Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Dabas daudzveidība Latvijā samazinās, bet netrūkst arī pozitīvu saimniekošanas piemēru

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kā Vācija un Francija sapratīsies, par ko spēs vienoties?

Septembrī Latvijā viesosies Romas katoļu baznīcas galva pāvests Francisks

REPORTĀŽA: Aglona pamazām gatavojas pāvesta vizītei

Romas pāvesta Franciska vizītei Latvijā, kas notiks šogad 24.septembrī, Aglonā sāk gatavoties pamazām. Pašvaldībā gan atzīst – sarežģījumi varētu būt ar cilvēku izmitināšanu un ēdināšanu. Tikmēr ticīgie izzina pāvesta atziņas un vizītei gatavojas ar lūgšanām.

Aglona ir neliels novads pašā Latgales viducī, par kura esamību daudzi cilvēki ārpus Latvijas robežām nemaz nezinātu, ja uz pasaules nozīmes svētvietu – Aglonas baziliku – pirms 25 gadiem nebūtu ieradies pāvests Jānis Pāvils II. Aglonas centra ielās satiktie vietējie iedzīvotāji ar pietāti atceras šo Jāņa Pāvila II vizīti tālajā 1993.gada septembrī un atklāj - ir saviļņoti arī par pavesta Franciska plānoto ierašanos Aglonā šoruden.

Aglonā rosību pagaidām vēl nemana

“Es jau otro reizi redzēšu pāvestu. Es redzēju 1993.gadā pāvestu Jāni Pāvilu II. Toreiz bija daudz cilvēku. Viņš atbrauca ar savu “papamobili”, es redzēju viņu kā jūs tagad. Tagad Francisku gribu satikt. Ar savu mazdēlu kopā. Mēs taču katoļi. Pie mums Latgalē, Aglonā, galvenais ir ticība. Ticēsim, cerēsim, dzīvosim,” saka kāda vietējā iedzīvotāja.

Pagaidām par gatavošanos tik nozīmīgam notikumam Latvijas ticīgo dzīvē Aglonas novada centrā vēl nekas neliecina. Darbdienas pusdienlaikā Aglonas ielās rosās vietējie cilvēki: kāds dodas uz veikalu, kāds uz autobusa pieturu. No Aglonas skolas skolēni dodas mājup.

Taču cilvēku skaits, kāds ir provinces ciematiņā, vismaz reizi gadā krasi mainās – nelielajā apdzīvotajā vietā saplūst tūkstoši cilvēku no Latvijas un citām valstīm. Tas notiek 15.augustā, kad katoļticīgie svin Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Šajā dienā par Latgales centru kļūst Aglona.

Šoruden par Latvijas un pat pasaules centru Aglona kļūs arī 24.septembrī, jo tur vizītē ieradīsies pāvests Francisks. “Jā, es zinu, es par to esmu dzirdējusi. Pagājušogad gāju svētceļojumā, klusītiņām savā starpā kāds bija runājis. Domājām, taisnība vai ne. Izrādās, ka tā ir. Man tas ir kaut kas jauns, interesants. Esmu gājusi svētceļojumā divas reizes. Es nesaku, ka es esmu ļoti, ļoti ticīga, bet man tas patīk, esmu ieinteresēta,” stāsta kāda iedzīvotāja.

Saulainā pavasara dienā pretī Aglonas bazilikai speciāli svētceļotājiem ierīkotajos auto stāvlaukumos sanumurētās vietās atrodas tikai pāris automašīnu, ar kurām tālāki vai tuvāki cilvēki atbraukuši uz pusdienas dievkalpojumu.

Divas vizītes vienā ceturtdaļgadsimtā

Pirms 25 gadiem Aglonā īpaši pāvesta vizītei jaunizveidotajā sakrālajā laukumā pie Aglonas bazilikas pulcējās vairāki simti tūkstoši cilvēku, kuri vēlējās klātienē tikties ar Svēto tēvu. Pie bazilikas tika izveidots arī īpašs āra altāris, ko tagad dēvē par pāvesta altāri. Pāvests Jānis Pāvils II bija pirmais, kurš pie tā vadīja Svēto misi.

Šodien visiem Aglonas bazilikas apmeklētājiem par to laiku un par pāvesta vizīti Latvijā un Aglonā atgādina arī Pāvila II pašrocīgi Dievmātes svētbildei uzliktais rožukronis un pāvesta skulptūra visā augumā bazilikā, blakus altārim.

