Ja valsts atbalstīs tikai tās studiju programmas, kuras ir ekonomiski izdevīgas vai pieprasītas, valsts var zaudēt to pienesumu, kas ir svarīgs sabiedrībai, valsts identitātei un nācijai. Daugavpils Universitātē viena no šādām programmām ir latviešu valodas filoloģija, kas studentu vidū nav īpaši pieprasīta, taču to slēgt būtu politiski nepareizi.
Daugavpils Universitāte Latvijas augstskolu reitingā šobrīd ir tuvu pašam augšgalam, tomēr arī te ir studiju programmas, kurām ir problēmas, un pirmkārt - jau ar studentu interesi. Tā ir arī latviešu filoloģijas jomā, kur kopumā šobrīd trijos kursos mācās vien gandrīz 30 studenti, taču tas nenozīmē, ka šī programma nav vajadzīga, uzsver profesore Vilma Šaudiņa.
Ja padomju laikos, iespējams, likvidācijai bija politisks motīvs, tad šobrīd, augstskolu reformu gaisotnē, tam varētu būt ekonomisks motīvs, taču tas nebūtu pareizi, norāda Universitates rektors Arvīds Barševskis. Likvidēt, piemēram, latviešu filoloģijas apmācību reģionā un pilsētā, kurā darbojas Daugavpils Universitāte, būtu ne tikai neloģiski, bet arī politiski truli, saka Arvīds Barševskis: „Daugavpils ir multikulturāla pilsēta un universitāte ir viens no lielākajiem latviskuma centriem pilsētā. Kas gan cits, ja ne mēs turpināsim gatavot latviešu filologus, skolotājus, kuri māca latviešu valodu. Man kā rektoram ir ļoti nerentabli nodrošināt mazās grupas, bet jāapzinās sava misija - diezin vai kāds nāks te no Rīgas un strādās. Tāpēc ir tie politiskie motīvi, un valdībai jāpadomā – varbūt atbalstīt šādas grupas vietās, kur latviskā vide nav tik nacionāla.”
Eva Kasperonoka ir latviešu filoloģijas trešā kursa studente, jau šobrīd paralēli studijām viņa darbojas ar darījumu tekstiem, un augstskolā gūtās zināšanas ļauj sekmīgi pielietot lietišķo valodu, taču meiteni vairāk uztrauc latviešu valodas pielietojums mūsdienu sabiedrībā, tāpēc ir pārliecība, ka latviešu filoloģijas studiju iespējām ir liela nozīme: „Man liekas, pamatā ir jāzina sava dzimtā valoda. Studēt gribētājiem ir jāpadomā par to, kas mums ir vajadzīgs valstī – es uzskatu, ka latviešu filoloģijas studenti ir vajadzīgi.”
Pašai augstskolai savukārt ir būtiski, lai arī valdība saprot šo nozīmi, un lai augstskolu reformas notiek ar nopietnām pārdomām par valsti un to, ka ne vienmēr ekonomika atsver valstiskās vērtības.
