Komentējot apjomīgo zādzību Ventspils novada Tārgales un Piltenes pagastos, kur nozagtas 16 ceļa zīmes ar to balstiem - cinkotām metāla caurulēm -, "Latvijas Valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova atzina - garnadžiem nav no svara, vai tas ir atjaunots ceļš, vai jau iepriekš būvēts vai renovēts. Pērn zaudējumi valstij nodarīti aptuveni 200 tūkstoš eiro apmērā. Liela daļa no zaudējumiem saistīta ar avārijām, bet ir arī vandālisma un zādzību gadījumi.
Lai gan ceļazīmes neesamība var apdraudēt autovadītāja dzīvību, tomēr garnadži nekautrējas tās zagt, lai izmantotu balstus mājas žogam vai nodod metāllūžņos. Problēmas risinājumu "Latvijas Valsts ceļi" saskata sabiedrības informēšanā un materiāla maiņā, piemēram, metālu aizvietojot ar koka stabiem.
Vienā ceļazīmē ir vidēji četri kilogrami metāla, kura vērtība, nododot metāllūžņos, esot niecīga. Savukārt ceļazīmes vērtīgākā daļa ir pats zīmējums, kas ir sarežģīta optiskā sistēma, skaidroja uzņēmuma "Signum" ražošanas direktors Andris Rodze.
“Diemžēl tā pie mums ir – kas nav piesiets, to mēģina nozagt,” atzīst drošības eksperts, bijušais policijas priekšnieks Juris Rekšņa. Garnadžu un metāllūžņu pieņēmēju apziņas līmenis ir tāds, ka peļņa vilina vairāk, nekā godaprāts.
Bargāki sodi gan neatrisinās šo problēmu, bet ir vajadzīgs mērķtiecīgāks policijas operatīvais darbs, norāda Rekšņa. Lai gan visus ceļus nevar aprīkot ar videonovērošanas kamerām, tomēr riska vietās gan tās būtu noderīgas. Tāpat būtiski apsekot metāla nodošanas punktus, kur nereti nonāk ceļazīmes.
Arī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Valdmane apliecina, ka parasti ceļazīmju zādzību gadījumos policija veic metāla uzpirkšanas punktu apsekošanu. Pastiprināti arī uzmanību pievērš ikdienas patrulēšanā un sadarbojas arī ar pašvaldības policiju. Tomēr ceļazīmju zādzības aizvien tiek fiksētas.
