimuši pieci mazuļi.
Laikā, kad viesojos Valgas slimnīcā, tur atrodas piecas jaunās māmiņas - viena igauniete un četras latvietes. Sarunai piekrīt Ilze Leicāne, kas nupat kļuvusi par māmiņu trešajam puikam. Ilze priecājas par Valgas slimnīcas komfortu un personāla attieksmi, tomēr tas viņai neesot spēlējis izšķirošu lomu izvēlē par labu Valgai. „Iepriekšējais bērniņš man arī dzima Valgā. Dzīvoju Valkas novadā, līdz Valgai ir 15 kilometru, līdz Valmierai - 70. Otrais dēls piedzima divu stundu laikā, šis gandrīz pusotrā stundā. Brīdī, kad sākas dzemdības, man neienāk prātā domāt, vai pirmā palīdzība būtu jāsniedz tuvākajā poliklīnikā vai citur tikai tāpēc, ka tā ir citas valsts poliklīnika. Man liekas, tas ir absurds, kas te notiek. Valstij būtu jāpriecājas, ka cilvēki dzemdē. Ļoti šaubos, ka lielākā daļa mammu izvēlas šejieni tāpēc, ka te daudz kas ir citādāk. Ir varbūt serviss labāks, bet attālums nostrādā vienmēr,” stāsta Ilze.
Ilze Valkā vada bērnu rotaļu centru un ikdienā daudz tiekas ar citām māmiņām. Viņasprāt, 95% Valgu izvēlas attāluma dēļ, tāpēc Eiropas Savienības normu dēļ ierobežot sieviešu došanos dzemdēt pāri robežai viņai šķiet neloģiski. „Ja tev nav transporta… Divas reizes esmu pārliecinājusies, ka ātrie pie mums brauc 50 minūtes. Tad, es atvainojos, kur man bija jādzemdē?”
Ilze piebilst - pasaulē ir tikai astoņas vietas, kur pilsēta abās robežas pusēs, un likums šeit ir pretrunā loģikai. Viņasprāt, ir daudz citu lietu, kur valsts nepārdomāti tērē nesalīdzināmi vairāk naudas. „Te ir unikāla situācija - divas valstis un viena pilsēta. Par to nebūtu jāceļ skandāls un jāanalizē, kurā valstī tev palikta slikti - Latvijā vai Igaunijā. Domāju, ka mums valstī ir daudz citu problēmu, ar ko būtu jācīnās, nevis ar to, ka 50 vai 100 mammas izdomā dzemdēt, kur viņām ir ērtāk,” pauž Ilze.
Līdzīgās domās ir arī jaunā māmiņa Santa no Valkas, kuras mazulis Igaunijas pusē piedzima pirms pusgada. Valgu viņa izvēlējusies pēc smagas pieredzes Latvijas pusē tuvākajā Valmieras slimnīcā, kur pēc priekšlaicīgām dzemdībām nomira viņas pirmais bērniņš. Santa nevaino Valmieras mediķus bērniņa nāvē, tomēr atzīst, ka attieksme varējusi būt daudz iejūtīgāka. Otrajā reizē Valgā viņa to sagaidījusi.
„Pirms tam biju izgājusi ekskursiju, visu izrādīja un izstāstīja, bija ļoti jauki. Vairākas reizes atkārtoja, ka nekas nav jāņem līdzi. Iepriekš Valmierā es nebiju gatavojusies, ka [priekšlaicīgi] būs jābrauc. Protams, mājās viss bija sagatavots, vīrs vēlāk brauca pakaļ ar somu, bet uz manu pusi bija pārmetumi - kas tu par māti, ka nevari bērnam pat pamperu un kādu drēbi nopirkt,” par pieredzi Valmierā stāsta Santa.
Santa gan uzsver, ka gadījumi ir dažādi un par Valmieru no citiem dzirdētas arī labas atsauksmes. Tomēr kopumā, ja demogrāfija ir Latvijas prioritāte, viņai gribētos cerēt, ka attieksmi pret jaunajām māmiņām mainīs arī ierēdņi un politiķi. „Domāju, ka Latvijai vajag nevis cīnīties pret, bet meklēt iemeslus, kāpēc uz Latviju nebrauc. Var taču te sakārtot visu sistēmu un tad, iespējams, no Valgas brauktu pie mums. Nez kāpēc ir otrādi,” saka jaunā māmiņa.
