4. studija

Kā telefons var palīdzēt tiem, kuri sirgst ar ziedputekšņu alerģiju

4. studija

Iedvesmas stāsts. Jura Millera dzimtas "detektīvs"

Rendā, atjaunojot tiltu pār Abavu, aizmirsts par gājēju pārejām un ietvi

Rendā tilta pār Abavu atjaunošanā «aizmirsts» par gājēju pārejām un ietvi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Rendā pirms vairākiem gadiem atjaunots tilts pār Abavu, taču par gājēju ērtībām un drošību pavisam "aizmirsts". Izskatās, ka 70 metru garu trotuāra posmu neviens pat neplāno ierīkot, kaut tas būtiski atvieglotu vietējo iedzīvotāju ikdienu.

Rendā tiltu pār Abavu atjaunoja pirms diviem gadiem, taču par gājējiem tālākajā nepilnu 100 metru posmā ir pavisam aizmirsts, un šeit dzīve vietējiem iedzīvotājiem ir krietni vien bīstama.

"Gājēju pāreja palika tikai kreisajā pusē. Gājēju pāreja ir ļoti ērta, plaša, bet ir viens "bet" – tilta projektam neatlika līdzekļu, var teikt, nebija viņu projektā taisīt kaut ko tālāk, vai pagarināt to gājēju pāreju, to trotuāru," stāstīja Rendas iedzīvotājs Andris Egliens.

No tilta līdz jaunizveidotajam trotuāram ir 70 metru garš posms, bet cilvēkiem tiek piedāvāts iet pa smilšainu ceļa malu, kur auto brauc ar vairāk nekā 50 km/h lielu ātrumu, un jautājums – vai tiltu ar trotuāru nevar savienot?

Rendas pagasta pārvaldē šo problēmu LTV raidījumam "4. studija" atteicās komentēt. Savukārt Kuldīgas novada pašvaldībā norādīja, ka viņi lietas labā neko nevar darīt.

"Zeme, kur ir šis neesošais trotuārs, pieder "Latvijas Valsts ceļiem".  Grūti pateikt, kāpēc "Latvijas Valsts ceļi" neiekļāva šo mazo posmiņu un ietvīti arī projektā, bet, es saprotu, ka, iespējams, bija jāsamazina kaut kādas izmaksas un tāpēc tas netika izdarīts," sacīja Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Kristīne Duļbinska.

Ja jau tika īstenots vērienīgs projekts – tilts tika atjaunots, vai tiešām nebija iespējams izveidot 70 metru garu ietves posmu, kas visu šo problēmu atrisinātu?

"Diemžēl mums Latvijā ir ļoti daudz tādu vietu, kur iedzīvotājiem ļoti gribētos vai pašvaldībai ļoti gribētos kaut kādu vienu vai otru infrastruktūru izbūvēt, bet diemžēl tam visam līdzekļu nepietiek un ir kaut kādas prioritātes arī "Latvijas Valsts ceļiem", gan arī pašvaldībām un arī šādos gadījumos, kad ir vajadzīga kāda neliela ietve.

Šeit iniciatīva būtu jāuzņemas pašvaldībai – pašvaldībai ir iespēja ieguldīt savus līdzekļus, pašvaldībai ir iespēja arī piesaistīt kaut kādus fondu līdzekļus," teica valsts AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pārstāve Anna Kononova.

Jau 2019. gadā iedzīvotāju sapulcē ticis runāts par nepieciešamību šeit izveidot drošu ietvi un, kā atzīst pašvaldībā, par to tika informēti LVC, kas esot solījuši šo jautājumu risināt, bet – nekā. Tāpēc jautājums – kāpēc pašvaldība necenšas risināt šo situāciju?

"Mēs nedrīkstam kā pašvaldība ieguldīt savus līdzekļus cita īpašumā, to nepieļauj likums, un tāpēc šis jautājums ir jārisina "Latvijas Valsts ceļiem", par ko mēs esam arī ar viņiem sazinājušies, un arī pēc šī iesnieguma sazināsimies atkārtoti, jo tas ir “Latvijas Valsts ceļu” kompetencē esošs jautājums," sacīja pašvaldības pārstāve.

Tikmēr LVC pārstāve norādīja: "Šis apgalvojums neatbilst patiesībai, un mums ir ļoti daudz piemēru, kad pašvaldības slēdz vienošanos ar "Latvijas Valsts ceļiem" par šādas gājēju infrastruktūras izbūvi ceļa nodalījuma joslā un pēc tam paši arī šo infrastruktūru uztur."

Pašvaldība uzstāj, ka neko vairāk par vienu nosūtītu iesniegumu LVC ar lūgumu ierīkot ietvi izdarīt nevar, bet LVC skaidri un gaiši norāda, ka pašvaldība par saviem līdzekļiem var izbūvēt šo ietvi pati. Tikmēr gadi iet, bet nekas nemainās, un vietējiem iedzīvotājiem diendienā nākas sadzīvot ar neērtībām un bīstamību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti