“Šī rīta negadījumu viennozīmīgi var saistīt ar cilvēcisko faktoru, protams, satiksme ir intensīva, joslas ir šauras, ir daudzi vadstatņi, kas norāda, kur jābrauc, horizontālie apzīmējumi, ir daudzi, kas neievēro. Un, acīmredzot, saistāms ar lielāku ātrumu. Arī vakar bija divi negadījumi,” pastāstīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Salu tiltu remontē kopš Jāņiem. Ja salīdzina avāriju skaitu kopš remonta sākuma un pērn, šogad policija noformējusi protokolus par 27 negadījumiem, trijos no tiem ar cietušajiem. Pērn bija 17 avārijas.
“Ir problēmas! Gan satiksmes organizācijā, gan vadītājos, protams!” atzina Krapsis.
“Gribētos satiksmes zīmes vairāk. Diemžēl ne visi vadītāji atceras, ko nozīmē vadstatņi vai konusi, no kuras puses jāapbrauc, līdzko mainās satiksmes organizācija, ir redzēti brīnumi, ka cilvēki aizbrauc pretējā virzienā un var sadurties ar pretimbraucošo,” sacīja Krapsis.
Darbu pasūtītāji gan nepiekrīt tam, ka zīmes un brīdinājumi būtu izvietoti nesaprotami.
“Uz Salu tilta satiksmes organizāciju kontrolē ne tikai Satiksmes departaments, bet arī “Latvijas valsts ceļi”. Objektā darbi notiek jau teju piecus mēnešus, un līdz šim atbildīgais būvuzņēmējs par satiksmes organizēšanas neatbilstībām nav saņēmis pat nevienu aizrādījumu,” uzsvēra Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.
Pēc trešdienas rīta avārijas ir sasaukta visu atbildīgo dienestu sanāksme, lai izvērtētu, vai nepieciešami kādi satiksmes organizēšanas uzlabojumi. Novērojumi liecina, ka autovadītāji neievēro noteiktos ātruma ierobežojumus, bet policijā atzīst, ka pārvietojamo radaru likt uz tilta neesot iespējams, ātros braucējus ķers tikai ar netrafarētajiem auto.
“Es aicinātu izvērtēt ātrumu, ar kādu tiek šķērsots šis objekts, jāatceras, ka tas ir būvlaukums, ir jāievēro samazinātais braukšanas ātrums un jāseko līdzi satiksmes organizācijas līdzekļiem,” iesaka Una Ahuna-Ozola.
