Jēzusbaznīcas ielā 11, kur atrodas NVA filiāle, vasarā pa dienu ēka nav pārpildīta – gaiteņos sēž vien pāris cilvēku.
Aģentūrā skaidro, ka vasarās ik gadu klientu esot mazāk sezonālā darba dēļ. Taču pēdējā laikā filiāli apmeklē vēl mazāk cilvēku, jo, piemēram, karjeras konsultācijas šobrīd notiek arī attālināti un klienti tās iemīļojuši. Klātienē gan jānāk kārtot dažādi dokumenti. Pie ieejas Latvijas Radio satiek 59 gadus veco Intu Neimani, kura bez darba ir jau desmit gadus un pēc profesijas ir mediķe.
"Tā kā man ir pārtraukums, ir jāiet atkal kursos. Un man piedāvā zemākus darbus – apkopēju, sanitāru. Par sanitāri arī negrib ņemt. Piemēram, es aizgāju aprūpes centrā [uz interviju] un man pateica – jūs nepavilksiet. Acīs skatīdamies! Kā jūs varat zināt, ka es smagumus nevaru pacelt? Man pat ārsti kādreiz smējās, teica – šodien Inta strādā, mēs ar mazo pirkstiņu celsim slimniekus. Bet tie cilvēki, kas pieņem darbā, aicina uz pārrunām – viņi paskatās no galvas līdz kājām un pasaka – paldies nevajag. (..)'', stāsta Inta.
Ar darba meklējumiem šobrīd nesokas arī Aleksandrai. Viņa iepriekš strādājusi par pārdevēju-krāvēju un darbu zaudēja martā pēc tam, kad saslima ar Covid-19. Nesaskaņu ar darba devēju dēļ sieviete darbu pēc slimošanas pameta.
"Trīs bērni mājās, īsti neder grafiks. Līdz desmitiem vismaz vai naktsmaiņas piedāvā. Paldies Dievam, vīrs strādā. Pats sevi nodarbina, pats pelna, nākas palīdzēt. Uztaisījām dārzu, tā kā šad tad ir, ko ēst, ja bērni nenoēd, kamēr nav izaudzis," stāsta sieviete. Viņas ģimene gatavojas braukt uz Zviedriju, jo Latvijā palikt esot bezjēdzīgi.
Pie filiāles Latvijas Radio satiek arī 15 gadus veco Robertu. Viņš nesen atradis darbu un atnācis pēc norīkojuma, lai varētu strādāt oficiāli. Roberts būs automehāniķa palīgs. Viņam darbu nav bijis grūti atrast.
"Es jau biju jūnijā strādājis. Man pašam patīk skrūvēt mašīnas, nodarbojos ar savu motorolleru. Daudz ko pats laboju, remontēju," stāsta jaunietis.
Ar darba atrašanu meklētājiem veicas dažādi – raksturot bezdarbniekus kā vienu kopumu nevar, secina NVA karjeras konsultante Inese Markēviča. Pa šo laiku, kad pandēmija kādu laiku pierimusi, darba tirgus esot atkopies. Un lielākoties tie, kas darbu zaudēja pandēmijas laikā, to ir veiksmīgi atraduši. Tomēr ir arī cilvēki, kam meklējumi tik ātri nebeidzas.
"Tas ir atkarīgs no tā, kā viņam ir ar, piemēram, veselības stāvokli. Jo viņi atklāti pasaka – man tagad ir tā un tā ar atkopšanos, lai es varu ar pilnu jaudu jaunā uzņēmumā sākt strādāt. Viņi saprot, ka tas ir arī risks, ka pārbaudes laikā viņiem var pateikt, ka neturpinās. Bet pamatā klienti ir motivēti ātri atgriezties darba tirgū," skaidro Markēviča.
Latvijas Radio arī devās Rīgas ielās, kur vairums cilvēku atzina, ka parasti no darba tiek aiziets abpusējas vienošanās ceļā, taču daļai cilvēku darbu ir nācies zaudēt Covid-19 pandēmijas dēļ. Tomēr visi uzrunātie cilvēki zina, kur darbu meklēt, ja tas tiek zaudēts.
Faktiskā bezdarba līmenis Latvijā jūnijā saruka līdz 6,3%, bet reģistrētais bezdarba līmenis valstī bija 5,9% un tas turpināja kristies. Kā ierasts, procentuāli visvairāk bezdarbnieku ir Latgalē, tad seko Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Rīga.
