Panorāma

Izdodas ierobežot ugunsgrēku Kārsavā

Panorāma

Panorāma

Jaunā EP sasaukuma pirmā sēde

REPORTĀŽA: «Jauniņie» deputāti no Latvijas apgūst Eiropas Parlamentu

Četri no astoņiem Latvijas eiroparlamentāriešiem ir bez pieredzes Strasbūras un Briseles gaiteņos. Un pirmajā dienā viņiem nav viegli orientēties.

“Deputātu pastkastes... Tā, tagad būtu jābrauc augšā, visticamāk.... Uz šo pusi tagad jāiet ir... Tas ir man piešķirtais ofiss, laipni lūgti!” uz savu kabinetu ved no “Saskaņas” saraksta ievēlētais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

“Interesanti, ka viņi pat ir taisījuši tā – te pat ir dīvāns. Tātad ir tualete, bet teica, ka jau trīs gadus deputātiem dušas te vairs nav - duša ir noņemta, te vispār neesot karstā ūdens, un jau trīs gadus franči netaisoties neko darīt,” ofisu izrāda Ameriks.

Ameriks Eiropas Parlamentā darbosies Transporta komitejā.

Jautāts, vai viņam nav sajūtas, ka, zaudējis kontroli pār saimniecisko Rīgas pusi, viņš saka, ka “dzīves posms ir noslēdzies un ir jauns posms sācies”.

“Man tas ir ļoti interesanti, es gandrīz neko nesaprotu, es pirmo reizi dzīvē esmu Strasbūrā,” piebilst Ameriks.  

Bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) darbosies Budžeta komitejā, nevis kā sākotnēji izskanējis – Reģionālajā komitejā. Viņš uz Eiroparlamenta pirmo sesiju ieradies gan ar sievu, gan dēlu, bet sola, ka sieva EP nestrādās – ne pie viņa, ne kāda cita deputāta.

Uz jautājumu, vai viņš rēķinās ar to, ka Eiropas Parlamentam drīz var nākties lemt par viņa imunitātes atcelšanu, Ušakovs atzīst, ka nevar “izslēgt nevienu no iespējamajiem scenārijiem, ņemot vērā visu, ko mēs redzam, kādā veidā viss notiek – ka var piemērot [aizdomās turētā] statusu par paštaisītu ierīci dienu pirms aizbraukšanas uz Eiroparlamentu”.

“Esmu gatavs – no vienas puses – jebkuram scenārijam. Vai tas traucēs manam darbam? Nu, redzēsim. Es domāju, ka ar pieredzi, strādājot grūtos apstākļos, tas droši vien īpaši lielā mērā netraucēs. Kaut gan nekas jauks tur arī nebūs,” atzīst Ušakovs.

Uz norādi, ka kriminālprocess ir ierosināts arī par citām lietām, Ušakovs nosaka, ka nevar  “komentēt visu, kas saistīts ar jebkuru citu procesu. Es jums varu pastāstīt, par ko man ir piemērots šis [aizdomās turamā] statuss. Un šis statuss ir piemērots par to, ka pie manis kabinetā ir atrasta kaut kāda ierīce. Viss, punkts”.

Ušakovs pārcelšanos uz Eiropas Parlamentu neredz kā savu aiziešanu politiskajā pensijā:  “Nē, man ir 43 gadi – par agru būtu”.

No “Attīstībai/Par!” ievēlētais Ivars Ijabs darbosies Industrijas, pētniecības un enerģētikas komitejā. Vaicāts par priekšvēlēšanu solījumu izpildi, Ijabs teic – nebūs viegli.

“Ja mēs paraugāmies uz 28 valstīm un 750 deputātiem – ir pavisam skaidrs, ka te nekas nenotiks uz rāvienu – tā, ka tu atnāksi ar spožu ideju un viss notiks automātiski. Nekādā gadījumā! Tas notiks lēna procesa, bet uz mērķi vērsta procesa rezultātā,” spriež Ijabs.  

Ijabs atzīst, ka Eiropas Parlamentā deputātam ir jāstrādā citādāk, izmantojot šīs tribīnes lielāku redzamību.

“Mēs paskatāmies, kas notiek tepat pie durvīm – te ir katalāņu separātisti, kas ļoti miermīlīgi un jauki, un efektīvi protestē. Tādā ziņā tas publiskais šeit ir ļoti svarīgs – un to arī daudzi izmanto,” saka Ijabs.

Bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) būs Kultūras un izglītības komitejā – 15 gadu laikā tajā nav bijis vēl neviens deputāts no Latvijas.

“Man gan blakus, gan gandrīz aiz muguras sēž eiroskeptiķi, kas katrs citādāk demonstrē savu attieksmi pret Eiropas himnu – vieni sēdēja, bet otri piecēlās un  pagrieza muguru. Tas bija tāds pirmais mulsuma brīdis man personīgi, ka tu saproti, cik ārkārtīgi atšķirīgas ir tās attieksmes un ka tev ir jāstrādā ar cilvēkiem ar atšķirīgu redzējumu, kurā virzienā tad Eiropa iet,” stāsta Melbārde.

Viņas kabinets atrodas citā EP ēkā un ir bez dīvāna un individuālām labierīcībām. Kabinetu izvietojums atkarīgs no tā, kādai politiskajai grupai piederi, – lielākajām ir labāki kabineti. 

“Pēc ministra darba nekas nebiedē, bet es teiktu, ka man nāk klāt vēl tiešām bagāta pieredze starptautiskajās organizācijās – un tā ir tāda laba kombinācija,” uzskata Melbārde.

Viņa gan atzīst, ka “uztraukums vienmēr ir, jo tāpēc, ka mēs kopumā no Latvijas neesam daudz, un tas lielākais izaicinājums ir – kā būt pamanāmiem līdzās lielajām valstīm, kam ir plašas delegācijas un iespēja strādāt lielākās komandās uz tiem jautājumiem. Jo es jau kultūras un izglītības jomā esmu viena.”

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti