LTV raidījumā “4.studija” vērsās Dmitrijs Saidjaševs, kura kaimiņš sācis kapitālo remontu savā dzīvoklī, un kopš tā laika Dmitrijam no griestiem drūp apmetums un nav pārliecības, ka uzturēties dzīvoklī ir droši.
“Problēma ir tāda, ka mani kaimiņi veica patvaļīgu būvniecību un manā dzīvoklī ir bojāti griesti. Tad es informēju Rīgas būvvaldi, namu pārvaldnieku un citas organizācijas. Būvvalde teica, ka mēs neesam nekāds operatīvais dienests un mums nav nekāda eksperta. Dzīvokļa īpašniekam ir jāiet Latvijas Inženieru savienībā, un no turienes būs kāds eksperts,” stāsta Dmitrijs.
Uzaicināties eksperts ieradies, fiksējis notikušo un atzinis, ka pārsegums esot neapmierinošā stāvoklī.
Taču kopš pirmā Dmitrija iesnieguma būvvaldē pagājis mēnesis, un līdz šīs nedēļas sākumam tā arī neviens nespēja atbildēt, vai atrašanās dzīvoklī nav dzīvībai bīstama.
“Būvvaldē teica – tāda ir likumdošana, gaidiet, ja neesat apmierināti, rakstiet visiem pēc kārtas. Tad rakstīju Rīgas domei, bet viņi pārsūtīja namu pārvaldniekam, tad namu pārvaldnieks atkal uz būvvaldi, un tad ir strupceļš,” stāsta Dmitrijs.
Pēc visas papīru kaudzes izskatīšanas skaidrs ir tas, ka būvdarbi ir apturēti, kaut ik pa brīdim var dzirdēt, ka kāds tur strādā. Vēl divu mēnešu laikā esot jāveic ekspertīze un sešu mēnešu laikā dzīvokļa īpašniekam, kurš veic remontdarbus, visi šie defekti esot jānovērš.
Neatkarīgais eksperts savu atzinumu ir izstrādājis, bet būvvalde to uzskata par nepilnīgu un virspusēju.
“Eksperts nav norādījis, vai ir skarts šajā nesošajā konstrukcijā esošais metāla režģojums, līdz ar to nav pārliecības, ka apakšējā dzīvokļa īpašniekam tiek radīts apdraudējums. Tāpēc mēs esam pieprasījuši papildu skaidrojumu no šī eksperta,” stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.
Neskatoties uz aizliegumu veikt jebkādus remontdarbus augšējā dzīvoklī, no turienes aizvien dzirdams, ka celtniecība turpinās.
Dzīvoklī esošie cilvēki apliecina, ka remontdarbi aizvien notiek: “Nezinu, līdz rītdienai ir jāsavāc tie mēsli, un viss.” Celtnieks apgalvo, ka urbšanas darbi dzīvoklī nenotiekot, vienīgi ar figūrzāģi esot dažas brusas jāpārzāģē un jāsavāc būvgruži.
Sods par patvaļīgu būvniecību bez būvatļaujas ir no 70 līdz 700 eiro, bet konkrētajā gadījumā sods var būt krietni bargāks. “Šādos gadījumos, kad ir veikti būvdarbi bez būvatļaujas, būvvalde to ir aizliegusi, ir radīts, iespējams, apdraudējums, būvdarbi tikuši turpināti, ir paredzēta kriminālatbildība. Līdz ar to šobrīd tiek gatavoti dokumenti Valsts policijai, lai izvērtē konkrēto situāciju,” atklāj Žūka.
Kamēr tiek gaidīts eksperta atzinums, būvvalde pieņēmusi lēmumu, ka abus dzīvokļus nedrīkst ekspluatēt – gan to kurā notiek būvdarbi, gan Dmitrija dzīvokli.
“Šis ir būvvaldes praksē nebijis gadījums, kad šādā veidā savas nezināšanas vai vienkārši nevēlēšanās dēļ iedzīvotāji, iespējams, radījuši apdraudējumu ne tikai savā īpašumā, bet arī apakšējā īpašuma īpašniekam, kā rezultātā šis īpašnieks nevar ekspluatēt savu īpašumu,” stāsta būvvaldes pārstāve.
Tagad Dmitrijam atliek meklēt citu vietu, kur dzīvot – pie radiem, draugiem, viesnīcā vai arī īrēt citu dzīvokli. Bet radušos zaudējumus Dmitrijs var censties piedzīt no kaimiņa civiltiesiskā kārtā, kas gan var aizņemt ļoti daudz laika.
Patvaļīgās būvniecības dēļ abos dzīvokļos uzturēties šobrīd ir aizliegts, līdz būvinženieris dos savu slēdzienu, un to var nākties gaidīt pat trīs nedēļas. Radušies zaudējumi būs jāsedz tā dzīvokļa īpašniekam, kurā notikuši remontdarbi. Šī dzīvokļa īpašniekam tādēļ, ka būvvaldes teikto nav ņēmis vērā, draud arī cietumsods uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