Dzemdību nodaļu likvidēja
Valkā dzemdību nodaļu likvidēja pirms sešiem gadiem, un pilsētas mērs Kārlis Albergs pašreizējo situāciju sauc par negodīgu. Viņaprāt, Igaunijai un Latvijai jāvienojas par savstarpējiem norēķiniem, lai iedzīvotāji palīdzību saņemtu, kur tas ir tuvāk. „Šobrīd mūsu pacients, ejot uz Valgas slimnīcu saņemt pakalpojumu, nav līdzvērtīgos nosacījumos ar to pacientu, kas dzīvo Valmierā un iet uz Valmieras slimnīcu,” saka Albergs.
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) gan norāda - valstu robežas tomēr ir jārespektē. Lai gan rēķinu nevienai jaunajai māmiņai par dzemdībām Valgā valsts negrasās piestādīt, veselības norēķinu iestādes ieskatā īsti godīga šī situācija nav. Tādējādi pārkāpj Eiropas veselības apdrošināšanas kartes jeb EVAK noteikumus, skaidro dienesta pārstāve Laura Lapiņa. „EVAK var izmantot tikai gadījumā, ja cilvēks citā valstī atrodas tikai saistībā ar nodarbinātību, studijām vai atpūtas braucienā. Šī karte nav paredzēta ar mērķi doties saņemt aprūpi [citā valstī],” norāda Lapiņa.
Grūtnieces no Latvijas, kas ierodas Valgas slimnīcā, pieņem kā neatliekamus pacientus, un rēķinu viņām apmaksā Latvijas valsts. Taču Igaunijā dzemdību tarifs ir vidēji par 300 latiem augstāks nekā Latvijā, tāpēc valstij sanāk pārmaksāt un veselības aprūpei pašu mājās naudas paliek mazāk, skaidro Lapiņa. „Valsts rēķinās ar to budžetu un to tarifu, kas tai ir pieejams. Tā robeža jau valstij ir visapkārt, un noteikti arī valsts iekšienē kādām sievietēm ir jādodas tikpat tālu,” saka NVD pārstāve.
Viņa arī uzsver, ka cilvēcīgi ļoti labi saprot māmiņas, kas vēlas dzemdēt tuvāk mājām, un akmeni met Valgas slimnīcas dārziņā, kas pati aicinot latvietes dzemdēt Igaunijā. „Protams, ja tas ir neatliekams gadījums, palīdzība ir jāsniedz un nevar būt ne runas, tomēr ārstniecības iestādei ir jāsniedz korekta informācija, jo iedzīvotāji tai uzticas. Un, ja viņi tiek aicināti doties un tur tā EVAK karte tiek pieņemta, viņi pieņem, ka tas ir pareizi, labi un tā vajag darīt,” NVD skatījumu uz situāciju stāsta dienesta pārstāve.
Igaunijā pārmetumus noraida
Valgas slimnīcas vadība gan šos pārmetumus pilnībā noraida. Aicinājums slimnīcas mājaslapā latviešu valodā attiecoties tikai uz plānveida maksas dzemdībām. Bet ja grūtniece ierodas slimnīcā jau ar dzemdību sāpēm, slimnīcai ir neatliekams gadījums, un ārsti neinteresējas, no kuras pilsētas sieviete braukusi un cik sen to plānojusi, saka slimnīcas direktors Mareks Sārs.
„Pēc dzemdībām jau ir viegli pateikt, ka tās bija plānotas vai neplānotas. Bet kad grūtnieces nonāk pie mums, dzemdības jau ir sākušās, un mums tā jebkurā gadījumā ir neatliekamā palīdzība. Jāpriecājas, ka šie bērniņi piedzimst un ir veseli. Es gribētu redzēt ārstu, kurš grūtniecei pateiktu, ka sākušās dzemdības nav ārkārtas situācija, tāpēc dodieties uz Valmieru, Smilteni vai kur citur. Mēs neliekam oficiālas reklāmas, sievietes par mums uzzina viena no otras,” skaidro Sārs.