Latvija ir viena no retajām valstī, kuru 25 gadu laikā Romas pāvests apmeklēs divreiz. Prāvests Andrejs Aglonietis, kurš 1993.gadā bija Aglonas diacēzes dekāns, saka – Jāņa Pāvila II vizīte ļauj teikt, ka viņš savā dzīvē ir bijis laimīgs. Un, pateicoties tieši Jāņa Pāvila II vīzītei, Aglona ir kļuvusi par tādu, kāda tā ir šodien.

“Sava veida reibonis bija. Valsts atjaunojas. Un tāds nedzirdēts jaunums: 800 gadus kristietība Latvijā pastāv, un nekad pāvests te nav bijis, un te – brauc.

Protams, nezināmā bija ļoti daudz. Tā bija kā taustīšanās. Ja rezumē to, kas notika toreiz, mūža mierā mans garīgtēvs Viktors Pentjušs tolaik pateica, ka tas ir Dieva brīnums, kas notika Aglonā. Fonā ekonomikas sabrukums, nebija ne tehnoloģiju, ne sakaru. Tā ka vienkārši brīnums, un apjoms, kas tika paveikts arī iespaidīgs. Tādu Aglonā nebija bijis. Šosejas taisītas, augstsprieguma līnijas taisītas, no klostera 33 dzīvokļu orderi izrakstīti. Apkures nebija ne bazilikā, ne klosterī, kanalizācijas nebija, ūdensvada nebija. Tāda komunālā māja bija. Visa Aglona kā tāds piemineklis šodien jau svētajam Jānim Pāvilam II,” saka Aglonietis.

Lieli būvdarbi nav nepieciešami

Šobrīd tam, lai sagaidītu augsto viesi – pāvestu Francisku – ir gandrīz viss. Ēkām un telpām vajadzīgs, iespējams, vienīgi kosmētiskais remonts, bet lieli būvniecības darbi nav nepieciešami, pārliecināts prāvests Andrejs Aglonietis.

Pērn oktobrī valdība gan atbalstīja vairāk nekā 370 tūkstošu eiro piešķiršanu Aglonas bazilikas komunikācijas centra jeb svētceļnieku mājas renovācijai, kurai nepieciešama fasādes, cokola un bēniņu siltināšana, elektromontāžas darbi, vājstrāvu tīklu izveide un ventilācijas sistēmu izbūve. Gatavojoties pāvesta vizītei, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti arī 25 000 eiro trīs jaunām akustiskajām klavierēm Aglonas bazilikas Kora skolai.

Šogad Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmā bazilikai piešķirti 500 tūkstoši eiro, kas paredzēti sakrālā laukuma remonta otrajai kārtai. Laukumā nozīmīgi atjaunošanas darbi nav veikti kopš tā izveidošanas 1993.gadā.

Draudzes arī gatavojas pāvesta vizītei

Rēzeknes novada Rikavas baznīcas draudzē ir tikai 200 cilvēku. Tās prāvests Rinalds Stankevičs stāsta, ka draudze aktīvi iesaistījusies pāvesta vizītes sagaidīšanā: “Man liekas, ka ne ar ko neatšķiras liela vai maza draudze, jo neatkarīgi no tā, cik draudzē ir locekļu, ticīgo gatavošanās ir viena un tā pati – visiem vienāda. Šinī laika posmā notiek ļoti intensīvas lūgšanas ar domām par pāvesta vizīti. Visās katoļu baznīcās notiek lūgšanas par to, lai šī pavesta vizīte būtu gan no laicīgā, gan no garīgā viedokļa izdevusies, lai pāvesta klātbūtne Latvijā tiešām nestu Dieva svētību.”

Rikavas baznīcas draudze uz tikšanos ar pāvestu Francisku Aglonā cer doties organizēti. “Saprotams, ka vislabākais veids, kā varētu ierasties Aglonā uz pāvesta vizīti, būs ar autobusiem, jo tur vairāk cilvēku var ierasties un arī transporta būs daudz. Organizēsim autobusu no draudzes, bet tas nenozīmē, ka visus cilvēkus varēsim paņemt, būs jābrauc arī ar savu transportu,” saka Stankevičs.

Vairākas Rikavas baznīcas draudzes locekles uz pāvesta vizīti Aglonā dosies jau otro reizi.

