Edgars Cauņa Latvijas armijā dienējis 18 gadus, piedalījies pārvietošanās koordinācijas centra izveidē, taču šobrīd no dienesta ir atvaļinājies un jau otro gadu vada darbu Kabulas lidostā.
Armandam Sutugovam šī ir viena no pēdējām pusgada misijas darba dienām – armijas terminoloģijā viņa darbs ir „kustības kontrole”. Kravas Latvijas kontingentam gan nav daudz, taču viņa pienākumi ir krietni plāšāki.
Cauņa atzīst, ka sākotnēji kravu apjoms viņu šokējis – šeit Kabulā vienas dienas laikā tiek pārvadāts tik, cik Latvijā mēneša laikā. Nemaz nerunājot par citām lidostām Afganistānā.
Brīdī, kad tiekamies ar Edgaru Cauņu, pusmastā nolaists Gruzijas karogs – bojā gājuši septiņi karavīri. Kabulas lidostā latvieša vadībā strādā 15 nāciju pārstāvji – tai skaitā jaunzēlandieši, austrālieši, singapūrieši.
„Dzīvojot mājās, tu vari dzīvot savās četrās sienās, nekontaktēties ar saviem kaimiņiem, bet tad tu vari necerēt, ka tad, kad apzags tavu māju, kāds liksies par to zinis,” tā uz jautājumu, vai Latvijai šeit jābūt, atbild Edgars Cauņa. Un runa nav tikai par kopējo drošības uzturēšanas principu, bet arī palīdzību citās ārkārtas situācijās.
