Viņš skaidroja, ka šoferiem ar ilgāku laiku ceļā pa Jūrmalas šoseju būs jārēķinās līdz pat nākamā gada rudenim, kad remontdarbus plānots pabeigt. Jūrmalas šoseju paredzēts saremontēt pilnībā par valsts līdzekļiem, un remonts sāksies jau 4. jūnijā.
"Latvijas Valsts ceļi" informēja, ka remonts paredzēts uz šosejas abām brauktuvēm un pārbūve skars posmu no gājēju tilta iepretī Babītes ciematam līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. kilometrs).
Šonedēļ būvdarbu zonā paredzēts vietām sašaurināt abas brauktuves līdz divām joslām, un tiks noteikts ātruma ierobežojums 90 un 70 kilometri stundā.
No 17. jūnija satiksmei plāno slēgt vienu no brauktuvēm un satiksme abos virzienos tiks organizēta pa otru brauktuvi.
Par šīm satiksmes organizācijas izmaiņām tiks sniegta papildu informācija.
Uzņēmumā skaidroja, ka šosejas pārbūves ietvaros ar reciklētu veco asfaltu tiks pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunos arī nobrauktuves satiksmes mezglu ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte).
Būvdarbus veic piegādātāju apvienība "A.C.B" un "Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko sedz valsts budžets. Saskaņā ar līgumu būvdarbiem ir atvēlētas 300 kalendārās dienas, un tie tiks pabeigti 2020. gadā.
Lange intervijā arī pastāstīja, ka šogad remontdarbi plānoti 80 objektos, vairāk pievēršoties valsts galvenajiem autoceļiem un reģionālajiem ceļiem.
"Latvijas Valsts ceļu" vadītājs apliecināja, ka pēc Eiropas Savienības fondu naudas izsīkšanas 2021. un 2022. gadā finansējums ceļiem būs jāmeklē valsts budžetā. Publiskā privātā finansējuma shēma ir iespējama lieliem projektiem, bet tā nav panaceja. Piemēram, lai sakārtotu vietējos ceļus, šis modelis nestrādās, skaidroja Lange. Viņš norādīja, ka pašlaik notiek konkurss par remontdarbiem uz Ķekavas apvedceļa publiskās privātās partnerības veidā. Ja objekts būs veiksmīgs, "Latvijas Valsts ceļi" apsver šādā veidā remontēt arī Rīgas apvedceļa daļu.
"Vislabāk pašiem finansēt savus ceļus un pašiem uzņemties atbildību par tiem," uzsvēra Lange.
Tajā pašā laikā "Latvijas Valsts ceļi" aprēķinājuši, ka vismaz 4000 kilometru no savā atbildībā esošajiem vēlas atdot pašvaldību pārziņā, sev paturot tikai pašus stratēģiski nozīmīgākos ceļus.