Vēl spilgtā atmiņā pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte ir arī pensionārei Annai: “Tā ir Dieva dāvana mums, mūsu paaudzei, ka mēs varam jau otro reizi redzēt pāvestu. Pirmo reizi pirms 25 gadiem tas bija kaut kas neredzēts, nepiedzīvots, tad likās, ka jātiek uz Aglonu un jābūt pāvesta klātbūtnē. Arī tagad tas ir brīnišķīgi, esmu saviļņota par to, ka Dievs mums ir devis tādu iespēju redzēt pāvestu. Lūgšu par to, lai Dievs dod mieru Latvijā, jo galvenais ir miers. Protams, arī par visiem labiem cilvēkiem un par savu ģimenīti.”

Aglonas bazilikā sāk pamazām gatavoties

Gatavošanās vizītei Latvijā sākusies uzreiz pēc Vatikāna paziņojuma par pāvesta Franciska vizīti Baltijas valstīs. Taču tagad, kad līdz notikumam atlikuši nepilni pieci mēneši, aktivitātes pieaug.

“Jāsakārto baznīca un teritorija apkārt baznīcai, jo pāvests jau Misi svinēs ārpus baznīcas pie pāvesta altāra. Jāsakārto arī celiņi, kur viņš brauks ar savu “papamobili”, lai cilvēkiem nodrošinātu tās vietas, kur viņi apmetīsies uz sakrālā laukuma. Par to ir jādomā. Un, protams, visa tā noformēšana, apzaļumošana. Mums jau laiks vēl ir, vēl visa vasara, bet par to visu arī jādomā,” saka Aglonas bazilikas prāvests Daumants Abrickis.

“Nāk 15. datums, un mēs zinām, cik aptuveni ziedu vajag. Protams, tās ir krizantēmas. Tās vislabāk glabājas. Neļķes ir ļoti pateicīgas, ļoti skaisti gladiolas izskatās, arī tās izmantojam. Tās pārsvarā ziedo, ticīgie cilvēki atnes. Kad to gladiolu ir daudz, mēs varam sevišķi izpausties. Ir arī cilvēki, kuri speciāli mums ziedo. Mēs zinām, ka būs no tāda vai tāda cilvēka liels rožu pušķis; pārsvarā tas arī aiziet uz galveno pāvesta altāri,” stāsta floriste Sandra Ozola, kuras vadībā triju cilvēku komanda nu jau 24 gadus dekorē Aglonas baziliku 15.augusta svētkiem.

Dekorēšanai tiek izmantoti gan iepirktie ziedi un zaļumi, gan arī tie, ko saziedo cilvēki. Jau šobrīd skaidrs – uz pāvesta vizīti ziedu būs vairāk un kompozīcijas lielākas.

“Ir gūti, jo ir ļoti liels apjoms telpu, kas mums ir jāizdekorē, jo ne visi cilvēki, kuri atbrauc lūgties, kuri ir bazilikā, viņi neredz visus mūsu darbus, jo daudz ir gan ēdnīcā, gan kriptā, gan dažādās telpās, kur priesteri tiekas ar žurnālistiem. Ir daudz un dažādas vietiņas, ko mēs izdekorējam,” stāsta Ozola.

Vērtē koristu gatavošanos

Saspringts gatavošanās laiks sācies arī Aglonas bazilikas koriem. Latvijas Radio viesojās Aglonā dienā, kad tur no Itālijas ieradās sakrālās un liturģiskās mūzikas komponists un Romas diecēzes kora vadītājs Marko Frizina. No viņa aptuveni 500 komponētajām dziesmām dažas dzied arī Latvijas baznīcu kori. Viņš vērtē muzikālo pavadījumu pāvesta vizītes laikā un atzīst – Aglonas bazilikas mūziķi ir pietiekami kompetenti un viņš varot dot tikai ieteikumus.

“Tā ir iespēja izveidot kaut ko tādu, kas būs noderīgs ne tikai pāvesta vizītē, bet arī pēc tam,” saka Frizina.

Pirms pāvesta vizītes koristiem ir jāapliecina, ka viņi ir gatavi tik nozīmīgam notikumam visas Latvijas dzīvē. “Mēs līdz šim dziedājām viņa dziesmas un priecājāmies, jo tās dziesmas, ko uzrakstījis priesteris, ir daudz spēcīgākas lūgšanas nekā citu komponistu uzrakstītās dziesmas. Un noticis brīnums, ka viņš šodien ir pie mums. Tas bija saistībā ar mūziku baznīcā un to, kāda loma ir mūzikai baznīcā un kā mēs varētu vēl labāk strādāt,” stāsta Aglonas Kora skolas dibinātāja, diriģente Ieva Lazdāne.

