Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" ceturtdien Šķirotavas stacijā kopā ar citiem operatīvajiem dienestiem rīko mācības, kurās vairākiem dienestiem kopīgi jānovērš sekas, kad no sliedēm nobraucis vilciens ir bojāts - no tā iztek dīzeļdegviela, un izceļas ugunsgrēks.
"Galvenais šādu mācību mērķis ir sadarbība, lai štābs, visi tie, kuri iesaistīti, koordinēti rīkotos. Otrkārt, mēs izvērtējam aprīkojumu. Es skatos, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir jauna tehnika, kas jāpārbauda, arī "Latvijas dzelzceļš" kaut ko iepērk. Mums jāpārliecinās, ko var izdarīt ar jauno aprīkojumu, pielāgot kādus jaunus paņēmienus, lai ātrāk šādu katastrofu sekas likvidētu.
Ņemot vērā, kā štābs strādā un kā strādā visi iesaistītie, viņi ir labi iesvīduši, un viss ir kārtībā, es domāju, ka mācības ir izdevušās.
Protams, pēc katrām šādām mācībām var tikt pārvērtēti kādi normatīvie dokumenti, arī paņēmieni tiks uzlaboti. Katrā iesaistītajā dienestā notiks mācību analīze, tāpēc būs uzlabojumi un pateiktas labās lietas, un novērstas kādas nepilnības," stāstīja Straume.
"Latvijas dzelzceļš" mācībās iesaistīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Nacionālo bruņotos spēkus, Zemessardzes speciālo rotu, kas ir aprīkota ar ķīmiskiem aizsargtērpiem, Valsts policiju un Rīgas pašvaldības policiju, kā arī Valsts vides dienesta darbiniekus. Kopumā avārijas likvidācijā bija iesaistīti vairāk nekā 50 cilvēki.
Mācību laikā tika imitēta cisternas ar bīstamu kravu nobraukšana no sliedēm, kā rezultātā ir sākusies bīstamas vielas noplūde no cisternas un notikusi aizdegšanās. Pirmie notikuma vietā ieradās dzelzceļa dežuranti, novērtējot katastrofas mērogu. Tālāk viena glābēju grupa aizsargtērpos mēģināja likvidēt noplūdi, otra aplēja teritoriju ap cisternu, lai novērstu bīstamas vielas izplatīšanos. Paralēli, ugunsdzēsēji centās lokalizēt aizdegšanos. Visu procesu koordinēja vadības štābā.
"Ja mēs zinātu, kāda būs situācija – būtu labi. Mēs modelējam, ka šāda situācija varētu būt. Tā var notikt arī meža vidū, jo dzelzceļš iet caur mežu. Tā var notikt apdzīvotās vietās, jo mēs arī apdzīvotās vietās Pļaviņās, Līvānos taisījām mācības. Galvenais, ka ja būs šāda katastrofa, mēs esam gatavi sadarboties. Mēs zinām viens otru," stāstīja Straume.
Mācības norisinās četras reizes gadā.
Reālu draudu gadījumā iedzīvotāji tiktu informēti par notikušo un sniegtas rekomendācijas, kā rīkoties, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.