Neizpratnē par Latvijas iestāžu attieksmi ir arī ginekoloģe Kūliki Sīlaka, kura jau gadiem redz, kā uz Valgu brauc arvien vairāk latviešu. „Latvijai ir jāciena savas grūtnieces! Ja valsts viņas cienīs, tad tā nauda, kas par to jāmaksā, ir nieks. No mums Latvijā atgriežas priecīgas mātes ar veseliem bērniem, tā ir Latvijas nākotne, un nav taču tik svarīgi, kur viņi dzimst. Mēs mīlam savu darbu un nevaram atraidīt grūtnieces, kad viņas te atbrauc. Mēs viņas šurp nevelkam, mēs nekā nereklamējamies, viņas pašas nāk. Es parēķināju - ja mums dzemdības maksā 500 latu un Latvijā - 180, tad valsts piemaksā 40 tūkstošus gadā. Tas taču valsts budžetā ir pilnīgs sīkums!” pārliecināta ir ginekoloģe.
Tikai neatliekamā palīdzība
Tam, ka grūtniecēm jādod brīva izvēle, kur laist pasaulē bērniņu, piekrīt arī veselības ministre Ingrīda Circene (V). Tomēr, viņasprāt, ir jānošķir patiešām neatliekami gadījumi un situācijas, kad sievietes dzemdēt uz Igauniju brauc apzināti. Ja sievietes pašas to izvēlas, tad pašām par to arī būtu jāmaksā: „Mums vidēji visā Latvijas teritorijā ceļš līdz slimnīcai var būt 50-70 kilometru. Mēs taču neteiksim, ka kādu apdraudam, braucot uz slimnīcu dzemdēt. Ja tā ir neatliekama palīdzība, tad tā ir EVAK karte, bet ja tā ir mana izvēle, tad tā ir plānveida palīdzība.”
Taujāta, vai dzemdības pēc būtības nav neatliekama palīdzība, ministre norada, ka tas jāizlemj ārstiem: „Ja tas ir straujš process, to izlemj mediķis, kas grūtnieci vērtē. Protams, ja situācija ir neatliekama, tad ved uz tuvāko iestādi, kaut arī tā ir Igaunijā, neapšaubāmi.”
Medicīnas tiesību institūta direktore Solvita Olsena gan uzskata, ka dzemdību palīdzība viennozīmīgi ir neatliekamā palīdzība, un citādi tas nemaz nevarētu būt. „Dzemdības pēc būtības ir process, kas var norisināties ļoti ātri, un nevar paredzēt ne iespējamo laiku, ne dinamiku, ne iespējamos sarežģījumus. Zinot situāciju, ka sievietei ir nepieciešama dzemdību palīdzība un ir ārkārtīgi svarīgi, lai viņa nonāk speciālista uzraudzībā pēc iespējas ātrāk, ja tas ir vajadzīgs, tad piedāvāt viņai braukt ātrās palīdzības mašīnā 50 kilometrus, manuprāt, ir nepamatoti,” saka Olsena.
Juriste domā, ka valstij būtu jāvienojas ar Valgas slimnīcu par grūtnieču apkalpošanu, iespējams, uz citiem noteikumiem nekā EVAK. Tikmēr valsts risinājumu redz ES pārrobežu veselības aprūpes direktīvā, kas stāsies spēkā šā gada oktobrī. Tā noteiks, ka pacients var izvēlēties ārstēties jebkurā ES valstī, viņa valsts par to maksā pēc sava cenrāža un starpību sedz pacients pats.
Grūtniecēm, kas grib dzemdēt Valgā, gan tas pašlaik nozīmētu no savas kabatas piemaksāt ap 300 latu, uz ko lielākā daļa diez vai parakstītos. Tādēļ veselības ministre Ingrīda Circene secina, ka vienīgās zāles ir lielāks veselības finansējums, lai izvēle dzemdēt Latvijā būtu pašsaprotama.