Aglonas bazilikā ir četri kori. Daļa koristu, lielākoties jaunieši, koncertējot pat vairākas reizes redzējuši pāvestu, un dažiem viņš arī spiedis roku. Ieva atceras arī pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Aglonā un atzīst, ka tolaik, diriģējot kori, bijusi ļoti satraukta un tikai vēlāk apjautusi notikušā nozīmīgumu.

Arī šogad satraukums nebūšot mazāks: “Tas ir Latgales draudžu koris, kas dzied 15.augustā un dziedās arī 24.septembrī, kad pāvests būs. Šobrīd tā gatavošanās ir pagaidām notikusi vairāk teorētiski, brauca mūzikas komisija no Rīgas, kur mēs it kā vienojāmies par repertuāru, arī par valodu: kas būs latgaliski, kas būs valsts valodā. Vārdu sakot, notiek tādi klusie darbi vēl. Un tad mums bija jāieraksta diezgan steidzīgi visi tie dziedājumi, kuri skanēs pāvesta dievkalpojumā, jo Romā, Vatikānā, liturģisti grib dzirdēt to mūziku, kas skanēs dievkalpojumā. Un tad es braucu uz Rēzekni ar Rēzeknes jauniešu grupiņu astoņu cilvēku sastāvā un ērģelnieci Bernadeti Eversu, ierakstījām, un tas jau viss ir aizsūtīts uz Vatikānu. Tā kā mūsu korim ir veiktas iestrādes, tā nav nekāda ne stihija, ne traģēdija, ne tas, ka pāvests brauc.

Vienkārši vajag vēl labāk strādāt, un vēl būs viena otra skaista, bet ļoti sarežģīta dziesma, kuru vajadzēs iemācīties.”

Viesu nami pilni, vietējā kafejnīca – viena

Dabas bagātības un bazilikas tuvums līdz šim ļāvis Aglonas novadā attīstīties tūrisma uzņēmējdarbībai. Viesu nami, lauku mājas un atpūtas kompleksi tur ir pieprasīti visas vasaras garumā. Sazinoties ar vairāku atpūtas vietu īpašniekiem, atklājās, ka uz 15.augustu gandrīz visas vietas jau rezervētas, bet brīvāk ir uz pāvesta vizītes laiku - 24.septembri. Tā kā pasākums notiks tikai vienu dienu, turklāt darba dienā, lielākā daļa svētceļotāju pēc tā, visticamāk, dosies mājup.

Aglonas novada domes priekšsēdētāja Ingūna Barkeviča (“Par sadarbību mūsu novadā”) saka – Aglonai liels cilvēku pieplūdums nav nekāds jaunums. 15.augustā tās ir trīs dienas, kad svētceļnieki no visas Latvijas un ārzemēm apmetas piedāvātajās atpūtas vietās. Taču skaidrs, ka tik daudz vietu, kā būtu nepieciešams, uz to brīdi nav. Arī vienīgā kafejnīca Aglonā nevar pabarot visus apmeklētājus.

“Mēs neesam spējīgi uz vietas pabarot un arī izmitināt visus cilvēkus, kas varbūt vēlētos atbraukt ne uz vienu dienu, varbūt attiecīgi ieplānot gan pāvesta vizīti, gan arī apskatīties kaut ko citu Aglonā. Bet mums ir ļoti audzis tūrisma uzņēmēju loks, jo pa šiem 25 gadiem tūrisma nozare mums ir augusi. Pieklibojam ar ēdināšanu. Ir bijusi dažādi ēdināšanas uzņēmumi, bet acīmredzot sezonalitāte, kas ir tomēr, praktiski neļauj noturēties šeit visa gada garumā. Ir jādomā par cilvēku ēdināšanu,” saka Barkeviča.

Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkus Aglonā 15.augustā pērn apmeklēja aptuveni 100 000 cilvēku.

Pirms 25 gadiem, kad Aglonā viesojās Jāni Pāvils II, bija plānots sagaidīt pusmiljonu ticīgo. Arī šā gada pāvesta vizītei sagaidāms liels pieplūdums cilvēku. Šoreiz pāvests apmeklēs ne tikai Latviju, bet arī pārējās Baltijas valstis – Lietuvu un Igauniju. Tāpēc svētceļnieku no kaimiņvalstīm varētu būt mazāk.

Ticīgie gatavojas, izzina pāvesta atziņas

Aglonas bazilikas prāvests Daumants Abrickis uzsver –

protams, svarīgi ir nodrošināt cienīgu pāvesta vizīti, taču laicīgajā steigā nedrīkstot aizmirst par cilvēkiem,

jo pāvests nes svētību visai Latvijai un tās iedzīvotājiem, kuriem būtu noteikti jānovērtē šis fakts un klātienē jāierodas pāvesta svētību saņemt.

“Es gribētu aicināt pēc iespējas vairāk cilvēku uz šo pasākumu. Protams, gribētos iedrošināt arī tos, kuri šaubās: grib palikt mājās vai skatīties pāvesta vizīti tikai pa televizoru. Gribētos aicināt pēc iespējas vairāk cilvēku, jo mūsu kā tautas jau tomēr nav tik daudz. Ja tie paši mēs vēl neatbrauksim, tad mums būs tādi pustukši laukumi, un tas nebūs tā patīkami, ka atbrauks pāvests, bet mūsu tik maz,” saka Abrickis.

Par pašu vizītes dienu vēl gan informācija netiek plaši atklāta, vēl notiek diplomātiskie saskaņošanas darbi. Tomēr prāvests Daumants Abrickis mierina – visa informācija, kas būtiska pāvestu redzēt gribētajiem, būs jau drīz.

“Mums ir īpaša baznīcas komisija, kas rūpēsies, lai visi būtu informēti, lai cilvēkiem būtu skaidrība. Tas viss nāks. Mēs informēsim sabiedrību ar radio, televīzijas starpniecību, caur internetu. Informācija būs,” stāsta Aglonas bazilikas prāvests.

Pašlaik galvenais baznīcas pienākums ir sniegt iespējami vairāk informācijas Latvijas iedzīvotājiem par pašu Romas pāvestu, par viņa atziņām un domām, uzskata arī"Latvijas Romas katoļu Baznīcas informācijas centra vadītāja Ingrīda Lisenkova. Viņa uzsver, ka informācijai ir jāsasniedz dažādas paaudzes, tāpēc tiekot aktīvi izmantotas arī sociālo tīklu vietnes.

“Viena no aktivitātēm, kas jau ir uzsākusi savu gaitu, ir izveidots “Facebook” un “Twitter” konts “Pāvests Latvija 2018”, kura viens no uzdevumiem ir stāstīt par aktualitātēm šajā sagatavošanās procesā, bet otrs – iepazīstināt ar pāvestu Francisku. Gan ar viņa darbību, gan arī ar viņa mācību, viņa personību. Katram no mēnešiem mēs esam izvēlējušies citu tēmu, par kuru pāvests ir runājis šajos piecos gados, kopš viņš ir amatā,” stāsta Lisenkova.

Notiek arī dažādi pasākumi, piemēram, katoļu studentu dienas, kur plānoti vairāki referāti par pāvestu Francisku. “Tad esmu dzirdējusi, ka draudzēs jau tiek īstenoti speciāli kursi, konkrēti Ludzā, kur cilvēki tiek aicināti nākt uz vairākām tikšanās reizēm, kurās iepazīt pāvestu un tādā veidā sagatavoties pāvesta vizītei,” stāsta Lisenkova.

Latgales plānošanas reģions lūdzis Ministru kabinetam Latgalē paredzēt arī brīvdienu pāvesta Franciska pastorālās vizītes laikā. Tomēr atbildīgās ministrijas un Ministru prezidents aicina šo jautājumu lemt individuāli darba devējiem un darba ņēmējiem, savstarpēji vienojoties, jo saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm viena valsts noteikta svētku diena budžetam rada astoņu miljonu eiro zaudējumus.

Lai arī vēl nav publiskota pāvesta Franciska vizītes programma, zināms, ka pāvests Latvijā 24.septembrī tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, piedalīsies svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Plānots, ka pāvests piedalīsies arī ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā, kā arī celebrēs Svēto Misi Aglonas bazilikā.

Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīte Baltijas valstīs norisināsies no 22. līdz 25.septembrim, un viņš apmeklēs arī Viļņu un Kauņu Lietuvā un Tallinu Igaunijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt